Latvijas ekonomikas pārliecinošā virzība ir ļāvusi mazināt bezdarbu arī pērnā gada pēdējā ceturksnī, kad tā līmenis kritās par 0,4% un sasniedza 8,1%. Ekonomikas izaugsmes temps ļauj prognozēt tālāku situācijas darba tirgū uzlabošanos – darba būs vairāk, taču darbinieki kļūs izvēlīgāki. Turklāt, par spīti uzlabojumiem, iedzīvotāju aizbraukšana joprojām turpināsies. Tā prognozē SEB bankas galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis.
Atrast vai nomainīt darbu kļūs vieglāk un ātrāk, norāda eksperts un skaidro, ka lielākas iespējas būs reģiona centros un pilsētās, īpaši Rīgā un Pierīgā. “Reģionos iespēju būs mazāk, kaut pieprasījums pēc darbiniekiem būs vērojams arī tur. Taču tas, būs interesenti, noteiks atalgojums, sadzīves apstākļi. To trūkums būs viens no mudinājumiem iedzīvotājiem turpināt migrēt uz pilsētām, gan mainīt nodarbošanos.”
Līdz ar to pārskatāmā nākotnē situācija darba tirgū būs arvien pretrunīgāka. Darbu turpinās meklēt pietiekami liels iedzīvotāju skaits – 2017. gada beigās to darīja 85,4 tūkstoši iedzīvotāju. “Tas ir resurss ar ko jāstrādā, lai risinātu trūkstošā darbaspēka jautājumu. Tāpat ir jādomā par stimuliem, kas liktu darba tirgū iesaistīties arī ekonomiski neaktīviem iedzīvotājiem – pēdējā ceturksnī šādu iedzīvotāju skaits bija 434 tūkstoši. To skaits gada laikā ir samazinājies par 18,6 tūkstošiem, kas arī raksturo darba tirgus piedāvāto iespēju pieaugumu. Protams, jārēķinās, ka tas ir sarežģīts uzdevums, tomēr šīs resursa iespējas ir nopietni jāizvērtē un jārod nepieciešamie instrumenti,” skaidro ekonomists.
Ņemot vērā, ka izaugsme ir sabalansēta, pieprasījums pēc darbiniekiem būs vērojams no praktiski visām nozarēm. Īpaši izteikts pieprasījums būs no būvniecības, tirdzniecības, transporta un pakalpojuma nozarēm. Neiztrūkstošs aicinājums strādāt būs vērojams no informācijas tehnoloģiju sfēras. Tajā pašā laikā uzņēmumi turpinās investīcijas darbības efektivitātes celšanā, kas nozīmē arī pastāvīgu darbinieku optimizēšanu. “Par spīti uzlabojumiem, iedzīvotāju aizbraukšana turpināsies, kas sašaurinās jau tā rūkošās darba devēju iespējas. Darbinieku trūkums arvien vairāk veidosies par šķērsli izaugsmei,” komentēja Gašpuitis.
Lai arī bezdarbnieku rindu retināšanās notiks straujāk nekā pērn, vidējais bezdarba līmenis paliks salīdzinoši augsts. Latvijā bezdarba līmenis ir augstākais Baltijā. Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,3%, Lietuvā 6,7%. Latvija šādu līmeni varētu sasniegt vien 2020. gadā.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
