Darba tirgus turpina arvien vairāk karsēties, ko rāda pēdējo mēnešu dati: bezdarba līmenis sarūk, savukārt ekonomiski aktīvu iedzīvotāju – vai nu strādā vai meklē darbu – īpatsvars sabiedrībā ir vēsturiski augstā līmenī un ilgi vairs nevarēs augt, jo pieejamā darbaspēka resurss pamazām izsīkst un tas jau atstāj zināmas sekas, norāda Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.
Viņa skaidro, ka tās ir gan iepriekšējo gadu zemās dzimstības, gan arī emigrācijas sekas. “Neaizpildīto vakanču īpatsvars lēnām palielinās. Lai arī nelielas rezerves darba tirgū vēl ir, Latvijas uzņēmēji aizvien biežāk izjūt darbaspēka trūkumu, kas ierobežo biznesa aktivitāti. Lai noturētu un vai atrastu darbinieku, darba devējam būs jātērē vairāk – gan algās, gan apmācībās, gan arī citās ar darbaspēku saistītajās izmaksu pozīcijās. Jo izteiktāks kļūs darbaspēka trūkums, jo straujāk augs darbaspēka izmaksas, tai skaitā algas,” skaidro ekonomiste.
Nākamgad paredzētā sociālās apdrošināšanas iemaksu un minimālās algas celšana vēl vairāk paaugstinās darbaspēka izmaksas un radīs galvassāpes uzņēmējiem. Pēc Swedbank prognozēm vidējās bruto darba samaksas pieaugums nākamgad pietuvosies 10%.
“Ja darbaspēka izmaksu kāpums neies roku rokā ar produktivitātes kāpumu, tad cietīs uzņēmumu konkurētspēja. Neto algas nākamgad augs straujāk nekā bruto algas darbaspēka nodokļu mazināšanas ietekmē, kas nozīmēs lielākus ienākumus iedzīvotājiem. Mēneša vidējā neto darba samaksa pārsniegs 10%. Ņemot vērā, ka inflācija nākamgad tiek gaidīta ap 3,5%, iedzīvotāju rocība augs divtik strauji kā šogad, proti, par aptuveni 7%, kas lielai daļai pavērs iespēju iegādāties kādu lielāku pirkumu,” komentēja Buceniece.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: SXC
