Darba tirgū līdzīgi, kā ekonomikā kopumā pērn bijis ļoti labs gads un jādomā, ka Latvijas darba tirgū esam sasnieguši brīdi, kad varam nopietni domāt par reemigrāciju, pauž bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Pērnā gada pēdējā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieaugusi par 7,5% salīdzinājumā ar 2016. gada nogali, savukārt gadā kopumā vidējā darba alga Latvijā augusi par 7,9%, sasniedzot 926 eiro pirms nodokļiem. Šis ir straujākais algu kāpums Latvijā pēdējā desmitgadē un algas pērn augušas gandrīz tautsaimniecības visās nozarēs.
“Šīs pozitīvās tendences darba tirgū turpināsies šogad. Ekonomikā gaidāms vēl viens labas izaugsmes gads, bezdarbs turpinās mazināties un papildus tam no šī gada 1. janvāra paaugstināta arī minimālā alga no 380 uz 430 eiro. Tādēļ algu kāpums šogad varētu pārsniegt pat 8% un vidējā darba samaksas pirms nodokļiem, visticamāk, sasniegs psiholoģiski zīmīgo 1000 eiro robežu,” norāda ekonomists.
Vienlaikus ar pietiekami straujo algu kāpumu bezdarbs pērnā gada pēdējā ceturksnī noslīdējis jau līdz 8,1% un šī gada beigās bezdarbs Latvijā varētu būt jau tuvu 7%. “Ja neskaita pirmskrīzes burbuļa īso eiforiju, tad šis būs zemākais bezdarba līmenis Latvijā pēdējo 25 gadu laikā. Tādēļ nav pārsteigums, ka uzņēmēji arvien vairāk saskaras ar problēmām atrast sev nepieciešamos darbiniekus un te vieglu risinājumu nav. Manuprāt, šis ir īstais laiks, kad reemigrācijai un kontaktu veidošanai ar diasporu vajadzētu kļūt par vienu no prioritātēm un te jau ir labi piemēri,” skaidro eksperts.
Viņš norāda, ka šogad izveidotais portāls yourmove.lv: “Manuprāt, ir ļoti laba privātā sektora iniciatīva, kas varētu palīdzēt augstas kvalifikācijas profesionāļiem atgriezties Latvijā, sniedzot informāciju par darba iespējām. Tāpat ļoti interesants virziens ir pašvaldību kontaktu veidošana ar savu novadu cilvēkiem ārzemēs. No valsts puses šos centienus noteikti nepieciešams atbalstīt, jo šobrīd varam cerēt, ka tie arī nesīs kādus rezultātus un tādēļ noteikti ir vērts mēģināt. Kā rāda Igaunijas pieredze, emigrācija tur beidzās, kad bezdarbs noslīdēja zem 6,5%, vidējā darba alga uzkāpa virs 1050 eiro un IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedza 15 000 eiro. Latvija šos rādītājus varētu sasniegt 2019. gadā,’ uzsvēra ekonomists.
Vienlaikus Latvijas darba tirgū notiekošais jāskata kontekstā ar tendencēm Austrumeiropā kopumā. Ekonomiskā situācija reģionā kopumā uzlabojas, bezdarbs šobrīd daudzviet samazinājies līdz faktiski zemākajam līmenim kopš deviņdesmito gadu sākuma un tādās valstīs, kā Čehija un Ungārija bezdarbs jau noslīdējis zem 4%. Līdz ar to nav neiedomājama situācija, ka 2-3 gadu laikā bezdarbs arī Latvijā noslīdēs līdz 5%. Vienlaikus Polijā un citviet reģionā līdzīgi kā Latvijā algu kāpums jau pārsniedzis 7%. Šie ir mūsu vistiešākie konkurenti, tādēļ algu kāpums tur nozīmē, ka algu palielināšanās Latvijā mazāk apdraud mūsu uzņēmēju konkurētspēju. Bezdarba samazināšanās Austrumeiropas reģionā noteikti ir viens no priekšnoteikumiem Latvijas konverģencei ar Rietumeiropas dzīves līmeņiem.
“Straujais algu kāpums protams ir liels izaicinājums uzņēmējiem, kuriem tas ir jānopelna, tādēļ tuvākie gadi būs ļoti izaicinoši uzņēmumiem un nozarēm, kur algas ir būtiski zem vidējā līmeņa ekonomika. Šogad situācija darba tirgū vēl nebūs kritiska, tādēļ ir pēdējais laiks domāt par investīcijām attīstībā, kā efektivizēt savu darbību un veidiem kā pelnīt vairāk. Atsevišķas jomās tas var nozīmēt konsolidāciju nozares ietvaros, efektīvākiem uzņēmumiem pārņemot vai izspiežot no tirgus mazāk efektīvos,” uzsvēra eksperts.
Vienlaikus būtiski ir arī domāt par darbaspēka kvalitāti. “Te pirmajā vietā protams ir izglītības sistēmas jautājumi, taču pirmspensijas vecumā esošo strādājošo skaits nu jau trīs reizes pārsniedz nodarbināto jauniešu skaitu. Tādēļ domājot par kopējo ekonomikas attīstību ir svarīgi arī meklēt veidus, ka uzlabot šo cilvēku prasmes. Par šī jautājuma aktualitāti liek domāt arī pēdējos gados vērojamā tendence, ka algu pieaugums jauniešiem ir lielāks, kā vecākām paaudzēm. Pie šī gan vēl var atzīmēt arī to, ka arvien mazāk strādājošo Latvijā meklē citu darbu, lai gan darba maiņa arī ir veids kā varam labāk izmantot savas zināšanas, būt produktīvākiem un līdz ar to pelnīt vairāk,” komentēja Āboliņš.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
