Ventspils pilsētas domes Finanšu komitejas 25. maija sēdē jautājumā par maksimālās paredzamās līgumcenas noteikšanu iepirkumam par energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamai ēkai Inženieru ielā 89, ziņotājam biju paspējis uzdot tieši pusotra jautājuma, kad Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Didzis Ošenieks vēl īsti nesākušos jautāšanu pārtrauca ar krimināla žargona cienīgu piezīmi – ko tu viņam brauc virsū?!
Uzreiz jāpaskaidro, ka ziņotājs, kurš pārstāvēja Ventspils nekustamos īpašumus, diemžēl nebija pietiekami sagatavots, lai spētu pamatot vienu no ēkas siltināšanas priekšdarbu izmaksām, par kuru, pildot deputāta pienākumu, uzdevu jautājumu. Tādejādi atbildi par to, vai fasādes apliecinājuma kartes arhitektūras daļas izstrāde un autoruzraudzība tipveida deviņstāvu ēkai, kurai pēc siltināšanas nav gaidāmi nekādi arhitektoniski risinājumi, tiešām maksā četrus tūkstošus eiro (bez PVN), no ziņotāja tā arī nesaņēmu. Izskanēja vien vadošo domes amatpersonu komentāri, ka trūkstot arhitektu, tāpēc to pakalpojumi tagad dārgi…
Un tomēr mani nav atstājusi sajūta, ka atbilde uz manu un līdzīgiem mazākuma deputāta Aivja Landmaņa jautājumiem patiesībā ir svarīga arī citu siltināšanai paredzēto nākamo līdzīgo Ventspils deviņstāvu māju iedzīvotājiem, kuri par ēku siltināšanas pasākumiem daļēji maksā no savas kabatas un tāpēc ir ieinteresēti nepārmaksāt par darbiem, kas, iespējams, maksā mazāk.
Tā vai citādi Finanšu komitejas 25. maija sēdē siltināšanas priekšdarbu izmaksas tika apstiprinātas tā, kā tos sagatavojis pašvaldības SIA Ventspils nekustamie īpašumi, jo partijas Latvijai un Ventspilij valdošā vairākuma deputāti apgalvoja, ka Inženieru ielas 89 ēkas iedzīvotāji minētās izmaksas ir noteikuši paši, un tādējādi deputātiem gar tām vairs neesot nekāda daļa.
Tā kā šāds skaidrojums šķita dīvains, vērsos pie Finanšu komitejas vadības ar retorisku jautājumu, kāpēc darba kārtībā tiek iekļauti jautājumi, par kuriem Ventspils pilsētas domes deputātiem nekas nav lemjams? Un tad, nesagaidot Finanšu komitejas sēdes vadītāja Gunta Blumberga dotu iespēju izteikties, deputāts Aivars Lembergs, šķiet, atcerējās, ka pilda pašvaldības priekšsēdētāja amatu (lai gan tiesa to ir liegusi), un sēdes vadītājam Guntim Blumbergam neprasot, pats ņēma vārdu, lai izklāstītu, kā tās lietas notiek Ventspilī, jo te, lūk, neesot nekādi padomju laiki, Kristovskis nekā nezina un nejēdz, čukča, vot, lai brauc atpakaļ uz savu Čukču apgabalu, čukča!
Mazā atkāpē no Ventspils pilsētas domes Finanšu komitejas 25. maija sēdē notiekošā, Ventspilnieks.lv lasītājiem vēlos atgādināt, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šī gada pavasarī paziņoja, ka pašvaldībās ir jālikvidē jebkādi ierobežojumi, kas deputātiem liedz uzdot jautājumus, to liegšana ir nedemokrātiska un nekavējoties izskaužama parādība.
Reaģējot uz šo VARAM prasību, Ventspils pilsētas dome pavisam nesen, šā gada martā, nosūtīja divas vēstules VARAM. Pirmajā no tām pašvaldību darbību uzraugošā institūcija tika informēta, ka Ventspils pilsētas domes nolikums neierobežo deputātu tiesības uzdot jautājumus. Savukārt otrajā vēstulē papildus tika precizēts, ka šis pašvaldības nolikums neierobežo domes deputātus ne tikai ziņotājam uzdodamo jautājumu skaitā, bet arī to uzdošanas laikā. Deputāta jautājumu uzdošanu varot apturēt vien tad, ja rodoties nepieciešamība iegūt papildu informāciju, kamdēļ jautājuma izskatīšanu uz laiku varētu atlikt.
Atgriežoties no atskaitēs VARAM rakstītā pie Ventspils pilsētas domes nolikuma normu dzīvā izpildījuma Finanšu komitejas 25. maija sēdē, neapšaubāmi rodas sajūta, ka deputātu jautājumus tomēr cenzē, to uzdošanu var traucēt. Neskatoties uz to, pēc smagos noziegumos apsūdzētam deputātam piedienīga žargona uzklausīšanas, deputātam Lembergam izklāstīju pamatojumu, kāpēc tik tiešām vairs nav padomju laiki. Uzsvēru, ka Inženieru ielas 89 ēkas siltināšanas ieceru realizācijā tiek izmantoti ne tikai pašu ēkas iedzīvotāju atlicinātā naudiņa, bet arī Eiropas Savienības (ES) līdzekļi, pret kuriem ikvienam deputātam ir jāattiecas ar vislielāko atbildību, jo tā ir ES, tātad arī Latvijas nodokļu maksātāju nauda, un tāpēc izšķērdība nebūtu pieļaujama!
Par šādas ķecerīgas domas izteikšanu smagos noziegumos apsūdzētā persona, deputāts Lembergs nekavējās vilkt no azotes paša uzsildītu melīgu, nu jau viņa vairākkārt lietotu nepatiesību par kādiem tur turbīnu kuģiem, kurus Kristovskis, būdams aizsardzības ministrs esot pircis, ka šāds pirkums nesis valstij desmitiem miljonu lielus zaudējumus, ka tas esot Kristovska spēju jeb patiesās nezināšanas mērs!
Taču izrādījās, ka arī šie melīgie fakti par kuģu iepirkuma darījumu (to patiesībā ir veicis pēc kārtas trešais ministrs pēc manis, vismaz pāris gadus pēc tam, kad jau biju atstājis aizsardzības ministra amatu) nav Ventspils pilsētas domes darbu atbildīgās amatpersonas, “priekšsēdētāja” Lemberga pēdējais vārds. Galu galā izrādījās, ka viņam nepatīk deputāta Kristovska sejas ādas krāsa, par kuru “vadītājs” skaļi un vairākkārt izteica aizskarošas piezīmes…
Civilizēti, tiesiskās kategorijās domājoši ļaudis varētu jautāt – kas tas ir!? Kas ir šādas vairākuma partijas Latvijai un Ventspilij deputātu visatļautības pamats? Vai mazākuma deputātiem, pildot savus pienākumus, kurus tam uzticējusi daļa ventspilnieku, būtu jāstrādā šādā darba vidē, jāpiedzīvo segregāciju pēc mazākuma deputāta dzīves vietas, ādas krāsas, pat jāuzklausa rasistiski nicinošas piezīmes par atsevišķām tautībām? Domāju, ka čukči ko tādu nav pelnījuši, pat ja viņu pazemošana tika uzsākta laikos, kad deputāts Lembergs bija komunistiskās partijas ideoloģiskās frontes darbinieks.
Un tas viss tikai tāpēc, ka, būdams mazākuma deputāts, Finanšu komitejas 25. maija sēdē uzdevu jautājumu ziņotājam par līgumcenas pamatojumu vienā no pozīcijām iepirkumā par energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamai ēkai Inženieru ielā 89?!
Quo vadis (kurp dodies?) pašvaldību vairākuma visatļautība?
Ģirts Valdis Kristovskis, Ventspils pilsētas domes deputāts
