Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome arī atbalsta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumu par nepieciešamību par nozari atbildīgajai Satiksmes ministrijai izstrādāt nozares attīstības ilgtermiņa redzējumu. Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) prezidente Inga Antāne ir gandarīta par šādu lēmumu, jo tas nozīmē, ka “ledus ir sakustējies” un tiek sperts pirmais nopietnais solis, lai lemtu par tranzīta nozares nākotnes attīstību. Tas paver iespējas jaunām diskusijām, ņemot vērā patieso situāciju nozarē un tranzīta kravas kritumu.
Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome šodien sēdē nolēma neizskatīt jautājumu par tranzīta nozares konkurētspēju, atliekot tā izskatīšanu līdz Satiksmes ministrija būs sagatavojusi stratēģisku redzējumu nozares attīstībai, ko dienu iepriekš tai uzdevusi darīt Saeimas Tautsaimniecības komisija. “Jūtamies gandarīti, ka esam sadzirdēti, lai gan ceļš uz to nav bijis viegls. Tā sajūta ir, kā braukt ar bobu pa Altenbergas trasi, kas bobslejā tiek uzskatīta par sarežģītāko trasi pasaulē. Vakardien Tautsaimniecības komisijas lēmums un šodien Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdes politisks atbalsts šim lēmumam nozīmē, ka laiki teicienam “tranzītā viss ir kārtībā” ir noslēgušies. Šobrīd sagaidām no Satiksmes ministrijas profesionālu darbu un redzējumu tranzīta attīstībai nākotnē. Šis ir pirmais nozīmīgais solis tranzīta nozares sakārtošanā, pauda Antāne.
BATL uzsver, ka atbildīgās Satiksmes minsitrijas un VAS Latvijas Dzelzceļš izlikšanās, ka tranzīta nozarē “viss ir kārtībā”, jau kļuva par bīstamu manevru Latvijas tautsaimniecībai. Analizējot pēdējo trīs gadu statistikas rādītājus, Latvijas ostās pārkrauto kravu apjomi strauji samazinās un šobrīd nav nekādu priekšnosacījumu, lai situācija Latvijā uzlabotos. Lai izvairītos no krīzes tranzīta nozarē, šobrīd atbildīgajai Satiksmes ministrijai un valdībai kopumā būtu steidzami jārīkojas un jāpieņem atbildīgi lēmumi nozares konkurētspējas uzlabošanai, pretējā gadījumā krīzes radītās sekas atstās negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību kopumā, budžeta ieņēmumiem, iedzīvotāju labklājību.
Asociācija norāda, ka lielu kritikas devu ir pelnījis dzelzceļa lietošanas kopējo izmaksu apmērs, kas no kopējās cenas veido 70%-75%, tādējādi ierobežojot pārvadātāju iespējas piedāvāt klientam konkurētspējīgu cenu. Tranzīta koridora efektivitāte valstī ir atkarīga no ilgtermiņa valsts politikas stratēģijas. Šobrīd to grūti nosaukt par veiksmīgu, jo šādas vienotas politikas, kas atbilstu patiesai situācijai, iztrūkst.
Šī gada septembrī BATL iesniedza premjeram, satiksmes ministram, ekonomikas ministram, finanšu ministrei un VAS Latvijas dzelzceļš padomei nozares ekspertu un uzņēmumu izstrādātu rīcības plānu ar aicinājumu steidzami sākt rīkoties, jo sarunas ar atbildīgo Satiksmes ministriju ir nonākušas strupceļā. Asociācija, redzot patieso situāciju tirgū un reģionā, nevar piekrist ministrijas paustajam viedokliem, ka situācija nozarē ir stabila un nav nepieciešami nekādi papildu pasākumi tās glābšanai.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
