Kurš gan nezina, ka tautā pazīstamais un daudzu jo daudzu iemīļotais mūziķis Andris Ērglis saistīts ar Kurzemi! Dzimis Aizputē, vēlāk pārcēlies uz Liepāju. Beidzis Emīla Melngaiļa Liepājas Mūzikas koledžu, kurā apguvis sitamo instrumentu specialitāti. Spēlējis Liepājas Simfoniskajā orķestrī, tad kopā ar Jāni Strazdu izveidojis poproka grupu „Berm”, ar kuru ieguvis 1. vietu festivālā „Liepājas Dzintars”. Vēlāk kopā ar Jāni Strazdu, Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķi Aivaru Meijeru, kā arī bijušo grupu „Līvi” un „Fomins & Kleins” ģitāristu Tomasu Kleinu izveidoja grupu „Cacao”, kurā vienlaikus bija gan solists, gan bundzinieks. Bet tas vēl ir tikai sākums, jo par Andri Ērgli un Kurzemi varētu stāstīt daudz un dikti. Taču šoreiz saruna ar dziedātāju saistīta ar vērienīgi viņa 40 gadu jubilejas koncertu, kas notiks Liepājas Olimpiskā centra arēnā 18.martā – dienā, kad vēju pilsēta svinēs savu 398. dzimšanas dienu.
Liepājas Olimpiskā centra arēnā skanēs gan pēdējo desmit gadu laikā tapušās dažādu autoru, gan arī populāras un labi zināmas Andra Ērgļa dziesmas no viņa zelta repertuāra. Programmā iekļautas tādas dziesmas kā „Sirdspuksti”, „Ceļš ir bezgalīgs”, „Vēstule no Parīzes”, „Laiks” un citas laika pārbaudi izturējušas melodijas. Iespējams, ka daudziem būs patīkams pārsteigums dzirdēt kompozīcijas no animācijas filmām. Vai gan var iedomāties Ērgļa koncertu, ja tajā neskanētu komponista Jāņa Strazda un vārdu autora Guntara Rača populārā dziesma „Ripoja akmens”? Arī akmens būs, un tas lieliski ripos!
Jubilejas koncerts nav iedomājams bez labiem draugiem. Andra Ērgļa īpašie viesi būs komponists un pianists Jānis Strazds, ģitāristi Armands Alksnis un Ingus Šplīts, kā arī dziedātāji Antra Stafecka un Normunds Rutulis.
Par savu jubileju Andris Ērglis saka: „Sasniedzot 40 gadus, es nešaubos un esmu pat pārliecināts, ka tikai tagad sākas īstā dzīve! Ļoti labi jūtos savos 40!”
Lielkoncerta programma būs krāsaina un pārsteigumiem bagāta. Bet ne tikai par to šī intervija – tajā Andris atklāsies arī no pavisam citas puses.
– Kāpēc šoreiz tikai viens koncerts un turklāt Liepājā? Un, kaut arī tā ir sestdiena, tas sāksies pavēlu – astoņos vakarā.
– Liepājā tas notiks tādēļ, ka sevi uzskatu par kurzemnieku, par liepājnieku. Esmu mācījies Liepājas mūzikas koledžā, šeit esmu nodzīvojis 20 un … gadus. Pat skaitīt negribu, cik esmu te pavadījis. Liepāja man vienmēr un visos laikos būs ļoti mīļa. Es to vienmēr esmu uzskatījis par savu pilsētu, un šeit dzīvo ļoti daudzi man tuvi cilvēki.
Par tūri es nesaku – nē, jo šis tas ir plānā. Vispirms es gribu pavērot, kā mums veiksies Liepājas koncertā. Un atkarībā no tā mēs secināsim, vai dosimies Andra Ērgļa tūrē ar kādiem pieciem vai sešiem koncertiem uz lielākajām Latvijas pilsētām. Šāda doma noteikti prātā ir, bet, vai tā īstenosies, to pagaidām solīt nevaru.
Kāpēc koncerts Liepājā notiks tik vēlu vakarā? Tur ir dažādi aspekti. Pirmām kārtām tas, ka šim koncertam būs viena daļa. Ja pavērojam, kādas pašlaik ir tendences Eiropā un pasaulē vispār attiecībā uz muzicēšanu, tad visi mūziķi ir iemanījušies iekļauties vienā daļā. Labi, koncerts ilgs stundu un 50 minūtes, teju divas stundas. Bet, cik esmu ievērojis, nevienam tas nesagādā nekādas problēmas. Tāpēc šoreiz izdomāju, ka mans koncerts nebūs divās daļās, bet gan tikai vienā, un tādēļ tas sāksies pulksten astoņos vakarā.
– Es pieļauju – ja tas ir vienīgais koncerts, tad uz to ieradīsies arī daudzi rīdzinieki. Iespējams, arī skatītāji no vēl tālākām Latvijas vietām! Un pēc koncerta viņiem būs jāmēro šis lielais attālums, lai tiktu atpakaļ līdz mājām.
– Domāju, ka tie, kas dosieties uz Liepāju, droši vien nebrauks tikai uz Andra Ērgļa koncertu. Ļoti ceru, ka viņi apskatīs arī pilsētu. Beidzamo 10, 15, 20 gadu laikā Liepāja ir kļuvusi vēl skaistāka, enerģētiski vēl vairāk piepildīta. Tiem, kas nedzīvo pie jūras, pastaiga gar jūras krastu būs ārkārtīgi lieli svētki. Un ja vēl izdodas sajust vēju un tā brāzmas, kādas ir tikai un vienīgi Liepājā! Nekur citur neko tādu nevar noķert. Un pēdējā lieta – 18. marts nav svinības tikai Andrim Ērglim, tā ir arī dzimšanas diena Liepājai. Jā, šī ir īstā diena, kad arī pilsētai ir jubileja.
– Jūs arī savā Facebook lapā nereti liekat Liepājas bildes.
– Jā, tā ir. Man prieks, ka sekojat tai līdzi! Ceru, ka man sanāk kaut cik jēdzīgi, jo, kas attiecas uz sociālajiem tīkliem, esmu pilnīgs iesācējs. Protams, man kā māksliniekam jau bija sava Facebook lapa, taču kā privātpersonai vēl ne. Lielā mērā to izveidoju, lai pareklamētu koncertu, – tur nav ko slēpt. Un tajā pašā laikā, lai parādītu, ka ne tikai muzicēju, dziedu un strādāju skolā, bet ka man ir arī citas īpašības un ka daudz ko daru vēl vairākās jomās. Droši vien to pamanīsiet vai esat jau pamanījuši.
– Esat izteicies, ka neesat piesaistīts vienai vietai un tālab sevi zināmā mērā dēvējat par pasaules apceļotāju.
– Man daudzkārt prasa, kur es dzīvoju. Uz to mēdzu atbildēt – pārsvarā mašīnā. Mani ceļi itin bieži ved pa visu Latviju gan saistībā ar darbu, gan arī apciemojot manus mīļos cilvēkus, jo viņi dzīvo dažādās Latvijas vietās. Es esmu no tiem, kas labprāt dodas apraudzīt savējos. Un tad bieži ir tā, ka šodien esmu vienā vietā, bet rīt jau pavisam citā. Par sevi varu sacīt – jā, es esmu pasaules un arī Latvijas apceļotājs, bet es esmu arī vienas vietas iedzīvotājs. No vienas puses, man tas patīk, bet, no otras – varbūt tomēr ne.
– Tādā ziņā Latvija ir maza, un diezgan ātri var aizbraukt no viena gala līdz otram.
– Jā, ja kāds man apgalvo, ka Liepāja ir ļoti tālu, tas liekas smieklīgi.
– Jūs esat dzimis kurzemnieks, audzis, mācījies, strādājis Kurzemē. Tā sakot, caurcaurēm esat saistīts ar šo Latvijas novadu.
– Es noteikti sevi dēvēju par pilnvērtīgu kurzemnieku, un tas mīt arī manās asinīs. Jo mēs tomēr atšķiramies gan no vidzemniekiem, gan no latgaliešiem, gan arī no zemgaļiem.
– Ar ko tieši atšķiraties?
– Ar savu spītu, savā ziņā varbūt arī ar lepnumu. Ja dažreiz dzirdu sakām – tu esi lepnais kurzemnieks, par to nemaz nebēdāju. Man tas patīk.
– Kaut kur izlasīju, ka esat gribējis kļūt par pavāru. Vai daudzus ēdienus gatavojat, varbūt tajā skaitā arī kurzemnieku?
– To gan neesmu īpaši izpētījis, kurš ēdiens nāk no Kurzemes un kurš no kāda cita novada. Bet vienu varu teikt droši, manā ēdienkartē ārkārtīgi svarīga ir gaļa. Es nezinu, vai tur ir kāda saistība ar Kurzemi vai nav, bet tā man ir ļoti, ļoti būtiska.
– Tad jau tas nozīmē, ka jūs nevarētu būt ne veģetārietis, ne vegāns?
– Noteikti nē, nekad.
– Kas jums šķiet saistošs Ventspilī?
– Man ļoti patīk, ka Ventspilī viss ir tik ļoti sakārtots – labi ceļi, bruģis un viss pārējais. Turklāt Ventspils tagad ir slavena ar savu koncertzāli „Latvija”. Man ir liels prieks, ka arī šeit sāk plaukt kultūras dzīve. Manuprāt, šī skaistā koncertzāle ir tā, ar ko Ventspils var piesaistīt apmeklētājus.
3.03.2023. / Autors: Ilona Noriete / Foto: No personīgā arhīva
