Kādā jautrā kompānijā, kurā tika spēlēta latvju populārā galda spēle “zolīte”, viens no spēlmaņiem, viegli uzņēmis uz krūts, izspēlēja “kreiceni” un bija stipri izbrīnīts, ka pretspēlētāji ar vieglu roku “sameta” citas kārtis un paņēma stiķi sev… Vienīgais, ko “viegli ieņēmušais” kungs spēja izdvest: “Ak, riebekļi, “kreiceni” noēda…” Nezinātājiem jāpaskaidro, ka “kreicene” jebšu kreiča dāma ir “zolītes” stiprākā kārts…
Līdzīgs iespaids rodas, vērojot populārās “jaunās” partijas “KPV.LV” peripetijas un, šķiet, nu jau bijušā partijas līdera un premjera kandidāta Alda Gobzema izrīcības. Un kā nu ne? Re, tikko vēl es biju tā pati “kreicene”, kurai, kā jau superspēcīgai kārtij, nekas nedraud, bet tagad – “noēda”, ka ne gailis pakaļ nedzied. Šādas Gobzema kunga atklāsmes, protams, gluži kā gadījumā ar spēlmaņu spēlēto “zolītes” partiju, varētu šķist kā smieklīgākā kāršu (lasi – politikas aizkulišu) vakara nagla, bet patiesībā liecina vien par jaunizceptā politiķa, iepriekš – arī ne visai pārliecinoša advokāta, politisko (vai varbūt – arī dzīves) briedumu. Bravurīga priekšvēlēšanu kliegšana, “ļauno” sasēdināšana pa kamerām, kur saule redzama pa rūtotu lodziņu, visu potenciālo partneru (gan veco, gan jauno) “nolikšana” zemāk par zāli u.t.t. nekādi neasociējās ar pragmatisku, nākotnē (gan valsts, gan savējā) vērstu stratēģi vai vismaz tādu potenciālu politiķi, kam patiešām kaut daļēji rūp valstī notiekošais. Drīzāk tas līdzinājās pagalma pašpuikas klaigāšanai, ka nu vienreiz viņš te nāks un visiem sados pa degunu.
Bet to vēl varētu norakstīt uz priekšvēlēšanu retoriku, uz kampaņas “taktiku”, kura izrādījās gana veiksmīga. Galu galā – pat priekšvēlēšanu laikā no Gobzema mutes skanēja spārnotā frāze par politiku, kurā viņš gatavs sadarboties kaut ar pašu Nelabo. Daudz sliktāk, ka šie apvainotā sākumskolnieka argumenti par lielo puiku noņemto smilšu spainīti un smilškastes mašīnīti skan arī tagad. Kad taču vajadzēja sēdēt pie tā galda, kur tiek lemti valsts likteņi. Tā teikt, esi, draugs, ievēlēts, tad nu arī centies realizēt savu sapni par brīvu un pārtikušu Latviju… Diemžēl šim līmenim laikam jau bijušais “KPV.LV” premjera kandidāts piemērots nav. Ak, neiedevāt man premjera vai vismaz iekšlietu ministra krēslu? Ak, lielais ietekmes kloķis no manām rokām izņemts, pirms vēl paspēts kloķi kaut pakustināt? Nu, ziniet, tad es ar jums vienā smilškastē nespēlējos.
Un kā lai šeit neatceras Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu un cietušo pārstāvniecību tiesā, kuru ar tādu skaļu un pompozu žestu uzņēmās (turklāt it kā bez maksas) advokāts Gobzems? Un kā lai šeit neatceras šīs traģēdijas izskatīšanu tiesas sēdēs, kurās advokāts tā arī neparādījās, jo bija svarīgāki darbi darāmi? Un kā lai šeit neatceras pat kaismīgāko “KPV.LV” atbalstītāju pirms vēlēšanām “izteiktās bažas” (teiksim jau nu godīgi – saķertās galvas) par izvēli likt saraksta līdera godā advokātu Gobzemu, jo zinātāji jau iepriekš pauduši, ka var gadīties pavisam nelāgi, jo paša ārkārtīgā vēlme tikt pie “stūres” un nespēja reāli novērtēt situāciju, var novest pie pamatīgām problēmām gan partiju, gan, ko tur slēpt, pat valsti… Ne velti lielais “KPV.LV” iegūtais mandātu skaits deva partijai rokās to “zelta kārti”, kas varēja novest pat pie šīs partijas izveidotas valdības… Taču viena cilvēka ambīcijas, paškritikas trūkums, pārliekā vēlme tikt amatā un, kas zina, varbūt arī kādas citas, moderni sakot, intereses, par kurām mums pašlaik nav pilnas informācijas, noveda situāciju līdz tādai, kāda tā ir pašlaik.
Kādā no TV intervijām žurnālists uzdeva jautājumu Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjiem, tostarp – arī t.s. veco spēku līderiem: vai tikai Gobzema un Kaimiņa “plūkšanās” nav inspirēta no politiskajiem pretiniekiem, lai sagrautu otro lielāko Saeimā pārstāvēto partiju no iekšienes? Atbilde uz šo jautājumu bija gana vienprātīga, apvienojot tajā gan jauno pozīciju, gan opozīciju: iedodiet nepamatotām ambīcijām apveltītam cilvēkam rokās grožus, un pat nekādas ienaidnieku sazvērestības vairs nevajadzēs. Pats visu izdarīs savām rokām. Un te laikam nevar nepiekrist.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
