Šogad esot tik liels budžets, kāds nekad neesot bijis, ar šādu atziņu pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš uzsāk sabiedrības informēšanu par 2023.gada pašvaldības budžetu. Pēc šādas uzstāšanās turpat vai ikvienam būtu jāsaprot – mūsu pilsēta attīstās, ekonomika aug, viss ir tik pareizi, tātad par nākotni ventspilniekiem nebūt nav jāuztraucas.
Bet vai tā ir?
Vai Ventspils drosmīgais budžets liecina par veselīgu pilsētas attīstību? Vai budžeta deficītu vairāk kā 26% apmērā pilsēta var atļauties? Mēģināsim tikt skaidrībā, vai šādi “gāzējot” ir iespējams sasniegt pašvaldības stratēģiskos mērķus – nodrošināt iedzīvotāju skaita saglabāšanu un palielināt iedzīvotāju labklājības līmeni.
Cik veselīga ir pilsētas ekonomika?
Vienu no pieejamākajiem ekonomikas un labklājības rādītājiem – pašvaldības budžetā plānotās iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas rāda, ka pašvaldība šogad plāno iekasēt par 2 miljoniem, jeb 5% mazāk, kā tālajā 2017.gadā. Kritiķi teiks, ka 2017.gadā bija cita sadalījuma proporcija starp pašvaldību un valsti, bet, ņemot vērā arī šo apstākli, ir skaidrs, ka pilsētas ekonomika ir stagnējusi, tā nav augusi.
Labi, ekonomika ir tāda, kāda ir, bet kas dod pārliecību, ka tuvākajā nākotnē tā attīstīsies tik strauji, ka jau šodien varam atļauties plaši dzīvot uz nākotnes rēķina? Man šādas pārliecības nav. Pašvaldība turpina neadekvāti iejaukties uzņēmējdarbībā, tā nav spējusi pietiekami drosmīgi investēt uzņēmējdarbības veicināšanā, kā rezultātā jaunradītais nespēj segt pazaudēto. Desmitgadēm ilgusī pašvaldības un brīvostas pārvaldes negodprātīga izmantošana diemžēl rezultatējās atbaidītos investoros, daudzu lielu pilsētas uzņēmumu apgrūtināšanā, sankcijās un pilsētas ekonomikas degradācijā.
Neskatoties uz bēdīgajām budžeta ieņēmumu perspektīvām, nepieredzēti strauji bez seguma tiek palielināti pašvaldības izdevumi, kuri visnotaļ atstās negatīvu ietekmi uz nākotnes budžetiem. Salīdzinot ar 2021.gada izpildi, kopējais izdevumu pieaugums tiek paredzēts 29% apmērā, attiecīgi vadoties pēc 2017.gada izpildes datiem, izdevumi pieaug pat par 36%. Lielākais izmaksu pieaugums pret 2021.gada izpildi ir paredzēts vispārējās vadības dienestam par 57%, pašvaldības policijas izmaksas būs par 52% lielākas, atpūtai, kultūrai, sportam tērēsim par 53% vairāk, izglītībai attiecīgi par 23% vairāk. Taisnības labad jāsaka, ka būtiski tiek palielināti arī sociālās aizsardzības izdevumi, proti, pat par 69%, bet šīs izmaksas posteņa apmērs kopējā izmaksu grozā ir salīdzinoši neliels – 10,7%. Kas attiecas uz ekonomikas sildīšanu, tad arī šim mērķim tiek atvēlēti vien 10,6% no kopbudžeta, kas nākotnes perspektīvas rožainas nedara. Lielo deficītu, turpat vai 20 miljonus EUR, ir paredzēts segt no budžeta uzkrājuma, kurš neizbēgami šādi tiks noēsts.
Manuprāt, pieņemtais budžets ir populistisks, tas nerada priekšnosacījumus ekonomiskajam izrāvienam, bet gan neadekvātu tekošo izmaksu slogu nākotnes budžetiem. Tā turpinot, visticamāk, zūdīs cerības noturēt iedzīvotāju skaitu un palielināt iedzīvotāju labklājību.
Pilsētas labākai nākotnei ir nepieciešama radikāla domāšanas maiņa.
Nobeigumā atļaušos piekrist Latvijas attīstībai Ventspils valstspilsētas deputātam Edgaram Čeporjusam, kurš pirms balsojuma norādīja uz pārāk grandioziem pilsētas plāniem salīdzinājumā ar pesimistiskajām prognozēm par ekonomisko situāciju valstī kopumā.
20.01.2023. / Autors: Ventspils pilsētas domes eksdeputāts Aivis Landmanis / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
