“Kāpēc gan Lielbritānijai būtu jāaizstāv Baltijas valstis? Jūs nezināt, bet pieņemat, ka Lielbritānija aizstāvēs Baltijas valstis. Pieņemat, ka jūs aizstāvēs amerikāņi vai franči, vai vācieši. Kāpēc?” 

Tā mūsu sabiedrībai vaicāja britu ģeopolitikas un drošības politikas eksperts, profesors Džuliāns Lindijs-Frenčs savā 26.oktobra intervijā [pieejama abonentiem], kas atrodama www.tvnet.lv.

Mums, Latvijā, te ir, par ko aizdomāties. Valdošo politiķu melošana – vēlētājiem doto solījumu brutāla pārkāpšana, sabiedrības pretstatīšana, sabiedroto mānīšana ir sasniegusi vēl nebijušus apmērus, liekot daudziem atbildēt uz skarbo Lindija-Frenča jautājumu. Diemžēl Latvija ir pārvērsta par darbību imitāciju lielvalsti.

Arī slavenā ostu reforma nav izņēmums. Atcerēsimies, kā tas viss sākās, un vērtēsim, kas no tā visa sanācis.

“ASV lēmums iekļaut sankciju sarakstā no Ventspils mēra pienākumiem atstādināto Aivaru Lembergu un arī Ventspils Brīvostu, ir iespēja un izdevība sakārtot un depolitizēt lielo ostu pārvaldi un izgriezt ārā korupciju no šīm struktūrām [..] tā ir iespēja sakārtot lietas, kuras ilgus gadus bija izaicinājums, ko gadiem neesam varējuši vai gribējuši izdarīt”.

Tā 2019.gada 18.decembrī izteicās neviens cits kā toreizējais premjerministrs Krišjānis Kariņš. Viņš, būdams valdības vadītājs, ostas “reformēja” veselus četrus gadus un astoņus mēnešus, sākot no 2019.gada 23. janvāra.

Turpat pieci reformām veltīti gadi ir vairāk kā pietiekoši, lai šodien mēs varētu just reformu pozitīvo ietekmi, izbaudot Kariņa pirmās valdības Satiksmes ministra Tāļa Linkaita proklamētos augļus: “Ostu pārvaldības maiņa nozīmē ne tikai juridiskas izmaiņas, bet arī domāšanas maiņu – ostās veidojot skaidru korporatīvās pārvaldības struktūru ar biznesa plānu, komerciāliem mērķiem un profesionālu darbību gan izmaksu samazināšanā, gan jaunu darbavietu radīšanā.”

Kāds ir “sausais atlikums”? Sankcionētā atgriešana Ventspils Brīvostā!

Sēdies, “divi”! Tāds varētu būtu skolotāja vērtējums, ja runa būtu par kāda ne pārāk sekmīga skolēna, teiksim, matemātikas vienādojuma iztirzāšanu. Vērtējums, kas skādi rada vienīgi attiecīgajam skolēnam. Ar uzsāktām un izgāztām reformām ir savādāk.

Ventspils osta šobrīd ir vienīgā osta, kurā reformas kopš ASV OFAC sankciju piemērošanas brīža (2019.gada 9.decembrī) ir iesāktas un tiek neizskaidrojami muļļātas – šādi radot neatgrieznisku kaitējumu mūsu valsts ekonomikai un drošībai.

Reformu rezultātā Ventspilī viena ostas pārvaldītāja vietā ir izveidojušies trīs subjekti: no sankcijām izglābtā Ventspils brīvostas pārvalde (VBP), valsts izveidotā AS Ventas osta un pašvaldības izveidotā iestāde Ventspils osta, kas atrodas sankcionētas personas tiešā ietekmē, pretendē uz ietekmi ostā un ir atbildīga par pašvaldības aktīviem, kurus savulaik pašvaldība nodeva VBP rīcībā.

Diemžēl, solīto reformu vietā ir notikusi sankcionētās personas atgriešana politiskajā orbītā, Ventspils ostas kontekstā radot iznīcinošu konfrontācijas situāciju un haosu. Korupcijas vēža izgriešanas vietā tās “apkarotāji” pamanījās šo politisko audzēju nobarot, panākot, ka tā metastāzes šodien lepni sēž pie Evikas Siliņas vadītās valdības banketa galda, translējot sava saimnieka diktēto dienas kārtību.

Bet, iespējams, šo manevru patiesais mērķis no sākta gala ir bijusi korupcijas audzēja glābšanas operācija, izziņotajām reformām atvēlot dūmu aizsega lomu.

Ja tā, tad skaidrs, kāpēc tiek bezgalīgi runāts par ostu juridiskā statusa maiņu, patiesai Ventspils ostas atbrīvošanai no tajā ievazātām infekcijām neveltot uzmanību. Arī tas, kāpēc Ventspils ostā tiek atgriezta sankcionētā politiķa ietekme un no kriminālatbildības pestīti biedrības Ventspils Attīstības aģentūra darboņi un tās patiesā labuma guvējs.

Kāpēc Kariņa abu valdību partneru piedāvātie nozaru uzlabojumi nereti tika sabotēti un izgāzti, kāpēc tiek mānīta sabiedrība un sankciju piemērotājs – Latvijas valsts stratēģiskais partneris un drošības garants?

Iespējams, bažām nav pamata – bet jautājumi paliek!

 

3.11.2023. / Autors: Aivis Landmanis, Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes deputāts / Foto: No A.Landmaņa privātā arhīva