Biedrības Sabiedrība par atklātību Delna izteikumi par Ventspils koncertzāles projekta neatbilstību vides uzlabošanas mērķiem, pretendējot uz emisijas kvotu naudu, Ventspils pilsētas domes skatījumā vērtējami kā tendenciozi.
Kā apgalvots Ventspils domes paziņojumā masu medijiem, šādiem Delnas izteikumiem par it kā mērķi nesasniedzošu Ventspils projektu neesot nekāda seguma. Ventspils dome turpina apgalvot, ka neesot korekti runāt par koncertzāles projektu, jo primārais šī projekta mērķis esot nodrošināt telpas valsts pārziņā esošajai Ventspils Mūzikas vidusskolai.
Pēc Ventspils pašvaldības domām, Delna ar šādiem paziņojumiem “turpina valdības vietā lemt un izplatīt savu versiju par emisijas kvotu naudas, viņuprāt, pareizo pielietojumu”, neskatoties uz Satversmes tiesas neseno lēmumu, kurā tā atzinusi par nepamatotu Delnas iesniegto pieteikumu par valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas projekta iesniegšanu emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projektu konkursā.
Dome kārtējo reizi atgādina, ka pašlaik Ventspils Mūzikas vidusskolai nav pašai savu pastāvīgu telpu – mācību process notiek dažādās vietās pilsētā. Emisijas kvotu līdzekļu piesaistīšana vidusskolas projektam atklātā projektu konkursā esot viena no iespējām situācijas sakārtošanai, skaidro Ventspils dome. Konkurss paredzēts pašvaldības un valsts iestāžu sabiedrisko ēku celtniecībai vai pārbūvei, CO2 izmešu samazināšanai, būvējot zema enerģijas patēriņa namus. Delna ir paudusi aizdomas, ka konkursa nolikums ir uzrakstīts tā, ka būtiski samazina potenciālo finansējuma saņēmēju loku.
Pašvaldība uzsver, ka emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklātā konkursa nolikumā ir skaidri norādīts, ka konkursa gaitā atbalstāmās aktivitātes ir jaunas zema enerģijas patēriņa ēkas būvniecība, kā arī esošas ēkas pārbūve vai atjaunošana par zema enerģijas patēriņa ēku. Jaunās Ventspils Mūzikas skolas ēkas būvprojektā esot paredzēti kopumā 13 inovatīvi tehnoloģiski risinājumi, kas nākotnē ļaušot būtiski taupīt resursus, un tas, kā uzsver dome, atbilst projekta mērķim. Ventspils Mūzikas vidusskolas pagaidu ēkās kopējais enerģijas patēriņš apkurei salīdzinājumā ar jauno ēku esot septiņas reizes lielāks. Tiek lēsts, ka jaunā ēka izmaksās ap 35 miljoniem eiro.
Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas skaidrojumu par Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un likumu Par piesārņojumu emisiju samazinoši pasākumi ietver arī preventīvu emisiju samazināšanu, īstenojot aktivitātes, kas atbilst augstākiem vides un klimata standartiem, nekā to nosaka spēkā esošie tiesību akti energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju jomā. “Tātad, arī no šāda viedokļa Delnas tendenciozajiem izteikumiem par it kā “mērķi nesasniedzošu projektu” nav seguma,” apgalvo Ventspils dome.
Delna šo Ventspils ieceri dēvē par “mērķi nesasniedzošu”, lai gan konkursa rezultāti vēl nav pat zināmi, akcentē Ventspils dome. Šāda, pēc pašvaldības domām, politiski iekrāsota Delnas diskusija esot aizēnojusi svarīgāko – projekta jēgu jeb to, kāpēc vispār nepieciešama valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas ēkas būvniecība un kāds no tās būs ieguvums. Līdzšinējās vecās mūzikas skolas ēkas bijušas tik katastrofālā stāvoklī, ka apdraudēja gan sabiedrības, gan skolas audzēkņu un pedagogu drošību. Neraugoties uz to, ka mūzikas vidusskola ir valsts iestāde, gadu desmitiem no valsts šim mērķim neesot saņemts atbalsts, “nonākot līdz pašreizējam kritiskajam punktam, kad pēc sertificēta būvinženiera slēdziena līdzšinējās skolas ēkas tika atzītas par avārijas stāvoklī esošām, bet tikai pēc Zolitūdes traģēdijas valdība audzēkņus un darbiniekus no šīm mūzikas skolas telpām evakuēja”.
Ventspils projekts primāri paredzot valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas būvniecību, lai veicinātu izglītības un profesionālās vides mijiedarbību Kurzemē, sekmētu mūzikas skolas audzēkņu un pedagogu atgriešanos normālos darba apstākļos un šis profesionālās izglītības un kompetences centrs spētu tālāk sekmīgi pastāvēt un attīstīties.
“Ir pašsaprotami, ka tiek apvienoti valsts un pašvaldības resursi, lai nodrošinātu valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas jautājuma risināšanu, vienlaikus projektā integrējot arī koncertzāles funkciju: ēkas primārā funkcija būs tieši mūzikas vidusskola – 70% no ēkas aizņems tikai mūzikas vidusskola. Savukārt koncertzāle, kura integrēta projektā, būs vismaz par trešdaļu mazāka par jau uzbūvēto “Lielo dzintaru” un tiks izmantota gan mācību procesa nodrošināšanai, gan dažāda līmeņa pasākumu norisei,” skaidro Ventspils dome.
Ventspils Mūzikas vidusskola būšot vienīgais realizētais reģionālais projekts, kuru īstenojot uz jaunajām telpām pārcelsies gan profesionālās vidējās izglītības programmu, gan profesionālās ievirzes izglītības programmu audzēkņi. Savukārt Liepājas Lielajā dzintarā, kura būvniecībā no valsts un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem ieguldīti vairāk nekā 24 miljoni eiro, vietu esot raduši vien puse Emila Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolas audzēkņu, salīdzina Ventspils dome.
Aplēses liecina, ka Ventspils Mūzikas vidusskolas attīstības projekta kopējās izmaksas būs 35 383 008 eiro. Salīdzinājumam, piemēram, koncertzāle Gors Rēzeknē izmaksāja vien ap 18 miljonus eiro, bet koncertzāle Cēsīs, kurā arī tika izvietota mūzikas skola, – ap 14 miljonus eiro.
Ventspils dome apgalvo, ka emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projektu konkursa kritēriju apspriešanas process bija publisks un atklāts. Saskaņā ar Latvijas Vides investīciju fonda mājaslapā publicēto informāciju konkursa kopējais finansējuma apjoms ir 23 miljoni eiro, un tajā pieteikušies 12 pretendenti. Konkursa rezultāti vēl nav zināmi, līdz ar to esot pāragri runāt par finansējuma saņēmējiem, turpina Ventspils dome.
Jau ziņots, ka biedrība Sabiedrība par atklātību Delna iesniegusi atkārtotu (papildinātu) pieteikumu Satversmes tiesai par Ventspils koncertzāles projekta neatbilstību vides uzlabošanas mērķiem.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja “Delnā”, pēc biedrības domām, nav nodrošināts izmaksu efektīvs siltumnīcefekta gāzes emisiju samazinājums, bet gan palielinājums, kas neatbilst Latvijas ilgtspējīgai attīstībai un tiesiskuma principam.
LETA jau ziņoja, ka Satversmes tiesa iepriekš nolēma neierosināt lietu pēc Delnas pieteikuma, kurā organizācija vēlējās apstrīdēt valdības ieceri par emisijas kvotu tirdzniecībā iegūto 25 miljonu eiro pārdali diviem projektiem – Ventspils koncertzālei un Jelgavas domei. Jelgavas dome gan pieteikumu konkursā nemaz neiesniedza.
Sadalot emisijas kvotu naudas, valsts mērķis ir samazināt oglekļa dioksīda emisijas, būvējot zema enerģijas patēriņa namus. Uz naudu pēc noteikumiem var pretendēt pašvaldības un valsts iestādes sabiedrisku ēku celtniecībai vai pārbūvei.
