Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir uzsākusi konsultācijas ar vairākām valstspilsētu un to kaimiņnovadu – Ventspili un Ventspils novadu – pašvaldību pārstāvjiem. Tajās tiek izvērtēta iespējama šo pašvaldību apvienošana līdz 2025. gadam, lai iestāde varētu sagatavot attiecīgus priekšlikumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma grozījumiem.
Ministrs Artūrs Toms Plešs (A/P!) skaidro šāda soļa vajadzību: “Sadrumstalota teritorijas pārvaldība kavē produktivitāti un samazina iespējas efektīvai pašvaldību darbībai. Neapvienojoties tiek turpināta savstarpēji konkurējošu pakalpojumu veidošana par publiskajiem līdzekļiem, kā arī nelietderīgi dublēts iestāžu un publiskās infrastruktūras tīkls. Apvienojot valstspilsētas ar tām pieguļošajiem novadiem, tiktu veicināta teritoriju attīstība, veidojot vienotu racionālu tīklu izglītības, veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem, ceļu un sabiedriskā transporta infrastruktūrai un citiem valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem.”
Pirmās šādas konsultācijas “bez liekas afišēšanas” notika jau 9. septembrī – ar Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada domes deputātiem, bet 13. septembrī – ar Kurzemes un Latgales pašvaldībām. Kaut VARAM preses dienests solīja par to rezultātiem plašāku ziņojumu medijiem, atļausimies komentēt, ka informatīvais klusums ir ne tikai zīmīgs, bet pat pašsaprotams – atceroties, cik ātri un konsekventi, likumu izskatot Saeimā, deputāti dažas valstspilsētas “atbrīvoja” no tām paredzētā novadu “balasta”.
Laikrakstam “Ventspilnieks.lv” vēršoties ministrijā pēc konkrētākas informācijas, no e-pasta adreses prese@varam.gov.lv un ar parakstu “VARAM sab.att.nodaļa” saņēmām šādu lakonisku atreferējumu, ko pašvaldības atbildējušas uz ministra nostājā tām piedāvāto: “Ventspils pilsēta un Ventspils novads konsultācijās norādīja, ka jāturpina sadarbība un jāvērtē esošās administratīvi teritoriālās reformas rezultāti, lai pēc tam pieņemtu attiecīgu lēmumu. Jau šobrīd pašvaldību starpā notiek sadarbība vairākās jomās, piemēram, attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, izglītības jomā, civilajā aizsardzībā, atkritumu apsaimniekošanā. Ventspils pilsēta arī atzina, ka, lai izlīdzinātu sociālo pakalpojumu klāstu, nepieciešams finansējums.”
Turpinām gaidīt atbildi no pilsētas domes, lai precizētu šeit teikto.
Tāpat VARAM ir piedāvājusi arī Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai (ko vada bijušais pašvaldību ministrs un “ATR tēvs” Juris Pūce) atgriezties pie ministrijas sākotnējā reformas piedāvājuma un apvienot Jelgavas valstspilsētu ar Jelgavas novadu, Daugavpils valstspilsētu ar Augšdaugavas novadu, Rēzeknes valstspilsētu ar Rēzeknes novadu, Liepājas valstspilsētu ar Dienvidkurzemes novadu un Ventspils valstspilsētu ar Ventspils novadu. Tādējādi tiktu nodrošināts, ka šajos novados atbilstoši reformas izvirzītajiem kritērijiem ir attīstības centrs.
VARAM piedāvā šo pieeju attiecināt ne tikai uz Jelgavas un Augšdaugavas novadiem, par kuriem pēc Satversmes tiesas sprieduma par Ozolnieku un Ilūkstes novadiem Saeimai ir jārod jauns risinājums*, bet arī citiem, tādējādi nodrošinot vienotu reģionālo politiku visā valsts teritorijā.
Pašlaik VARAM paziņojumā nosauktajām pašvaldībām ir jau noteikts pienākums savstarpēji sadarboties tādās jomās kā teritorijas attīstības plānošana, civilā aizsardzība, izglītība un atkritumu apsaimniekošana.
***
* Satversmes tiesa atzina, ka Ozolnieku novada un Ilūkstes novada apvienošana ar – attiecīgi – Jelgavas novadu un Daugavpils novadu neatbilst Satversmei un šīs Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma normas nebūs spēkā no 2022.gada 1.janvāra, līdz ar to Saeimai vēl šogad jārod risinājums attiecībā uz šiem novadiem.
27.09.2021. / Autors: Dainis Lemešonoks / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
