Ja sabiedrībai vajag “aizmālēt acis” un novērst tās uzmanību no politiskām vai ekonomiskām problēmām, darbā tiek laista informatīvās telpas piesātināšana ar varnešiem tīkamām tēmām. Tā vien šķiet, ka ar šo spēli tagad ir aizrāvusies arī Evikas Siliņas valdība.
Tikai deviņas dienas pēc Siliņas valdības apstiprināšanas medijos parādījās ziņa ar dzīvi apliecinošu virsrakstu: “Solījums izpildīts – veselībai šogad papildus iedoti 142,8 miljoni eiro”. Oktobra sākumā tika ziņots, ka valdība apstiprinājusi finansējumu pašvaldībām, lai no septembra palielinātu pedagogu algas atbilstoši grafikam. Savukārt tikai trīs dienas pēc valdības apstiprināšanas premjere pauda: no oktobra līdz gada beigām mājsaimniecībām kompensēs 60% no Sadales tīkla tarifā noteiktās fiksētās maksas par jaudu.
Perfekts labo darbu virknējums, lai sabiedrībai parādītu, ka jaunā valdība ar pilnu krūti metusies darbos! Uz šī fona nav brīnums, ka Jaunā Vienotība oktobrī atgriezusies partiju reitinga līderpozīcijās. Cilvēkiem gribas ticēt, ka gadiem sasāpējušās problēmas tiks atrisinātas, un viņi arī notic.
Taču pēc eiforijas mēdz sekot paģiras. Vai mēs varam, liekot roku uz sirds, teikt, ka veselības jomā viss strauji uzlabojas, rindas uz valsts apmaksātām vizītēm pie ārstiem speciālistiem vai izmeklējumiem ir saprāta robežās, slimnīcas nekaujas ar nemitīgu līdzekļu trūkumu, bet kompensējamo zāļu budžetā nav daudzos miljonos eiro mērāma deficīta?
Par “izpildīto solījumu” – minētajiem 142 miljoniem eiro – ir jāatgādina, ka tie pēc citu ministriju, valsts iestāžu un līdzekļu neparedzētiem gadījumiem apcirkņu pārpurināšanas tika rasti vēl vasaras vidū. Tad, bail pat teikt, pie veselības nozares stūres atradās “sliktā” – Apvienotā saraksta deleģētā – ministre Līga Meņģelsone.
Savukārt reģionālo slimnīcu parādi un hroniskais naudas bads ir pavisam skumjš stāsts, un atliek vien cerēt, ka tagadējam veselības ministram Hosamam Abu Meri (JV) ar šo gadiem ielaisto kaiti izdosies tikt galā. Cits jautājums, vai valstij pārņemot zināmu daļu no reģionālo slimnīcu kapitāldaļām, problēma tiks atrisināta. Kapitāldaļas, ziniet, neārstē?
To dara dakteri un medicīnas māsas, taču mediķu Latvijā katastrofāli trūkst (brīvas vakances gaida 1675 ārstus, 4928 medicīnas māsas un 1553 ārstu palīgus).
Arī izglītībā viss ne tuvu nav rožaini. Par izglītības sistēmas reorganizācijas plānu – kuru tik sirsnīgi bīdīja bijusī izglītības un zinātnes ministre Čakša un turpina bīdīt pašreizējā ministre Čakša – nav vērts pat runāt. Par skolu skaita (īpaši lauku reģionos) samazināšanu un minimālā skolēnu skaita noteikšanu sajūsmā nav ne skolēnu vecāki, ne arī liela daļa pašvaldību, taču kad gan “augstos plauktos” sēdošos ir interesējušas citu domas?
Viens no reorganizācijas plāna stūrakmeņiem ir iespēja tādējādi paaugstināt skolotāju algas. Tikai – kā gan ir sanācis tā, ka pēc mērķdotāciju sadalīšanas pedagogu algu nodrošināšanai un tam nepieciešamā finansējuma pārdales daudziem skolotājiem ar tādu pašu slodzi kā pērn, alga nevis palielinājās, bet gan samazinājās? Kur slēpjas āķis? Pašvaldībās vai IZM?
Kā var būt tā, ka kopumā nauda ir piešķirta vairāk, bet daļa skolotāju saņem mazāk? Vai tiešām visi tā nu būtu aizrāvušies ar Stambulas konvencijas bīdīšanu uz ratifikāciju un mazāko klašu seksuālo audzināšanu?
Sadales tīkla tā sauktā jaudas abonementa vājprātīgā cenas lēciena kompensēšana iedzīvotājiem, protams, ir laba lieta. Tikai – vai valsts varēs to atļauties mūžīgi? Jādomā, pavisam drīz to uzzināsim, jo 1.novembris, kad ministrijām jānāk klajā priekšlikumu, kā nākamgad risināt Sadales tīkla tarifu kāpumu fiziskajām personām nu ir klāt.
Arī decembris – kad Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) ir solījusi pārskatīt šos tarifus un lūkot, vai tajos nav nepieciešami kādi koriģējumi – ir teju ar roku sasniedzams. Ļoti interesanti būs vērot, vai SPRK decembrī tiešām ķersies pie šī “karstā kartupeļa” un vai kāds vispār ņems vērā sabiedrības iniciatīvu portālā ManaBalss.lv savāktos 24 643 parakstus (1.novembra dati) par jauno elektroenerģijas sadales tarifu un saistīto maksājumu atcelšanu. Iniciatīva jau ir iesniegta Saeimā.
Gribot negribot jāpieskaras arī visiem sen līdz mielēm apnikušajam Ventspils eksmēra Lemberga jautājumam. Viņš ir izpaudies, ka nemaz neesot starptautiski sankcionēta persona, jo starptautiskās sankcijas izdodot Apvienoto Nāciju Organizācija un Eiropas Savienība. No teiktā izriet, ka ASV sankcijas tādas pupu mizas vien ir, jo darbojas tikai šīs valsts teritorijā…
Protams, var jau nelikties ne zinis par Lemberga teikto. Ej nu sazini, varbūt cilvēkam kreņķis, ka Administratīvā apgabaltiesa – tāpat kā iepriekš pirmās instances tiesa – noraidīja prasību no valsts piedzīt 100 000 eiro par viņa veselībai nodarīto kaitējumu Centrālcietuma mūros. Patiešām, kur gan redzēts, ka Lembergam pret Covid-19 jāvakcinējas ar Ieslodzījumu lietu pārvaldes nodrošināto Johnson& Johnson vakcīnu, ja reiz viņš pieprasīja citu!
Taču runa nav par viņa zaudējumu Administratīvajā apgabaltiesā – ja cilvēks grib tiesāties, lai taču to dara! Problēma tā, ka Aivara Lemberga ciešā saikne ar vienu no valdošās koalīcijas partijām – “Zaļo un Zemnieku savienību” – nevienam, tai skaitā arī Latvijas starptautiskajiem partneriem, nav noslēpums.
Šī partiju apvienība no Lemberga nav norobežojusies un, pēc visa spriežot, pat nedomā to darīt. Jāņem arī vērā, ka tagad parlamenta ZZS frakcijā ir jau trīs deputāti no Lemberga partijas Latvijai un Ventspilij. Līdz ar to viņa izteikumi par to, ka Latvijai ASV sankcijas nav saistošas, var radīt arī visai nepatīkamas sekas. Ko tad, ja līdzīgā stabulē sāks pūst arī viņa politiskie draugi? Galu galā ja reiz pret Lembergu noteiktās ASV sankcijas tāds sīkums vien ir, tad varbūt var “neņemt pierē” arī citas ASV sankcionētās fiziskās un juridiskās personas?
2.11.2023. / Autors: Ilona Bērziņa, BNN / Foto: Gatis Rozenfelds, Valsts kanceleja
