Tuvojoties vasarai, allaž aktualizējas arī zāles pļaušanas jautājums. Zālāju pļaušana ir vienlīdz aktuāla kā privātmāju īpašniekiem, tā pašvaldību parku un dārzu apsaimniekotājiem un arī valsts autoceļu uzturētājiem, kuri apļauj ceļmalas. Tomēr pēdējos gados arvien vairāk aktualizējas jautājums – vai intensīvā zālienu nolīdzināšana teju vai līdz ar zemi vispār ir vajadzīga?
Laikrakstu “Ventspilnieks.lv” šim tematam pievērsties mudināja pensionāres Brigitas vēstule.
“Nāk vasaras mēneši un zālienu pļaušanas laiks. Pagājušā gadā Zemnieku saeima vērsās pie Latvijas pašvaldībām ar aicinājumu par saudzīgāku grāvmalu appļaušanu savvaļas augu aizsardzībai. Šogad iepriecina Latvijas dabas fonda projekts “Pļavas pilsētā”.
Gribu padalīties ar ventspilniekiem savos novērojumos par zāliena pļaušanas tradīcijām Ventspilī. Ir pieņēmums, ka, nopļaujot zālienu līdz saknei kā futbola laukumu, tas ir etalons kārtībai un tīrībai. Taču šādā zālienā pat kukainītim nav, kur paslēpties, pat bitītei, kur nolaisties.
Ventspils tilta uzbēruma zāliens tiek pļauts tik mežonīgi, pat karstā laikā, ka aiz pļāvēja ceļas putekļu mākonis. Pļaušanas intervālos savvaļas augi – margrietiņas, pelašķi, mārpuķītes u.c. cīnās par izdzīvošanu. Tikko nopļautie stiebri, atauguši pāris centimetru garumā, cenšas dot ziedus, lai izpildītu dabas procesu – atstātu seklas. Jo tūlīt, tūlīt Ventspils labiekārtošanas kombināta vīri atkal nāks uzbrukumā. Ventspils taču ir paraugpilsēta Latvijā! Šī centība brīžiem liekas tik nožēlojama.
Citās valstīs var vietām vērot ielas malās uz trotuāriem novietotās kastēs gurķu augšanu, ķirbju apaļīgumus. Un tas ir tik dabiski!
Beidzot arī Latvijas Dabas fonds nācis klajā ar projektu veidot ziedošas pļavu saliņas pilsētas parkos, ielu apmalēs. Mūsu mazbērni jau nezina, kā aug un no kurienes rodas tomāti galdā, kas tās tādas jāņuzāles. Toties labi atpazīst Āfrikā audzētās un no Holandes ievestās rozes, tulpes un visu pārējo buķeti.
LDF projekts “Pilsētas pļavas” ir atbalstāms un veidojams arī Ventspilī. Ceru, ka arī mana pilsēta pievienosies šim projektam.”
Zaļie tuksneši pilsētu vidū
Latvijas Dabas fonda projekts “Pilsētas pļavas” ar Rīgas domes atbalstu šogad tiek īstenots vien Rīgā un Rīgas apkārtnē, taču šī iniciatīva noteikti ir to vērta, lai tai pievienotos arī Ventspils. Kāpēc tas jādara? Latvijas Dabas fonds norāda, ka intensīvi apsaimniekotas un regulāri pļautas zālienu teritorijas, lai arī zaļas, tomēr no sugu daudzveidības viedokļa dēvējamas par zaļajiem tuksnešiem. Tādēļ LDF šogad sācis pilotprojektu, kura ietvaros rosinājis katrā Rīgas apkaimē vismaz kādu no šādiem zālieniem atstāt dabai. Tas nozīmē – pļaut retāk un bagātināt ar Latvijai raksturīgajām pļavu sugām. LDF uzsver, ka ieguvumi būs vairāki. Pirmkārt, tas dos skaisti ziedošas pļavas pilsētai, kur apkaimju iedzīvotāji varēs iepazīt pļavas augus, saplūkt jāņuzāles, kā arī veidos bioloģiskās daudzveidības saliņas pilsētvidē, kura kļūst arvien būtiskāka dabas daudzveidības saglabāšanai kopumā.
Diemžēl situācija ar kādreiz skaistajām un bagātajām Latvijas pļavām ir bēdīga – dabiskās pļavas un ganības šodien aizņem vairs tikai 0,7% no Latvijas teritorijas, pirms simts gadiem tādu bija 30%. Kā norāda LDF, zaudējot šos atlikušos 0,7% ar dabiskajām pļavām, mēs pazaudētu vairāk sugu nekā tad, ja izzustu visi citi Latvijas zālāji kopā.
Ceļmalu pļaušana – padomju laiku mantojums?
Par to, ka arī nepārdomātā ceļmalu pļaušana samazina dabas daudzveidību, ne reizi vien trauksmi cēlusi arī biedrība “Zemnieku saeima”. Biedrība jau vairākkārtīgi aicinājusi lauksaimniekus, pašvaldības un Valsts autoceļu uzturētāju ceļmalas un grāvjus pļaut ne biežāk kā divas reizes sezonā – pēc vasaras Saulgriežiem jūlija sākumā un septembrī. Vēlā pļaušana ļauj augiem noziedēt un pavairoties, turklāt ceļmalas ir dzīvotne dabīgajiem apputeksnētājiem un ligzdošanas vieta mazajiem putniem. Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja–Burmistre norāda, ka intensīvā ceļmalu un grāvju pļaušana ir “padomju laiku” mantojums, jo tādi bija skaistuma un saimnieciskuma standarti.
Šobrīd vērtīgāk būtu izmantot Skandināvijas un Rietumeiropas valstu pieredzi – ceļmalas saglabāt kā ziedošu dabīgo augu joslas, kas priecē autobraucējus ar savu krāšņumu un dod būtisku pienesumu biodaudzveidības saglabāšanā. Tiesa, biedrība arī uzsver, ka ceļmalu pļaušana būtu jāizvērtē katrā konkrētajā situācijā. Ja grāvji ir aizauguši ar krūmiem un palikusi neliela ceļmala, tad autobraucēju labas ceļa pārskatāmības nodrošināšanai tā jāpļauj salīdzinoši bieži.
Zāles garumu regulē pašvaldības
Zāles garumu pilsētu teritorijās regulē pašvaldību saistošie noteikumi, un pārsvarā zāles garums tiek pieļauts no 5 līdz 30 centimetriem. Ir pilsētas, kur pļaujamais zāles garums atšķiras – jo tuvāk centram un pilsētas galvenajām ielām, jo zālei jābūt īsākai.
Piemēram, Rīgā zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus, Jelgavā īpašuma un tam piegulošajā teritorijā zāles garums nedrīkst būt augstāks par 15 centimetriem, Rēzeknē pie ielām piegulošajos zālājos zāles vidējais garums nedrīkst pārsniegt 10 centimetrus, pārējo kopjamo zemesgabalu teritorijās – 30 centimetrus. Liepājā zāliena augstums nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus, kūrortpilsētā Jūrmalā – 15. Savukārt Ventspils pašvaldības saistošie noteikumi paredz, ka zāles garums regulāri jāuztur 4–12 cm garumā, nepieļaujot tās vidējo garumu virs 15 cm. Savukārt nožogotās teritorijās, tātad arī jūsu piemājas dārzā, zāles vidējais garums nedrīkst būt lielāks par 40 centimetriem.
Zemnieku saeima jau pērn norādīja, ka, iespējams, pienācis laiks pārskatīt pašvaldību izdotos saistošos noteikumus par “pareizo” zāles garumu apdzīvotās vietās, taču pagaidām šis aicinājums dzirdīgas ausis nav radis. Vēl viens sāpīgais jautājums, kas daudziem iedzīvotājiem krietni vien bojā dzīvi, ir obligātais pienākums par saviem līdzekļiem un “pareizajā garumā” pļaut zāli savam nekustamajam īpašumam pieguļošajās teritorijās (Ventspilī tie ir 6 metri, mērot no zemes gabala robežas līdz brauktuves malai, neieskaitot ietvi un veloceliņus), taču par to – kādā no nākamajiem numuriem.
24.05.2021. / Autors: Ilona Bērziņa / Foto: Pixabay
