Sociālajā vietnē “Facebook” gluži nejauši “Ventspilnieks.lv” pievērsa uzmanību kādai spraigai diskusijai. Kāda iedzīvotāja fiksējusi fotogrāfijā jaunu vīrieti Stopiņu novadā, kurš atbrīvo sava auto bagāžnieku no atkritumiem. Komentāros izvēršas diskusija, kurā aktīvi iesaistās arī ventspilnieks Gatis Skorps. Viņa vaļasprieks esot brīvprātīga mežu sakopšana – viņš bilst, ka pēc metāllūžņu nodošanas paliekot šķirota plastmasa un mazuta kabeļu apvalki, tos nekur bez maksas nepieņemot. Atliekot mēslot mežā vai slepus izmest tos daudzdzīvokļu māju atkritumu konteineros. Diskusijā tikpat aktīvi iesaistās dzejniece Agita Draguna, pēc padoma vaicājot gan vides žurnālistei Anitrai Toomai, gan Arvīdam Ulmem no Vides aizsardzības kluba un “Ventspilnieks.lv” žurnālistei. Anitra Tooma teic – lai prasa “Zaļajam punktam”, “Zaļajai jostai” vai pašvaldībai.
Pašvaldība
Ventspils labiekārtošanas kombināta Sanitārās tīrīšanas iecirkņa vadītājs Vilnis Krauze norāda, ka metāllūžņu nodošana acīmredzami ir puiša bizness: “Tādā gadījumā saimnieciskās darbības blakusprodukti apsaimniekojami tāpat kā citi atkritumi – par maksu!” Krauze arī uzsver, ka lielgabarīta atkritumu savākšanas akcijā “Nodod tuvāk mājām!”, kādu pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” bez maksas rīko divas reizes gadā, nodot var vien noteiktu kategoriju atkritumus: matračus, paklājus, mēbeles, vecas durvis, logu rāmjus bez stikliem u.tml. Akcijas “Nodod tuvāk mājām!” laikā nepieņem elektropreces, bīstamos atkritumus u.tml. Vilnis Krauze stāsta, ka pirms pieciem gadiem, kad viņš stājies amatā, iedzīvotāji bezmaksas akcijas atkritumu konteineros metuši gan azbestu, gan riepas, tāpēc ieviesta kontrole – pie konteineriem dienas garumā uzturas dežurants. Ventspilnieki esot atsaucīgi – pirms Jāņiem šogad pilsētas kreisajā pusē piepildīti 28, bet Pārventas pusē – 31 lielais konteiners jeb kopā 413 kubikmetri lielgabarīta atkritumu.
Savukārt pilsētas Būvniecības administratīvās inspekcijas vadītājs Jurģis Rasa, uzklausot “Ventspilnieks.lv” jautājumu, ir pavisam strikts: “Neviens nedrīkst iet svešā mežā un kaut ko darīt! Tā ir zagšana!”
Gatis un Grinn
Kad laikrakstam izdodas sazināties ar Gati Skorpu, puisis ir atsaucīgs un atzīst, ka apzinās savu darbību nelikumīgo raksturu. Ar metāllūžņu nodošanu viņš nodarbojoties jau gadiem un tas esot gan viņa vaļasprieks, gan papildu ienākumu avots. Atstrādāta sistēma, kā meklēt un atrast padomju laika kabeļus, kā tos attīrīt no liekā un gūt iespējami lielāku peļņu. Gatis Skorps stāsta, ka dienā, kura veltīta metāllūžņiem, izdodoties nopelnīt vidēji simts eiro. Viņš strādājot ar dārgu, nomā ņemtu tehniku. “Mani kolēģi ir atraduši tanku detaļas 2600 eiro vērtībā, nesen vienam paveicās atrast tanka ķēdi, par kuru kolekcionārs samaksāja 10 000 eiro!” atklāts ir Skorps.
Arī “melnais racējs” ar niku Grinn (puiša personība redakcijai ir zināma) apliecina – laiku pa laikam kādam gadās patiesi ienesīgi atradumi. Tā nesen racējiem pie Kabiles izdevies atrast 11 vācu tanku kāpurķēžu posmus – katru svarā ap 30 kilogramiem. Vietējie pārpircēji par katru no tiem samaksājuši 550 eiro, starptautiskajā tirgū, visticamāk, nopelnot jūtami vairāk. Pašam naudas ziņā ienesīgākais atradums bijis Usmā, kur veca nama bēniņos atrasta vācu virsnieka “ķiteļa” augšējā daļa, par kuru igauņu kolekcionārs samaksājis viņam ap 800 eiro. “Tāpat esam vairākkārt atraduši karavīru mirstīgās atliekas. Saliekam tās maisos un nododam pārapbedīšanai Saldū. Regulāri sastopamies ar ieročiem, citreiz pat – dažus centimetrus zem sūnām. Tos ierokam dziļāk zemē vai iemetam purvā,” stāsta Grinn. Ar kabeļiem viņš nenodarbojoties, atkritumu problēmas, kādas ir Gatim, viņam neesot. Laiku pa laikam nododot pa metāllūžņu kravai, bet galvenokārt atradumus kolekcionējot pats – sudraba plāksnīti ar karavīra vārdu, uzvārdu un citas relikvijas.
Bīstamie
Ja reiz par atkritumiem, tad par atkritumiem – nospriežu un piezvanu Arvīdam Ulmem uz Vides aizsardzības klubu. “Man sirds pilna,” teic pieredzējušais vides aktīvists, “Notiek neredzama cīņa, kurā pārspēks ir dabas piesārņotāju pusē! Darbojamies, bet reakcijas no policijas un Vides pārvaldes nav.” Arvīds Ulme stāsta, ka Vides aizsardzības klubā esot nodaļa “Zaļais tribunāls” – domubiedru grupa, kuras mērķis ir pieķert tos, kuri Latvijas mežos izgāž bīstamos atkritumus. Pie Lietuvas robežas, Dobeles apkaimē, aiz Daugavpils.
Mūspusē Ulme nevienu gadījumu nezinot: “Mēs liekam novērošanas kameras, bet tie, kurus pieķer, ir šoferi. Viņiem droši vien kravas īpašnieks samaksājis kādus 100 eiro, bet nelikumīgi izgāzti tiek atkritumi 10 000 eiro vērtībā. Indes saēd mucas, mežos mētājas beigti zaķi, lapsas. Purvi, mūsu zemes plaušas, viņiem ir izdevīga vieta…”
“Ļoti sekojam līdzi, kas būs ar ciankālija cisternas izgāzēju, vai tiks piespriests reāls sods! Parasti ne policijai, ne Valsts vides dienestam nav iespēja noteikt bīstamo atkritumu izcelsmi, jo Latvijā nav piemērotas laboratorijas, bet ciankālija gadījumā atbildīgā persona ir zināma!” uzsver Ulme, “firmas piesakās, ka tās var par zemāku cenu utilizēt bīstamos atkritumus, varbūt tās pat ir pašu bīstamo atkritumu ražotāju izveidotas firmas, shēma kā pēc iespējas lētāk it kā likumīgi tikt no tiem vaļā. Un tad šīs firmas izgāž indes mežā.” Arvīds Ulme uzsver, ka no valsts puses nejūt atbalstu, nemaz nerunājot par pateicību. Esot gribējuši rīkot protestu – politisko dziesmu festivālu, bet pandēmijas dēļ tas vēl nav izdevies.
Cēloņi
“Ja runā par mēslošanu, – tādā veidā cilvēks parāda, kas viņam notiek iekšpusē. Tas nāk no ģimenes, no vides, kurā nav robežu,” stāsta personības attīstības trenere Janita Andersone, “Tie ir cilvēki, kuriem no paaudzes uz paaudzi nav iedoti vērtību “faili”. Parasti 80% cilvēku turpina ģimenes tradīcijas, un tikai 20% izvēlas tās mainīt, strādājot ar sevi.” Arī sistēmisko sakārtojumu vadītāja Marija Sils domā, ka mēslotāji nejūt, ka mežs būtu saistīts ar viņiem pašiem: “Tie ir cilvēki ar šaurām robežām. Jūtas maziņi, grib uzvelt atbildību kādam citam. Iespējams, bērnībā vecāki neuzņēmās atbildību, un bērns to nesa, risināja situācijas, kā nu prata.”
26.10.2020. / Autors: Ilze Meiere / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
