Evikas Siliņas pieteiktais valdības “restarts” ir radījis labvēlīgu augsni runām par valdības nestabilitāti un iespējamo krišanu. Ja satiksmes ministra Kaspara Briškena (“Progresīvie”) demisijas pieprasījumu sabiedrība uzņēma ar aplausiem, tad prasība pie viena atkāpties arī labklājības ministram Uldim Augulim (“Zaļo un Zemnieku Savienība”) radīja, maigi sakot, neizpratni. Cik stabila īsti ir valdība, ko darīt ar “Rail Baltica”, kā tikt galā ar nelegālo migrāciju un par citām aktualitātēm, portāls BNN aicināja uz sarunu ZZS valdes priekšsēdētāju, zemkopības ministru Armandu Krauzi. Šoreiz runājam galvenokārt par politiku skarošiem jautājumiem, lauksaimniecības problemātiku atliekot citai reizei.
Kā Zaļo un Zemnieku savienība vērtē Evikas Siliņas pieteikto “valdības restartu”?
Man ļoti nepatīk lietot vārdu “restarts”. Mēs lietojam dažādus anglicismus, bet būtībā tas nozīmē, ka valdībai vajadzīgas pārmaiņas. Domāju, šobrīd izmaiņām jābūt darbos un lēmumu pieņemšanas ātrumā. Nevienam jau nav noslēpums, ka mēs “kasāmies” uz vietas ar visiem “Rail Baltica” jautājumiem, kuri ir ievilkušies, un tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ šis grūdiens ir vajadzīgs. Tur visa bilde ir ļoti skaidra – naudas ir tik, cik ir, arī izdarīt varam tik, cik varam. Vienkārši godīgi jāpasaka, ka vairāk investēt, kā esam budžetā ieplānojuši, mēs nevaram. Lai aizmirst un pat nesapņo, ka 2030.gadā varēsim savienot Tallinu ar Viļņu. Skaidrs, ka tā nebūs. Vienkārši satiksmes ministram tas ir skaidri jāpasaka un jāiet tālāk soli pa solim. Jāpasaka, ka pie esošās ģeopolitiskās situācijas, pie esošā Eiropas Savienības un Latvijas valsts budžeta, mēs šo projektu varam pabeigt, piemēram, 2035.gadā vai 2040.gadā. Bet tas lēmums jāpieņem ātri un jāpaziņo par to.
Varbūt tad atceļam tādu lietu kā pālis Daugavā vai 114 miljonu eiro pārdali Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļas būvdarbiem?
Detaļās negribētu iet iekšā, es tomēr neesmu satiksmes ministrs. Varu pateikt vien savu viedokli. Es uzskatu, ka abām stacijām jābūt funkcionālām un pabeigtām, jau esošo sliežu platumā jābūt arī savienojumam ar lidostu. Tas nozīmē, ka cilvēki, atbraucot uz Rīgu vienalga, vai no Valmieras, Rēzeknes vai Ludzas iebrauc normālā, modernā stacijā ar mūsu pašu vilcienu, vienalga vai tas ir vecais dīzelis vai jaunais, dzeltenais ViVi, un tieši tāpat viņi var izbraukt, piemēram, no Jēkabpils un iebraukt Rīgas lidostā. Tad tam visam ir jēga un kaut kāds ieguvums mūsu iedzīvotājiem. Lai pabeigtu līniju, par ko tagad runāju, nav vajadzīgs jaunais tilts pāri Daugavai un vienīgais, kas jāuzbūvē, ir kādi nepilni trīs kilometri dzelzceļa no Imantas stacijas līdz lidostai, un jāpabeidz abas divas stacijas ēkas. Nevajag atstāt kaut kādus nepabeigtus objektus. Vajag, lai tie ir nodoti un jebkurš iedzīvotājs tos var izmantot. Neredzu nekā slikta tur, ka es varētu savā Siguldā iekāpt vilcienā un izkāpt tieši lidostā. Vai arī cilvēki atlidoja pēc atpūtas un aizbrauca atpakaļ uz Daugavpili. Nu, skaisti!
Atliek vienīgi skaidri pateikt, kad tas būs, kā tas būs un vai vispār būs.
Trīs kilometrus dzelzceļa uzbūvēt! Tie taču nav trīs simti kilometru! Šādu lēmumu var pieņemt ātri, tur arī nekāda astronomiskā nauda nav vajadzīga. Tāpat ir iespējams pateikt, ka par pārējo nekas daudz pagaidām nav zināms, jo finanšu grūtības jau nav tikai Latvijā, grūtības ir arī lietuviešiem un igauņiem un Eiropas Savienībai. Tādēļ jāizdara to, ko mums patiešām vajag. Faktiski mums jādomā pašiem par sevi, nevis par to, kurā brīdī igauņi varēs aizbraukt uz Viļņu.
ZZS ir valdošās koalīcijas partneris un par partneriem šādos gadījumos mēdz teikt vai nu labu, vai arī neko. Tomēr, no malas raugoties, rodas iespaids, ka visu šo viļņošanos Siliņas valdībā lielā mērā izraisījusi sava veida “Progresīvo” šantāža. Atcerēsimies kaut vai Šuvajeva kunga teikto, ka katra “Progresīvo” ministra jautājums ir arī valdības stabilitātes jautājums. Te nu mēs redzam rezultātu – gribat mainīt mūsu Briškenu, lūdzu, “upurējat” arī pa ministram no pārējām koalīcijas partijām. Kā jūs šo situāciju komentētu?
Valdību vada premjere un viņa ir tā, kas nodrošina darbu vadīšanu un, runājot par izmaiņām, viņai kā komandas līderim ir pienākums nākt ar savu piedāvājumu. To viņa šobrīd ir izdarījusi. Koalīcija sastāv no trim partijām un tām visām ir pilnīgi vienādas iespējas pieņemt lēmumu palikt koalīcijā vai aiziet no tās, stiprināt valdību vai nestiprināt. Tāpēc es negribētu teikt, ka bijusi kāda “Progresīvo” šantāža. Viņiem ir bijusi diezgan stingra nostāja par savu ministru, kas politiskajam spēkam ir pareizi. Bet to, ka bija jāiet līdzi vēl diviem ministriem, es personiski neuzskatu par pareizu. Ja kāds strādā slikti, viņš ir jānomaina, nevis jāparauj līdzi vēl no citiem politiskajiem spēkiem. Ministru prezidente izvēlējās šādu pieeju un premjerei ar šo uzdevumu arī ir jātiek galā, pārliecinot koalīcijas partnerus, tai skaitā arī ZZS, ka tas ir pareizais veids. Mēs skatāmies uz darbiem, lemjam par viņas piedāvāto 4×4 plānu un kā koalīcijas partneris šo viņas piedāvājumu vērtējam.
Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad par vienu no atlaistajiem ministriem – labklājības ministru Uldi Auguli ļoti spēcīgi iestājas nevalstiskais sektors. Latvijas Pensionāru federācija prasa Evikai Siliņai par Auguļa kunga atlaišanas iemesliem, skaidrot viņa nomaiņu premjerei prasa arī mediķu arodbiedrība. Kāds ir jūsu viedoklis?
Kā jau teicu, šī “kolektīvā sodīšana”, manuprāt, nav pareizā pieeja. Ir jāskatās, vai ministrs tiešām ir tik slikti strādājis, ka viņš jāatlaiž, vai arī, ja ministrs nestrādā pietiekoši labi, ar viņu var aprunāties, uzstādīt kaut kādus termiņus, noteikt ātrākus mērķus. Tas viss ir runājams. Tas, kā ministru vērtē nozare un nevalstiskās organizācijas, arī ir ļoti svarīgi. Ir politiķu vērtējums par saviem kolēģiem, bet te jāatceras, ka politiķi cits citam tomēr ir konkurenti, un ir nozares vērtējums. Tas, ka nozare Auguli vērtē ļoti, ļoti pozitīvi, ir apliecinājums tam, ka viņš ir profesionālis un visu darījis pareizi.
Lai arī publiski ne reizi vien izskanējis pretējais, tomēr gribu pajautāt – vai pieļaujat, ka Evikas Siliņas valdība varētu krist un tiek izveidota jauna koalīcija? Ja nu tā notiks, kādu jūs redzat ZZS lomu? Ir kādas “sarkanās līnijas”, kurām pāri nekādā gadījumā nekāpsiet?
ZZS noteikti nebūs valdības gāzēji. Tas atkarīgs no premjeres. Ja ministru prezidente ar savu uzdevumu tiks galā, valdība nekritīs. Pieņemu, ka šī valdība pilnībā var labi nostrādāt līdz Saeimas vēlēšanām. Bet, protams, jebkura valdība var krist jebkurā brīdī, ar to jārēķinās visiem politiķiem.
Kāds ir ZZS viedoklis par nu jau nepieklājīgi ilgi buksējošo ostu reformu? Kā jūs komentētu publiskajā telpā izskanējušo, ka attiecībā uz Ventspils ostu ZZS īsteno Aivara Lemberga intereses vai norādījumus?
Sākšu ar jautājumu par Aivaru Lembergu. Tās ir absolūtas muļķības. Mūsu interese ir, lai visās trijās Latvijas lielajās ostās būtu vienāds modelis, kas strādā, funkcionē un dod labumu ekonomikai. Mēs nevaram kādā ostā ieviest īpašu modeli tāpēc, ka vienam nepatīk Lembergs, vēl kādam ir iebildumi pret Rīgas ostas vadību, vēl citam netīk Uldis Sesks Liepājā. Tas, ka katrai ostai ir savs modelis, ir absolūti nepareizi un valstiski pat kaitnieciski. Trijās lielajās ostās ir jābūt vienam labi funkcionējošam modelim, kura pārvaldībā jābūt pa pārstāvim no valsts, pašvaldību un uzņēmēju puses. Tikai tad, ja visas šīs trīs puses var kopīgi labi strādāt, osta attīstīsies. ZZS uzskata, ka visās trijās lielajās ostās jābūt vienādam modelim, kas ir valstiski pareizi.
Vai ir cerības, ka migrācijas jautājumiem beidzot tiks pievērsta pietiekoši liela uzmanība no valdības puses? Esat teicis, ka ZZS ieskatā šīs problēmas risināšanā jāiesaistās ne vien Labklājības un Ekonomikas ministrijām, bet arī katrai savas kompetences ietvaros Iekšlietu, Tieslietu un Finanšu ministrijām. Vai ZZS viedoklis valdībā radis dzirdīgas ausis?
Premjere savā 4×4 plānā migrāciju minēja kā vienu no punktiem, kas ir steidzami risināmi. Līdz ar to domāju, ka šis jautājums valdības jauno apņemšanos ietvarā arī jārealizē. Ļoti labs sadarbības piemērs ir, kā Pārtikas un veterinārais dienests, reģistrējot tiešsaistes pārtikas piegādes kurjerus, konstatēja daudzas personas, migrantus, kuri Latvijā uzturas bez atļaujām. Tāpat izgaismojās tā saucamo “studentu” problēma. Ja ir augstskolas, kuras tiešām korekti pieiet šim jautājumam, tad ir arī tādas, kurās iestājas vairāki tūkstoši studentu no trešajām valstīm, bet absolvē tikai divsimt. Tas met nopietnu aizdomu ēnu, vai tie tiešām ir studenti. Es personīgi uzskatu – ja kurjers nerunā angļu valodā, viņš pavisam noteikti nevar būt students.
Runa jau nav tikai par studentiem vien. Tā kā darbaspēka pieejamība reģionos mazinās, pietiekami daudz strādnieku Latvijā tiek ievesti no trešajām valstīm. Un patiešām aktuāls ir jautājums, vai darba kontraktam beidzoties, viņi no šejienes arī aizbrauc?
Tāpēc ir vajadzība šī sadarbība starp visām iestādēm un arī iedzīvotāju iesaiste. Piemēram, jūs aizejat uz kafejnīcu un cilvēks, kurš jūs apkalpo, nerunā latviešu valodā. Atgādināšu, ka apkalpojošā sfērā mums valsts valoda ir obligāta. Tādā gadījumā būtu par situāciju jāinformē Valsts valodas centrs, kurš attiecīgo kafejnīcu pārbaudītu. Vai arī, ja PVD pārbaudēs konstatē, ka ēdināšanas uzņēmumā strādā nelegāli darbinieki, steidzami jāziņo valsts policijai vai pašvaldības policijai. Tāpat policija varētu rīkot reidus, apturēt uz ielām šos te kurjerus un pārbaudīt, vai viņiem ir derīgas uzturēšanās atļaujas. Savukārt par tiem migrantiem, kuri šeit ierodas uz noteiktu laiku darbā, atbildīgs ir viņus uzaicinājušais uzņēmējs. Proti, viņi ierodas Latvijā, noteiktu laiku te nostrādā un pēc tam viņiem ir jābrauc prom. Tādai šai kārtībai vajadzētu būt, ar lielu atbildību arī no uzņēmēju puses. Mēs esam ievērojami birokratizējuši iebraukšanas procesu Latvijā, bet tanī pat laikā palikuši robi, kā rezultātā nelegālie migranti var palikt te uzturēties un strādāt. Mums jāpadara vienkārša iebraukšana tiem, kuri apņemas, ka, teiksim, nolasīs ogas un aizbrauks projām.
Nedaudz gan jāšaubās, vai policija – vienalga, valsts vai pašvaldību, patiešām ar šiem nelegālo migrantu jautājumiem nodarbosies. Daudz interesantāk taču ir sodīt šoferīšus par automašīnas neatļautu novietošanu ielas malā!
Tā atkal ir saruna par darbiem. Atgriežamies pie tā, ka valdības izmaiņu rezultātā jārunā nevis par personālijām, bet gan par darāmajiem darbiem.
Runājot par darbiem, gribu uzdot jautājumu Jums kā zemkopības ministram. Vai ir panākta kāda vienošanās vai vismaz produktīvas sarunas ar veikalniekiem par Latvijā ražoto pārtikas produktu cenu samazināšanu veikalos?
Pagaidām šāda vienošanās nav panākta. Taču esmu uzaicinājis uz tikšanos “Rimi” vadību, gribu tikties un individuāli pārrunāt esošo situāciju ar visu lielāko veikalu ķēžu vadību. Tad arī mēs sapratīsim, kā rīkoties tālāk. Vai viņi ir vērsti uz sadarbību, vai arī pārstāv tikai savus investorus un viņu finansiālās intereses.
26.02.2025. / Autors: Ilona Bērziņa, BNN / Foto: Gatis Rozenfelds, Valsts kanceleja
