Šoreiz Ziemassvētku un Jaunā, 2021., gada gaidīšanas laiks ilgi paliks cilvēku prātos. Pandēmijai pasauli “noliekot uz pauzes”, gandrīz ikviens mēģina rast atbildi, kā dzīvot tālāk? Kāds ļaujas apjukumam, cits dodas filozofiskos meklējumos. Man īpaši aizdomāties lika labi zināmā garīdznieka un kontemplācijas skolotāja Jura Rubeņa lekcija “Mūžīgi derīgā vakcīna vai Ziemassvētku krīze”. Rubenis ļāva citādāk paskatīties gan uz paša dzīves gājumu, gan uzdot jautājumu, kas notiek ar mums, ventspilniekiem, un mūsu pilsētu.
Runājot par Ventspili un ventspilniekiem, gadiem dzīvojam vērtību un tai neizbēgami sekojošajā ekonomiskajā krīzē. Vairāk nekā trīsdesmit gadu mānīšanas, muļķošanas un propagandas nedarbi nav palikuši bez sekām. Vienkārši Covid-19 un tā radītie ierobežojumi ļāvuši dziļāk apjaust notiekošo, skaidrāk izkristalizēt nevajadzīgas, toksiskas lietas, ar kurām esam tikuši inficēti desmitgadēm un kuras ir bijušas būtisks traucēklis mūsu pilsētas attīstībai. Sen jau pagājuši tie laiki, kad Ventspili dēvēja par plaukstošu pilsētu. Šobrīd labākajā gadījumā tiekam uztverti par dīvaiņiem, kuri savu nākotni ziedo kādam neprātim.
Ar ko tikai netikām baroti pagājušajā gadā! Ja “rīdzinieki nebūtu nostājušies pret Ventspili un nebūtu atņēmuši ostu”, tad tik Ventspilī tecētu piena upes ķīseļa krastos! Vainīgi vienmēr ir citi, tikai ne Ventspils varenie. Pašvaldība savu ietekmi Ventspils Brīvostas pārvaldē zaudēja, jo dažs labs pilsētas pārvaldnieks to bija piesavinājies un pilnībā iztukšojis. Valsts paņēma atpakaļ to, kas savulaik tai tika “izkrāpts”, to, kas gadu desmitiem vienam otram tik tiešam nodrošināja piena upes ķīseļa krastos uz mūsu visu rēķina. Ir skaidrs: lai pašvaldība varētu pretendēt uz daļu brīvostā, tai vispirms pašai būs jātiek vaļā no bēdīgi slavenajiem blēžiem.
Vai spējām nodefinēt, kādas vērtības nesam mēs, vairākas ventspilnieku paaudzes, kuras dzīvojušas zem Lemberga zīmes? Vai nebūtu ventspilniekiem pienācis laiks nopietni apsvērt, kā dzīvot tālāk? Izvēle nav liela, reāli pastāv tikai divas iespējas.
Varam turpināt pa vecam, turpināt baidīties, būt neizlēmīgiem, neuzdrīkstēties, tātad turpināt neizmantot iespējas, ko krīze mums sniedz. Jā tā, tad turpināsim slīgt vēl dziļāk krīzē, dziļāk strupceļā. Bet ir otrs, cerīgāks, variants. Proti, beigt baidīties, pretoties, tikt vaļā no vecā un ļauties nākotnei, jo tikai tā mēs varam piedzīvot ko vairāk. Rubeņa vārdiem runājot, tam, kas ir bijis līdz šim, ir jānomirst, lai vietā varētu piedzimt kas jauns – kvalitatīvi citāds.
Bet ir vēl kāds aspekts. Brīnumi paši no sevis nenotiks. Ja mēs, ventspilnieki, kā sabiedrība vēlamies piedzīvot ko vairāk, būs nepieciešama ikviena tās pārstāvja rīcība: gan dalība vēlēšanās, gan iesaiste jaunas, mūsdienīgas Ventspils sabiedrības izveides procesā.
Iesaku Jums noskatīties Jura Rubeņa lekciju “Mūžīgi derīgā vakcīna vai Ziemassvētku krīze”, skatieties šeit .
Lai Jums mīlestības, piedošanas, miera un prieka pilns Jaunais 2021. gads!
13.01.2021. / Autors: Aivis Landmanis, Ventspils pilsētas domes deputāts / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
