Valdības dienas kārtībā parādījies likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām”, kas paredz, ka jau 2021. gadā Ventspils un Rīgas ostas pārvaldīs kapitālsabiedrības. Līdzīgas pārvaldes pārmaiņas sagaida arī Liepājas ostu. Vai šādas pārmaiņas ir nepieciešamas? Vai valsts būs labāka Ventspils ostas pārvaldītāja? Kāda būs pašvaldības līdzdalība un ko iegūs pilsētas iedzīvotāji no tā, ka viņi dzīvo ostas pilsētas vidē? Šādi un līdzīgi jautājumi kļuvuši aktuāli, jo daudziem ventspilniekiem šķita un joprojām šķiet, ka ir bijis labi tā, kā bijis līdz pēdējā laikā notiekošajām pārmaiņām. Tā teikt, vadība zaga, tomēr dalījās arī ar pilsētu…
Šis Ventspilī visiem labi zināmais teiciens nav manis izdomāts. Domāšana šādās kategorijās diemžēl jau kļuvusi par Ventspils vietējās dzīves filozofijas paradumu un “ētikas” normu. Tāpēc nav brīnums, ka politikā ieplūstot sabiedrības interešu kategorijās domājošiem ļaudīm, Krišjāņa Kariņa valdība savā deklarācijā jau iepriekš bija paredzējusi lielo ostu darbībā piemērot OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus un efektīvāku resursu izmantošanu. Savukārt tas nozīmēja, ka būs ne tikai jāpārvar līdzšinējo pārvaldnieku pretestība, bet arī jāpielieto veids, kas nodrošina salīdzinoši ātru korupcijas izmēšanu no Latvijas ostu pārvaldības.
To, kā valdībai būtu sekmējies ar minētās ieceres realizēšanu, varam vien zīlēt, ja vien šim procesam grūdienu nebūtu devušas Ventspils brīvostai piemērotās ASV OFAC sankcijas, tas ir, ja tās nebūtu piemērotas smagos noziegumos apsūdzētajam Ventspils pilsētas domes un brīvostas valdes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam. Sankcijas piespieda viņu atkāpties no šī amata, līdzi paraujot arī pārējos Ventspils pilsētas domes pārstāvjus.
Tomēr starptautiskā spiediena rezultātā uzsāktā valdības ieceru iedzīvināšana kopš aizvadītā gada nogales ir sakritusi ar laiku, kad Latvijas tranzīta nozare un ostas piedzīvo lejupslīdi. Tas bijis iemesls daudz un dažādām spekulācijām. Kā zivs ūdenī šādā vidē un laikā jūtas no tranzīta biznesa izkritušais Lembergs. Turpinot savās personīgajās interesēs aktīvi izmantot pašvaldības publiskos līdzekļus, Ventspils pilsētas domes oficiālā interneta portāla videoformātu, viņš bez jebkādas aiztures gāna Kariņa valdību, satiksmes ministru, izplata nepatiesību par ostā notiekošajiem procesiem, kravu kritumu un to cēloņiem.
Vēlreiz atgādināšu, ka Ventspils brīvostas grūtības bija paredzamas un tika prognozētas jau pirms vairākiem desmitiem gadu. Jau tolaik Krievija ģeopolitisku apsvērumu iespaidā paziņoja, ka izbūvēs savas rietumu ostas, lai uz tām novirzītu tranzīta preču plūsmas, kas kopš cariskās Krievijas laikiem plūda uz Baltijas valstu ostām, arī Ventspili. Šis un citi kravu konjunktūras maiņas aspekti, piemēram, zaļās enerģētikas uznāciens un pakāpeniska atteikšanās no fosilo energonesēju lietošanas Rietumeiropā, arī šī gada siltā ziema un Covid-19 pandēmijas sabremzētā globālā ekonomika, gala rezultātā dramatiski iespaidojusi visu Latvijas tranzīta nozari. Pa Latvijas dzelzceļu pārvadāto un ostās pārkrauto kravu apjomi šī gada pirmajā pusē pieredz kritumu 30-40 % apmērā, ko Latvijas valsts un ostu vadība faktiski nevar ietekmēt.
Iespējams, ka ostu lietās pieredzējis, patstāvīgi domājošs ventspilnieks pie sevis jau norūc, ka šī informācija ir labi zināma, kāpēc to atkārtot. Būtu labāk Kristovskis pastāstījis, kāpēc tik ierastā Ventspils Brīvostas pārvalde tiek pakāpeniski likvidēta un tās vietā tiek veidota akciju sabiedrība “Ventas osta”, kāpēc brīvostas pašreizējā valdē vairs nav neviena Ventspils pilsētas domes pārstāvja?!
Atbilde uz šo jautājumu jāmeklē otrā tipa problemātikā, proti, labas pārvaldības trūkumā Ventspils brīvostā, izšķērdībā, informācijas slēpšanā, domes pārstāvju nesamērīgā dominancē pār valsts pārstāvjiem brīvostas valdē, kas tika praktizēta līdz brīdim, kad to vadīja smagos noziegumos apsūdzēta persona – Lembergs! Tik tiešām, esošajai Ventspils Brīvostas pārvaldes kārtībai, kas paredzēja, ka tās valdē ir vienāds skaits pašvaldības un valsts pārstāvju, pašai par sevi nav nekādas vainas. Ja uz šādiem principiem veidota pārvaldība labi darbojas Roterdamā, kāpēc tā nevarētu labi darboties arī Ventspilī vai Rīgā? Atbilde ir viena: Latvijā šī kārtība tika diskreditēta. Ventspils brīvostas valdē nepamatoti dominēja pašvaldības pārstāvji, ko apliecina fakts, ka priekšsēdētājs un tā vietnieks bija no pašvaldības, pašvaldības vadība šiem amatiem deleģēja sevi bez jebkādas atlases, valdi vadīja smagos noziegumos apsūdzēta persona, kas turklāt brīvostu izmantoja savu personīgo interešu nodrošināšanai, izrēķinājās ar sev nevēlamiem ostas komersantiem…
Iespējams, to gadiem ilgi neredzēja “ierindas” ventspilnieki, taču no malas tas izskatījās atbaidoši. Tam nebija nekāda sakara ne ar Roterdamas ostas praksi, ne arī OECD pārvaldības principiem un efektīvu Ventspils ostas resursu izmantošanu. Rezultāts diemžēl katastrofāls – ASV OFAC sankcijas Ventspils brīvostai, Lemberga ievietošana Magņicka korumpantu saraksta galvgalī, sagrauta brīvostas reputācija un pārvaldes modeļa nekavējoša maiņa!
Šādā situācijā Ministru kabinets pieņēma vienīgo iespējamo lēmumu – atbilstoši OECD korporatīvās pārvaldības vadlīnijām nodrošināt Latvijas ostu pārvaldības modeļa atbilstību starptautiskajiem labas pārvaldības principiem, kas garantē informācijas atklātību, komunikāciju ar ostas klientiem un sabiedrību, vienlīdzīgu un nediskriminējošu noteikumu piemērošanu komersantiem. Savukārt šīs prasības tiks realizētas ar valsts kapitālsabiedrības palīdzību.
Tas nozīmē, ka turpmāk Ventspils ostu pārvaldīs no valsts un pašvaldības neatkarīga, konkursa kārtībā atlasīta valde un padome. Tās mērķis ir nodrošināt minēto pārvaldes institūciju politisko neatkarību. Turklāt ne tikai valsts, bet arī Ventspils pašvaldība būs ostu pārvaldošās kapitālsabiedrības akcionārs, tādejādi saglabājot aktīvu līdzdalību ostas darba procesā un attīstībā. Kapitālsabiedrības kapitāla daļas nebūs atsavināmas.
Protams, minētais likumprojekts satur arī atsevišķus diskutējamus jautājumus, tas ir, ostas pārvaldes iespēju iesaistīties saimnieciskā darbībā atbilstoši OECD principiem, kas nozīmē, ievērojot taisnīgas konkurences principus, kā arī ostas komersantu pārstāvju līdzdalības nodrošinājumu kapitālsabiedrības padomē. Pagaidām šādas tiesības paredzētas tikai Liepājas ostas pārvaldes mehānismā.
Tomēr, pat ja šis Latvijas ostu pārvaldes modelis valdībai šķiet uzticamāks, tik un tā visu izšķirs veidojamo kapitālsabiedrību vadībai izvēlēto speciālistu profesionālā kvalitāte un godaprāts. Cerēsim, ka Satiksmes ministrija, kā vadošā valsts pārvaldes iestāde transporta un sakaru nozarēs, ar šiem izaicinājumiem tiks veiksmīgi galā! Taču ne tikai. Esmu pārliecināts, ka jaunā ostu pārvaldošā kapitālsabiedrība izpratīs Ventspils pilsētas sabiedrības intereses un sniegs atbalstu pašvaldībai, maksās atbilstošu tiesu no ostas kopējiem ienākumiem.
21.07.2020. / Autors: Ģirts Valdis Kristovskis, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks / Foto:Ventspilnieks.lv arhīvs
