Ceturtdien, 8. jūlijā, aprit divi gadi kopš Valsts prezidenta amatā stājās Egils Levits. Lūk, Valsts prezidenta kanceleja publicējusi Egila Levita līdzšinējās darbības kopsavilkums un novērtējums.
Šo divu gadu laikā Egils Levits ir īstenojis savu darbību šādos pamatvirzienos: demokrātijas kvalitāte, tiesiskums un valsts pārvaldes kvalitāte (tiesiska, taisnīga valsts), piederība (nacionālā identitāte, vēsturiskā atmiņa, valsts valoda, latviskums un reģionālā piederība), informācijas telpas un mediju politika, t. sk. tiesiskums digitālajā telpā, drošības politika, augstākā izglītība un zinātne, kā arī inovācijas un digitalizācija.
Valsts prezidents no 2020. gada 8. jūlija līdz 2021. gada 7. jūlijam izsludināja 308 likumus, kā arī vairākas likumdošanas iniciatīvas, īpaši izceļot Latviešu vēsturisko zemju likumu, aicinājis par atceres un atzīmējamās dienām noteikt 17. martu kā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu un 15. oktobri kā Valsts valodas dienu, paredzēt individuālo taisnīgumu netipiskos gadījumos okupācijas režīma laikā cietušajiem, rosināja pieņemt likumu par samazināto PVN preses izdevumiem un grāmatniecībai, izstrādāt un pieņemt likumu par Valsts atbalstu komerciālajiem plašsaziņas līdzekļiem, mazināt Krievijas telekanālu skaitu televīzijas pakās, piedāvājot plašāku kanālu izvēles iespēju Eiropas Savienības oficiālajās valodās proporcijā 80 % pret 20 %.
Viņš arī ieviesis jaunu instrumentu – Valsts prezidenta viedokli par likumu. Tas lietots gadījumos, kad nepieciešams izteikt Valsts prezidenta viedokli starp likumprojektu lasījumiem Saeimā, gan arī kopā ar likuma izsludināšanu, ja, piemēram, likumu pēc Satversmes nevar neizsludināt (valsts budžeta pieņemšanas gadījumā steidzamības kārtā) vai arī likums kopumā tiek akceptēts no Valsts prezidenta puses, bet Valsts prezidentam ir komentāri par likuma pieņemšanas gaitu, vai nākotnē ir nepieciešams darbs pie likuma iedzīvināšanas un citiem būtiskiem jautājumiem, kuros Valsts prezidents laikus vēlas pievērst deputātu un sabiedrības uzmanību. Valsts prezidenta viedoklī par pieņemto likumu tiek ietverts vērtējums par likuma saturu, ierosinājumi turpmākai regulējuma pilnveidei un arī ieteikumi tiesību piemērotājiem likuma piemērošanā.
Valsts prezidents ir iedibinājis konstitucionālo orgānu regulāru sadarbību. Šī gada laikā Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidents, Satversmes tiesas priekšsēdētāja, Augstākās tiesas priekšsēdētājs lēma par diviem būtiskiem jautājumiem – e-Saeimas darba tiesiskumu un par tiesisko ietvaru, nosakot pēc COVID-19 krīzes institūciju darbības atgriešanos ierastajā formātā.
Valsts prezidents izveidoja “tieslietu piecinieku” – kopā ar tieslietu ministru, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju un apakškomisiju priekšsēdētājiem tika vairākkārt pārrunāti akūti tieslietu jomas jautājumi. Viens no sarunu rezultātiem ir izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas novērš iespēju novilcināt tiesu sēdes.
Tiekoties ar Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem, Valsts prezidents uzsvēra sabiedrisko mediju uzdevumu nodrošināt neatkarīgu un demokrātijā balstītu informāciju. Valsts prezidents pauda atbalstu sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus, lai tos atbrīvotu no reitingiem un ļautu pilnībā pildīt savu sabiedrisko uzdevumu.
Valsts prezidents lūdza valdību atlikt Valsts valodas pamatnostādņu pieņemšanu un iesniedza Izglītības un zinātnes ministrijai vēstuli ar būtiskiem uzlabojumiem un papildinājumiem ar mērķi nostiprināt latviešu valodas kā valsts valodas konstitucionālo lomu.
Otrajā prezidentūras gadā Valsts prezidents izskatīja apžēlošanas lūgumus par 106 notiesātajām personām. Par piecām notiesātajām personām apžēlošanas lūgumi tika atbalstīti un izdoti apžēlošanas akti. Savukārt par 101 notiesāto personu apžēlošanas lūgumi netika atbalstīti.
Pilnu pārskatu var izlasīt Valsts prezidenta oficiālajā tīmekļa vietnē president.lv.
08.07.2021 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja
