Viņu zina daudzi. Ne tikai senlietu veikaliņa klienti vai sporta entuziasti. Dzintars Kantsons – īsts ventspilnieks. Ātrs, erudīts, aktīvs. Mazliet arī sapņotājs. Ideālists. Vai citādi pie atjaunotās Ventspils Rātslaukuma apartamentu ēkas būtu akmens skulptūra – dzeramais trauks putniem? Tikāmies uzņēmēja birojā, kas atrodas vienuviet ar antikvāro mantu tirgotavu – tā varot apvienot klientu apkalpošanu ar citiem darbiem.
Lai arī “Rātsgalds” nestrādā, Rātslaukumā atrodas kafejnīcas āra galdi un krēsli. Ventspilnieki patiešām arī izmanto iespēju piesēst un malkot termosā līdzi paņemto tēju! Jā, tā bija Elas un Jāņa, “Rātsgalda” saimnieku, ideja! Jau otro sezonu. Cilvēkiem patīk!
– Kā pieņēmāt lēmumu atjaunot vēsturisko ēku kompleksu Annas ielā 2?
– Mēs darbojamies jau četrus gadus. Lai arī pats esmu ventspilnieks, nekad nebiju uz Rātslaukuma kompleksu tā dziļi paskatījies. Tad vienu reizi pusdienas laikā braucu ēst un sajaucu ceļus. Braucu gar Gulbja laboratoriju, paskatījos, un manī parādījās dzirkstele. Ātri uzzināju, kam tas viss pieder, ar katru dienu vairāk vieta mani uzrunāja. Sapratu, ka tas varētu būt tas, ko es varu dot pilsētai. Viss, kas šeit ir izveidots, ir mans redzējums – mums ir 11 dažādas pozīcijas. Mazi veikaliņi, doktorāts, kafejnīca. Process bija ļoti sarežģīts, ļoti grūts un nomācošs. Biju viens pats projektā – gan domātājs, gan darītājs. Protams, arī finanses, birokrātija, pretestība. Bet vienu gan gribu uzsvērt – Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļai gribu teikt lielu paldies! Ingai Apmanei, Daigai Dzedonei, Agrim Lērumam. Kad tikko uzcēlām, daudziem nepatika krāsa un citas nianses, bet es tieši gribēju iet šo citādo ceļu! Tagad 99 procenti atsauksmes no cilvēkiem ir pozitīvas, tas dod patiesu gandarījumu. Turklāt esam izveidojuši gan numuriņus, gan iekļuvi kafejnīcā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Neesam padomju laikos, kuros invaliditātes it kā nebija.
– Celtniecības darbi bija ilgi?
– Privātais uzņēmējs, tāds vienkāršs cilvēks kā es, nevar atļauties muļļāt. Ir jāpieņem lēmums, iespējami jāsamazina projektēšanas un būvniecības izmaksas, un jādara! Ar visu projektēšanu man realizācijai aizgāja nepilni divi gadi. Apzinos, ka tas ir unikāli, jo īpaši, ņemot vērā, ka šī ir vecpilsēta. Taču, es neesmu ģēnijs, man vienkārši nebija citas iespējas.
– Jūs kā uzņēmējs jūtat Ventspils pilsētas domes atbalstu?
– Pirms vairāk nekā diviem gadiem iesniedzu priekšlikumu par atbalstu vecpilsētas nekustamo īpašumu saimniekiem. Mana ideja bija – netērēt pašvaldībai milzīgus līdzekļus, iegādājoties un atjaunojot vecās ēkas, bet gan piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus privātuzņēmējiem. Arī pirms mana iesnieguma pilsēta praktizēja nekustamā īpašuma nodokļu atlaižu piešķiršanu, taču 90 procentos gadījumu viņi atbalsta paši savējos – Olimpisko centru, Piejūras kempingu u.c.
– Autoostas bistro saimnieks Gaidis Bože izteicās atzinīgi par viņiem piešķirto nomas maksas atlaidi pandēmijas izraisītās krīzes apstākļos.
– Atbalstīt uzņēmējus krīzes laikā, protams, ir pareizi. Taču atbalsts tiek sniegts uz citu nodokļu maksātāju rēķina. Telpas jau tā tiek iznomātas par pieticīgu maksu, kas uzņēmējam, protams, ir labi, taču privātais namīpašnieks šādu pakalpojuma cenu nevar atļauties. Privātie nevar izīrēt telpas zem pašizmaksas. Sanāk, ka uzņēmējs, kurš strādā brīvas konkurences apstākļos ar saviem nodokļiem vēl dotē to, kurš saņem nomas maksas atlaides. Šeit ir tas svarīgākais aspekts – uzskatu, ka pašvaldībai nevajadzētu nodarboties ar komercdarbību! Pašvaldības galvenais uzdevums ir radīt iespējas komersantiem.
– Vai notiek uzņēmēju tikšanās ar domes pārstāvjiem? Esat tādās piedalījies?
– Esmu skeptisks attiecībā uz Ventspils Biznesa atbalsta centra piedāvājumu, biznesa inkubatoriem un sapulcēm. Manuprāt, tā vairāk ir izrādīšanās. Zinu, ka Ventspils dome organizē šādas sanāksmes, taču tajās nenotiek konstruktīvas sarunas! Privātajā sfērā darbs ir dinamisks, pārrunas – īsas un kodolīgas. Ir problēma, kurai seko risinājums. Ventspils pilsētas domē strādā pietiekami daudz cilvēku, kuri nodarbojas ar ekonomikas jautājumiem, viņiem būtu jāizanalizē, jāizdiskutē savā starpā un pie uzņēmējiem jānāk jau ar konkrētiem priekšlikumiem. Diskusijai būtu jānotiek citā līmenī, lai tā būtu jēgpilna!
– Nekustamā īpašuma nodokļu atlaides uzņēmējiem vecpilsētas teritorijā, pašvaldības atteikšanās no uzņēmējdarbības veikšanas. Kādu vēl atbalstu uzņēmējiem jūs gribētu sagaidīt no pašvaldības?
– Šobrīd, šajā grūtajā situācijā, varētu būt subsīdijas arī no pašvaldības. Gan uzņēmējiem, gan arī privātās uzņēmējdarbības jomas darba ņēmējiem. Atliktie maksājumi – tiem, manuprāt, nav jēga. Tas ir parāds, kurš reiz jebkurā gadījumā būs jāsamaksā. Varbūt to naudu, kuru pašvaldība caur uzņēmējdarbības atbalsta centru atvēl jaunas uzņēmējdarbības attīstīšanai, šobrīd būtu jānovirza esošo, “veco” uzņēmumu atbalstam, lai tos saglabātu? Es domāju, ka arī nekustamā īpašuma nodokļa atlaides šobrīd tiem, kas reāli nodarbojas ar uzņēmējdarbību, varētu būt pat 60 līdz 70 procenti.
– Esat pilnīgi neatkarīgs no domes?
– Nevaru teikt, ka mēs nesaņemam neko. Mums ir sadarbība ar domes iestādēm, daudzviet – lieliska, bet mazpilsētas sindroms un padomju laika piegarša “tu labāks – tu sliktāks” arī ir jūtama bieži. Konkursos skatās, vai tu esi politiski pareizais, vai nē. Rātslaukuma kompleksa būvniecības laikā saņēmām atbalstu siltumtrases izveidei līdz mūsu teritorijai – man pagāja divi mēneši, kamēr pierādīju, ka balts ir balts. Trīs gadu laikā, maksājot par patērēto silto ūdeni un apkuri, esam dāsni devuši atpakaļ. Izveidojot ieeju kafejnīcā “Rātsgalds” cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, par saviem līdzekļiem pārveidoju Rātslaukuma puķu podus, atjaunoju žogu starp savu īpašumu un Kultūras centru. Tas tiek aizmirsts, bet par man piešķirto atbalstu siltumtrases ierīkošanai atgādina ik uz soļa. Ja atceramies situāciju ar Annas ielas apgaismojumu, kur mēs – šīs ielas uzņēmēji – trīs gadus gaidījām risinājumu. Proti – atbalstu no domes var saņemt, bet tas ir sarežģīti, grūti un ilgstoši. Kā jau teicu, uzņēmējam pats svarīgākais ir laiks.
– Bijāt viens no tiem, kas iestājas pret jaunā peldbaseina būvniecību!
– Iespējams, maz ir to, kas zina, ka peldbaseins būtu tikai neliela daļa no visa. Četrzvaigžņu viesnīca, SPA un izklaides centri. Ir skaidrs, ka pilsētai šis komplekss būtu jādotē, turklāt 6–7 privātajām, mazajām viesnīcām būtu vienkārši jāaizveras! Taču dome, protams, politiski pasniedz, ka deputāts Ģirts Valdis Kristovskis ir pret peldbaseina būvniecību! Man tiešām prieks, ka Ekonomikas ministrija un visi pārējie apdomājās, un saprata, ka nevajag kaitēt privātajai uzņēmējdarbībai! Vienlaikus, ceru, ka jaunu peldbaseinu reiz uzbūvēsim!
– Domāju, ka vietā bija norāde arī par esošo sporta bāžu noslogojumu. Jāapzinās, ka Ventspils iedzīvotāju skaits ir tāds, kāds ir.
– Protams! Īsti neviens nerēķina, cik pilsētai šāds jauns komplekss izmaksās, ekonomiskajā pamatojumā tiek minētas skandināvu ģimenes, kuras it kā braukšot pie mums, lai apmeklētu SPA centru. Cik to būs?
– Neesat mierā arī ar pilsētas nostāju pandēmijas drošības pasākumu ievērošanas jautājumos!
– Visiem patīk eglītes vai izbraukāties ar bānīti, bet, neievērojot noteikumus, ir skaidrs, ka cilvēki saslimst, un daži arī mirst, kā arī – ierobežojumi kļūst radikālāki un ilgstošāk cieš uzņēmējdarbības vide. Ir jāsaprot, ka šo lietu varam atrisināt vien kopīgi. Vēl gribu teikt, ka, manuprāt, Kariņa valdību pirmie kritizē tie, kuriem tas ir politiski izdevīgi. Neviens ne Eiropā, ne pasaulē nezina, kā ir pareizi – visi ar ko tādu saskaramies pirmoreiz!
– Kritizēt esošo valdību ir interesanti partijām, kuras nav pie varas. Redzam, ka “zaļo zemnieku” piekritēji ir vieni no aktīvākajiem protestu organizētājiem.
– Tieši tā! Es aicinu nepakļauties šīm provokācijām! Ja runājam par atbalstu no valsts puses uzņēmējdarbībai, tad tāds ir. Dīkstāves pabalsti, subsīdijas komunālo maksājumu veikšanai. Labi strādā informatīvie konsultāciju tālruņi! Galvenais – pēc iespējas mazāk emociju. Jā, valdība ir pieļāvusi arī kļūdas, taču, esmu pārliecināts, ir izdarīts viss, ko uz šo brīdi ir varēts izdarīt.
– Iedzīvotāji mēdz teikt, ka viņiem ir vienalga, vai tā ir pašvaldība, kas nodarbojas ar konkrēto pakalpojumu sniegšanu, vai privātie uzņēmēji. Galvenais, ka laba cena un kvalitāte. Esat daudz ceļojis un redzējis, kā mazo un vidējo uzņēmēju aktivitāte izmaina pilsētas seju, atmosfēru. Kādi būtu jūsu argumenti, kāpēc, ja pašvaldība pārstātu nodarboties ar uzņēmējdarbību, uz laiku būtu vērts pat paciest kādu pakalpojumu kvalitātes kritumu, ļaujot tirgū ienākt privātajiem?
– Esmu no tiem, kas uzskata, ka par pašvaldības deputātu, par domes priekšsēdētāju drīkstētu būt ne ilgāk kā divus sasaukumus pēc kārtas. Kāpēc? Ja cilvēks ar vienu un to pašu nodarbojas vairāk nekā 10 gadus no vietas, viņam zūd realitātes sajūta – viņš jūtas kā kungs, kā karalis. Virzība pašvaldībā notiek viņa intelekta un saprašanas līmenī, bet vienā virzienā. Nav šķautņainības, trūkst starojuma dažādības. Nav runa par to, vai kāds strādā labi vai slikti, runa ir par psiholoģiju. Ja deputātu mainība būtu lielāka, mēs, iespējams, redzētu dinamiskāku, interesantāku pilsētas kopējo attīstību. Ja pašvaldība nodarbojas ar uzņēmējdarbību, mēs redzam tikai vienu redzējumu, jo lielākā daļa no tiem, kas pieņem lēmumus, nekad nav bijuši uzņēmēji brīvas konkurences apstākļos. Viņu redzējums bieži nav slikts, bet ir ļoti šaurs. Ja ar uzņēmējdarbību pilsētā nodarbotos pamatā privātais sektors, mēs redzētu dažādību. Es gribētu teikt – Ventspils tad mazliet būtu kā Liepāja, tur šī privātā uzņēmējdarbība ir daudz plašāk attīstīta. Tā tam ir jābūt!
– Ko sakāt par jauno Zinātnes un inovāciju centru?
– Neesmu pret jaunajiem “mega” projektiem, kas pilsētai piesaistīs tūristus, bet ir jānodrošina līdzsvars. Katrā objektā, kuru Ventspils pilsētas dome ceļ, tiek paredzētas vietas kafejnīcām, veikaliem, birojiem, taču mēs redzam, ka gaidas nepiepildās – pilī restorānam nomnieka nav, pustukšs ir prāmju terminālis. Arī jaunajā Zinātnes un inovāciju centrā Vītoliņa kungs priecājas, ka ir noslēdzies konkurss un tiks radītas piecpadsmit jaunas darba vietas kafejnīcā. Diemžēl tā nebūs. Visticamāk, būs tikai, piemēram, darbavietas. Cik nodokļu maksātājiem būs izmaksājusi šī 200 kvadrātmetrus lielā kafejnīca, kāda būs tās atdeve? Var redzēt, ka mūsu pilsētas ilggadējajiem tēviem īsti nav saprašanas, kas ir uzņēmējdarbība, kas ir veselīga konkurence. Tāpat arī – esot noslēgts līgums ar uzņēmumu, kurš šajā pašā centrā nomās telpas un radīs 70 jaunas darba vietas! Jautājums ir, vai tiešām tas būs jauns uzņēmums, kurš pieņems uzreiz 70 darbiniekus, vai arī uzņēmums jau eksistē un vienkārši pārcels darbiniekus uz jaunām telpām? Visur redzam manipulācijas ar skaitļiem!
– Kā vērtējat pilsētas domes attiecības ar brīvostu pēdējā gada laikā?
– Esmu ļoti apbēdināts, redzot to negāciju daudzumu, ar kādām Ventspils pilsētas dome pretnostata sevi Ventspils Brīvostas pārvaldei! Fenomenāli! Tas nodara ļoti lielu kaitējumu gan ekonomiski, gan cilvēkiem, kas brīvostā strādā! Pārmaiņas bija vajadzīgas. Trīsdesmit gadus bijām iestrēguši, pavadījām vienveidībā. Jāsaprot, ka tad, kad klausāmies Ventspils pilsētas domes ziņojumus par to, cik slikta ir valdība un ASV, par katru minūti samaksā Ventspils nodokļu maksātājs!
– Vai tā varētu būt jūsu kā uzņēmēja atbilde tiem, kas jautā – kur rodama Ventspils dvēsele? Starojumu nejūtam, jo “pareizs” ir tikai viens viedoklis?
– Tieši tā! Šeit nav runa par to, cik kāds ir slikts vai labs. Ir jābūt mainīgumam! Nevaram vecu pantiņu skaitīt vienmēr, katros Ziemassvētkos vienu un to pašu! Es aicinu nebaidīties, aicinu politikā iet jauniem cilvēkiem! Kļūdīties, celties un iet, kļūdīties, celties un iet! Galvenais, izbeigt šo: “Nāks jaunie un atkal zags!” Esam kā desmitiem gadu iesūbējusi plate. Tam ir jābeidzas!
19.01.2021. / Autors: Ilze Meiere / Foto: Ar ģimeni dzīvesbiedres izlaidumā Latvijas Universitātē. Foto no personīgā arhīva
