Baltijas valstu savstarpējo robežu atvēršana ir cerību stariņš visiem cilvēkiem, iesaistītiem ceļotāju apkalpošanā – velosipēdu un laivu nomās, viesu namos, krogos un kafejnīcās, suvenīru bodītēs un muzejos strādājošajiem.
Pat ziņa, ka pirmajiem igauņu tūristiem galvenokārt interesēja Ziemeļvidzemes dzērienu veikali, mums raisa nevis agrāko “itkāmumsnekācitanebūtu” nopūtu, bet gan optimismu – ziemeļu kaimiņi nav ierāvušies sevī, nav Latviju aizmirsuši… Laipni lūdzam, “tere tulemast”! Ļoti ceru, ka lietuviešu valoda drošāk skan arī Ventspils ielās. Manuprāt, cilvēks, reiz nogājis pa Dienvidu molu, noteikti gribēs atgriezties un atvest līdzi vēl šajā pastaigā nebijušo.
“Mazā Šengena”, kā baltiešu brīvā robežrežīma atjaunošanos raksturo Valsts prezidents, kopā ar iekšzemes tūrismu mums dod iespēju sākt atdzīvināt Covid-19 strauji aprautās tūrisma un viesmīlības nozares. Dažs lepnāks viesnīcnieks vai restorators, protams, pamatoti aizrādīs: tā var tikai “saskrāpēt kapeikas”, nevis atgūt zaudēto un attīstīties tālāk. Taču visas lielās upes sākās no mazām tērcītēm. Vai nesākas nemaz, ja šādas tērcītes nav.
Šobrīd, šķiet, svarīgākā tūrisma problēma ir iedrošināt doties ceļojumos visus tos, kuri “grib, bet baidās”. Ar drosminiekiem vien nepietiks. Daudzu cilvēku prātos valda pretrunīgas jūtas. Līdz brošai apnikusi dzīve dzīvokļa pašizolācijā vai dzelžainais maršruts “mājas-darbs-veikals-mājas”, taču vienlaikus māc bažas, ka, “metoties uz galvas atvarā”, vīruss būs klāt.
Tāpēc patlaban ir ļoti vajadzīgas sociālās reklāmas, kas mudinātu cilvēkus apceļot dzimto zemi un atgādinātu, cik daudz skaistu vietu (un pilsētu!) ir Latvijā – pie viena viņiem izskaidrojot, kā to darīt savai veselībai un sirdsmieram droši. Protams, arī baltiešu kaimiņi ir jāmudina braukt ciemos.
Būtu īpaši sadistiski prasīt, lai paši tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumi atrastu tukšajās kasēs līdzekļus šādai informatīvai kampaņai. Vai rosināt ventspilniekiem samest naudu, lai viņi varētu atgādināt pārējai Latvijai un kaimiņvalstīm, cik pilsēta ir interesanta un viesmīlīga. Šis uzdevums – atrast finansējumu – ir jāveic valdībai. Ne tikai “atbildīgajai” Ekonomikas ministrijai un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, bet arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kura taču ir tieši atbildīga par regionālo attīstību u.t.t. Ja jūs, ministri, solāt ekonomiku atveseļot, tad tā arī dariet!
Iekšējā un Baltijas tūrisma veicināšanas kampaņa, atšķirībā no “airBaltic”, neprasītu lielus ieguldījumus, taču dotu ātru un paliekošu saimniecisko atdevi, straujāk atjaunotu nodarbinātību. Vajadzētu rīkoties ātri, pirms mums visi afišu stabi nav aplīmēti ar mudinājumiem aizvest meiteni uz Munameģi vai apciemot Traķu pili… Ticiet, šādi plakāti drīz vien parādīsies.
Valsts naudas ieguldījums ceļojumu reklamēšanā man šķiet pat obligāts valdības pienākums, jo fiskālu atbalstu – nodokļu atlaižu veidā – tūrisma un viesmīlības bizness nesaņems. Saeima, paklausot Finanšu ministrijas kategoriskai un ilggadējai nostājai, noraidīja priekšlikumu līdz 5 procentiem samazināt PVN likmi izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs un sabiedriskai ēdināšanai.
Valdības partijas atzīst postu viesmīlības – viesnīcu, ēdināšanas – nozarēs un saka, ka esot “idejiski vienojušās” par atbalstu. Ekonomikas ministram esot konkrēts plāns. Gribas cerēt, ka tajā ietvertas arī pavisam konkrētas summas no tautsaimniecības “sildīšanai” sarūpētiem miljardiem – uzmundrinoši čaukstoša nauda, nevis tikai mistiski vaučeri. Tāpēc nozaru uzņēmumiem un to asociācijām ir jāuztur kopējas, pamatotas un skaļas prasībās pēc pelnītas palīdzības. Citādi šķiet, ka stāvokļa nopietnībai atbilstošu uzstājību patlaban izrāda tikai lauku tūrisma nelokāmā lobiste Asnāte Ziemele.
Ventspils politiķiem, kuri pilsētā vai Rīgā pārstāv valdības partijas, vajadzētu “saviem” ministriem un Saeimas deputātiem delikāti ieskaidrot, manuprāt, acīmredzamu lietu. Ja valstij atrastos nauda plakātiem, TV klipiem un interneta baneriem “Laipni lūdzam Ventspilī!”, tas vairotu pilsētā saimniecisko optimismu un garantēti nestu politiskās dividendes. Domāju, daudzi ventspilnieki novērtētu galvaspilsētas palīdzīgi pastiepto roku.
9.06.2020. / Autors: Dainis Lemešonoks, speciāli “Ventspilnieks.lv” / Foto: Pixabay
