Daudzi tūrisma mozares uzņēmumi Covid-19 krīzes laikā saskārās pat ar 70% lielu ieņēmumu kritumu. Nozares izdzīvošanas galvenā cerība šobrīd likta uz iekšzemes tūrisma kārts. Jautājums vienīgi – vai ar to būs pietiekami?
Eksperti prognozē, ka ārvalstu ceļotāju skaits šovasar Latvijā būs 10 – 20% no citos gados ierastās normas. Tā kā līdz šim Latvijas tūrisma nozare bijusi ļoti atkarīga tieši no ārzemju viesiem, bez vērā ņemama valsts atbalsta neiztikt.
Kas notiks Ventspilī?
Ventspilī jau tradicionāli Latvijas un ārvalstu viesu proporcija ir apmēram vienāda. Labā ziņa ir tā, ka iekšzemes tūristu skaitam iepriekšējos gados bijusi augšupejoša tendence. Ja 2018. gadā Ventspili apmeklēja 37 400 ārvalstu viesu un 37 500 mūsu pašu ceļotāju, tad 2019. gadā šī proporcija attiecīgi bija 36 460 un 37 940. Tas dod cerības, ka vietējie ceļotāji savus paradums nemainīs arī šovasar.
Tradicionāli Ventspili iecienījuši arī mūsu kaimiņi lietuvieši. Tiesa, cerība, ka lielākā šo tūristu daļa izmantos Ventspils viesu mājas un viesnīcas, ir ļoti maza. Daudzi mūsu kaimiņzemes iedzīvotāji jau labi sen pievilcīgajā Kurzemes jūrmalā sāka uzpirkt dzīvokļus, kurus vasaras sezonā izīrēt saviem tautiešiem. Lai arī ziemā tie pārsvarā stāv tukši, vasaras “loms” ir pietiekams, lai tas atmaksātos. Viesnīcu biznesā iesaistītie uzņēmēji stāsta, ka rezultātā viņiem un arī pašvaldības uzņēmumiem piederošajās viesnīcās apmetas apmēram 30% Lietuvas tūristu, pārējie 70% dod priekšroku tautiešiem piederošo mājokļu nomai. Jāņem vērā arī tas, ka, līdzīgi kā Latvija vēlas piesaistīt tūristus no pārējām Baltijas valstīm, to pašu dara arī Lietuvas un Igaunijas tūrisma jomā iesaistītie uzņēmēji.
Ceļo daudz, tērē maz
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) vietējā tūrisma aktivizēšanos cer veicināt ar kampaņu iekšzemes tūrisma poplarizēšanai “Atklāj Latviju droši”, tomēr tā kā Covid-19 iecirtis pamatīgu robu praktiski visu Latvijas iedzīvotāju maciņos, nav garantijas, ka iekšzemes ceļojumiem tiks tērēts tikpat, cik pērn. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, pērn Latvijas iedzīvotāji devās 10,4 miljonos ceļojumu pa Latviju un iztērēja 363 miljonus eiro, kas bija par 8,8% vairāk nekā gadu iepriekš. Tomēr šajā medus mucā ir arī sava karote darvas – saskaņā ar CSP datiem, 79% vietējo ceļotāju nepalika viesu namā vai viesnīcā, bet atrada naktsmītni pie draugiem vai radiem. Daļa atturējās arī no maltītēm vietējās kafejnīcās vai restorānos, iztiekot ar līdzpaņemtajām maizītēm vai benzīntankā iegādātām uzkodām. Rezultātā kopējais ceļotāju skaits ir liels, bet tūrisma jomas komersantiem peļņas nav.
Zaudējumi ir dramatiski
Ekonomikas ministrija aprēķinājusi, ka Latvijas tūrisma nozare cietusi vismaz 110 miljonu eiro lielus zaudējumus. 56 miljonus zaudējusi ēdināšanas nozare, 21 miljonu – viesnīcas un citi izmitināšanas sektora uzņēmumi, bet tūrisma aģentūru zaudējumi ir 33 miljoni eiro. Pēcpandēmijas apstākļos tūrisma nozarē strādājošajiem nākas pielāgoties jaunai realitātei, kura pagaidām diezin cik rožaina neizskatās.
Protams, mūsu valstij, kam tūrisma daļa IKP tiek lēsta apmēram 4% apjomā, ir vieglāk, nekā, teiksim, tādām valstīm kā Grieķijai, Kiprai vai Horvātijai, kur ar tūrisma industriju saistīti vairāk nekā 20% no IKP, vai Spānijai un Itālijai, kur šis rādītājs ir attiecīgi 15% un 13% no IKP. Tomēr tūrisma un viesmīlības nozarē strādājošajiem uzņēmējiem no tā vieglāk nekļūst.
Kas notiks tālāk?
Visi – gan uzņēmēji, gan valdība – ir vienisprātis, ka nozarei nepieciešams valsts atbalsts. Domas dalās par to, vai tas ir pietiekams. Komersanti uzskata, ka nav, bet ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”) saka, ka valsts dara pietiekami. Tūrisma nozares komersanti jau esot saņēmuši atbalstu 20 miljonu eiro vērtībā, un Ekonomikas ministrija gatavojot jaunas atbalsta programmas uzņēmējdarbības sekmēšanai 2. pusgadā vēl vismaz 24,5 miljonu apjomā.
Ekonomikas ministrija plāno izskatīšanai valdībā virzīt plānu, kas paredz grantu veidā novirzīt 70 miljonus eiro eksportējošiem un tūrisma uzņēmumiem, kas šo naudu varēs izmantot darbinieku algu samaksai. Uzņēmums vienreizējā maksājumā saņems 30% no tā samaksātajiem darbaspēka nodokļiem. Jautājums ir vienīgi par to, cik daudzi nozares uzņēmumi šos ilgi un smagi nākušos atbalsta pasākumus, kuri vēl jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, vispār sagaidīs.
22.07.2020. / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
