Latvijas tranzīta koridoram ir iespēja iegūt papildu deviņus miljonus tonnu kravu – tās ir kravas, kas pašlaik caur Baltkrieviju un Lietuvu iet uz Kaļiņingradu, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka loģistikas kompānijas Euro Rail Trans valdes loceklis un līdzīpašnieks Ainārs Šlesers.
Euro Rail Trans ir Latvijas un Krievijas kopuzņēmums, kurā partneris ir Krievijas dzelzceļa uzņēmums AS RŽD Logistika. “Mūsu mērķis ir veicināt kravu plūsmas palielināšanu Latvijas virzienā. Šodien sankcijas starp Eiropas Savienību (ES), Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Krieviju ir radījušas ļoti sarežģītu situāciju Latvijai. Mēs redzam, ka ir aizvēries “Liepājas metalurgs” un cilvēki ir palikuši bez darba. Mēs redzam to, ka mūsu zivrūpnieki ir pazaudējuši nozīmīgus tirgus un nekādas kompensācijas viņi nesaņem. Mēs redzam to, ka mūsu piena pārstrāde tāpat ir nolikta fakta priekšā, ka nekādas kompensācijas par ieviestajām sankcijām viņi neredzēs. Visas šīs problēmas ir jārisina mums pašiem, bet mēs mēģinām cerēt, ka kaut kas atrisināsies Briselē un Amerikā,” norādījis Šlesers.
Viņš atzīmē, ka pat kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ir Latvijas tiešie konkurenti. “Mēs esam brāļu tautas, bet mūsu tirgotāji, ražotāji un ostas konkurē savā starpā. Diemžēl pēdējo 20 gadu laikā Lietuva ir izmantojusi situāciju, kurā Kaļiņingradas koridors tika izmantots veidā, lai subsidētu Klaipēdas ostu. Tas, protams, ir radījis problēmas gan Rīgas ostai, gan Liepājas ostai, gan Ventspils ostai. Ņemot vērā, ka es šodien esmu ne tikai “Euro Rail Trans” valdes pārstāvis, bet arī viens no īpašniekiem, esmu ieinteresēts palīdzēt Latvijai piesaistīt jaunas kravas laikā, kad cita daļa kravu iet projām no mums. Tādēļ arī mēs atbalstām Baltijas Forumu. Jo šajā forumā piedalās pārstāvji ne tikai no Latvijas un Krievijas, bet arī no ASV un daudzām Eiropas valstīm. (..) Lai arī ir sankcijas starp lielvarām, mums tāpat ir jādomā, lai Latvijas iedzīvotāji nebrauktu prom. No valsts jau ir aizbraukuši vairāki simti tūkstošu cilvēku. Transporta nozarē ir nodarbināti aptuveni 100 tūkstoši, kas kopā ar ģimenes locekļiem ir 200 tūkstoši cilvēku. Ja problēmas skars šo nozari, mēs pazaudēsim arī lielus nodokļu maksātājus, jo transporta nozarē algas ir krietni virs vidējā. Ja šie cilvēki aizbrauks prom, tā tiešām būs katastrofa. Lai to nepieļautu, mums jāsāk strādāt. Sadarboties ar Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Ķīnu – ar visiem iespējamajiem partneriem, lai transporta nozare attīstītos,” uzvēris Šlesers.
Uz jautājumu, kādi ir “Euro Rail Trans” biznesa mērķi, bijušais politiķis norādījis, ka vēlme ir piesaistīt vairāk kravu. “Un redzam to, ka šodien ir iespēja iegūt Latvijas tranzīta koridoram papildu deviņus miljonus tonnu kravu – tās ir kravas, kuras pašlaik caur Baltkrieviju un Lietuvu iet uz Kaļiņingradu. Šīs kravas uz Kaļiņingradu mēs varam vest caur Latviju. Jā, protams, šīs kravas no Latvijas ies arī tai skaitā caur Lietuvu. Bet mēs vēlamies, lai tās vestu ar Latvijas pārvadātāju. Mēs vēlamies, lai Lietuva atver Latvijai savu tirgu, tāpat kā mēs esam to atvēruši viņiem. Mēs redzam, ka “Maxima” veikali šodien brīvi tirgo Latvijā. Mēs gribam, lai Latvijas pārvadātājs, kas ir ES pārvadātājs, brīvi var vest kravas no Krievijas un Latvijas robežas līdz pašai Kaļiņingradai. Tāds ir mūsu mērķis, caur ko mēs varam piesaistīt jaunas kravas Latvijai, nodrošinot arī to, ka cilvēki, kas pašlaik strādā transporta nozarē, tajā paliks strādāt arī turpmāk, jo tad mainīsies tikai kravu segmenti,” teica Šlesers.
Savukārt uz jautājumu, kas jāizdara, lai šī mērķa, kas ir iegūt Kaļiņingradas virziena kravas, sasniegšana būtu iespējama, Šlesers aicināja “Latvijas dzelzceļu” nopietni sākt strādāt pie šī jautājuma. Jo skaidrs, ka ir nepieciešama vienošanās starp Latvijas dzelzceļu un Krievijas dzelzceļu. “Ņemot vērā, ka mēs esam Krievijas dzelzceļa partneri, mums ir kopuzņēmums, mēs esam gatavi sēsties ar “Latvijas dzelzceļu” pie sarunu galda un veidot šīs jaunās partnerattiecības, lai piesaistītu deviņus miljonus tonnu kravu. Otrkārt, ir nepieciešams valdības atbalsts, lai valdības pozīcija turpmāk nebūtu tik gļēva, kāda tā ir bijusi līdz šim. Kad lietuvieši noraka dzelzceļa infrastruktūru Liepājas virzienā tikai tāpēc, lai Liepājas osta neattīstītos. Vai tad, kad lietuvieši noraka sliedes Rīgas virzienā no Mažeiķiem tikai tāpēc, lai tādā veidā aizstāvētu savas intereses. Mēs tikko redzējām, ka tika izdarīts milzīgs bezprecedenta spiediens uz Lietuvas valdību un Lietuvas dzelzceļu, lai viņi piekristu “Rail Baltic” projektam. Lietuvieši taču vēlējās, lai šaurās un platās sliedes savienojas Kauņā, nevis pie mums Latvijā,” klāstīja Šlesers.
Viņaprāt Krievijas kravu īpašnieki vēlēsies izmantot Latvijas virzienu kravu pārvešanai uz Kaļiņingradu, jo cena, kas tiek maksāta par Kaļiņingradas koridoru, Krievijai ir daudzkārt lielāka, nekā tas būtu atvērta tirgus situācijā. “Ja caur Latviju Krievija iegūs alternatīvu koridoru, tad, protams, samazināsies cenas arī caur esošo koridoru. Šodien lietuvieši, izmantojot slēgta tirgus situāciju, iegūst no Kaļiņingradas tranzīta milzīgu naudu, ar ko dotē Klaipēdas ostu. Mēs bieži vien brīnāmies par to, kā tas sanāk, ka Klaipēdas pakalpojumi ir lētāki. Bet tas ir tikai tāpēc, ka šis Kaļiņingradas virziens Klaipēdu dotē. Ja to izbeigtu, tas tūlīt uzlabotu situāciju Ventspils, Liepājas un Rīgas ostām. Tad mēs nonāktu līdz godīgai konkurencei, kur taisnīgi tarifi noteiktu to, kādas kravas nāk uz to vai citu ostu,” teica “Euro Rail Trans” valdes loceklis un līdzīpašnieks.
