Piektdien, 15. janvārī, Baltijas Mediju izcilības centra organizētā Latvijas mediju konference “Lielais pārmaiņu gads. Ko tas nesīs?” tiešsaistē pulcēja vairāk nekā 200 dalībniekus. Uzmanības centrā sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un www.lsm.lv – iziešana no reklāmas tirgus. Valsts spēcinās sabiedriskos medijus, 2021. gadā kompensējot nesaņemtos reklāmas ieņēmumus ar 8,3 miljoniem eiro. Par tiem šogad tapšot saražots vairāk nekā 1000 stundu papildu satura, kuru Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio klausītāji varēs baudīt ierasto reklāmas paužu vietā.
Konferences dalībnieki bija vienisprātis – ja iziešana no reklāmu tirgus būtu notikusi pirms gadiem septiņiem, komercmediju ieguvums būtu daudz lielāks. Jautājumā par to, kur paliks caur sabiedriskajiem medijiem neapgūtā reklāmas nauda, reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāve, Kuldīgas laikraksta “Kurzemnieks” redaktore Daiga Biteniece norādīja, ka gadu no gada krītas drukāto izdevumu tirāža un arī kopējā peļņa. Ja salīdzina 2019. ar 2020. gadu, Kuldīgas laikraksta reklāmas ieņēmumi kritušies par 26 procentiem. Biteniece uzskata, ka perifērijas medijiem, lai varētu cerēt, ka vismaz daļa no sabiedrisko mediju neapgūtajiem reklāmas ieņēmumiem ieplūdīs viņu maciņos, būtu jāmodernizē ziņu portāli. Taču tas ir teju neiespējami ilgstoši badinātajiem mazajiem uzņēmējiem, pie kādiem pieskaitāmi arī vietējo avīžu izdevēji.
Kuldīgas laikraksta redaktore Daiga Biteniece atzinīgi novērtē Mediju atbalsta fondu, kāds mūsu valstī darbojas pēdējos četrus gadus, tomēr ir neizpratnē par birokrātijas slogu – projektu konkursos apstiprinātos līdzekļus izdevēji reāli apgūt sākt var tikai otrajā pusgadā. Tas ļaujot žurnālistiem mazliet vairāk nopelnīt un nedaudz mazina nepatīkamo tendenci – labie rakstītāji, krītoties reģionālo izdevēju maksātspējai, rod sev darba vietas valsts vai pašvaldības struktūrās. Protams, ne visur ir vienādi.
Pusi konferences laika aizņēma parunāšanās par to, kādiem vajadzētu būt jaunajiem Sabiedrisko mediju padomes locekļiem. Visu triju ievēlēšana vēl priekšā. Pasmaidot par latviešiem raksturīgo skrupulozo definēšanas māku, Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne jautāja, vai reālajā dzīvē maz rodami tik daudzpusīgi speciālisti, kādi aprakstīti teorētiķu radītajās vīzijās. Pēc Klapkalnes domām, būtiskākais ir, lai jaunā padome patiesi spētu nodarboties ar stratēģiskajiem jautājumiem, iedzīvinot to realizāciju.
Jā, ir, kur augt. Tad, iespējams, vairs nejūsmosim par Krievijas televīzijas maestro Raimonda Paula jubilejai veltītajiem raidījumiem ar izcilu režiju, atzīstot savas valsts TV skopumu gan raidlaika, gan attieksmes ziņā. Sabiedriskajiem, atšķirībā no komercmedijiem, par naudu nu vairs nav jāraizējas.
26.01.2021. / Autors: Ilze Meiere / Foto: Pixabay
