Pēdējās nedēļās Latviju atkal “pāršalcis” jauns kroņa vīrusa uzliesmojuma vilnis. Saslimušo statistika atkal augusi, nelāgo kaiti saķēruši gan Futbola federācijas kongresa dalībnieki, gan citi, kuru saslimšanas apstākļi tā arī nav noskaidroti. Epidemiologi turpina zvanīt trauksmes zvanus – sak, nekas vēl nav beidzies, ļaudis, esiet piesardzīgi… Tikmēr populārākās pulcēšanās vietas mūsu pašu Ostmalā, kafejnīcās un lielākos vai mazākos “tusiņos” pildās ar vasaras baudītājiem.
Kamēr oficiālie “kanāli”, paužot valdības vīru un sievu viedokli un speciālistu komentārus, brīdina uzmanīties, tikmēr dzīve, šķiet, “parastajiem iedzīvotājiem” atgriezusies pirmskovida laika sliedēs. Jo ar mums taču tas nekādi nevar atgadīties. Pat par pieradumu kļuvušie divi metri vairs neliekas svarīgi. Un te nu laikam jāsaka vienkārši: ja paši uzvedīsimies muļķīgi, tad nekas mūs nepasargās. Protams, Latvijas līdzšinējam “veiksmes stāstam” ļaunā vīrusa ierobežošanā pārvēršoties ja ne gluži katastrofā, tad vismaz pamatīgās problēmās gan.
Diemžēl pēc neuzklausītajiem Ugas Dumpja un mediķu brīdinājumiem varēsim teikt tikai tā: paši vainīgi. Nenoliedzami, nebeidzamie ierobežojumi, sēdēšana četrās sienās vai izvairīšanās no jebkādiem publiskiem pasākumiem, koncertiem, jubilejām, vasaras ballītēm un vienkāršas pasēdēšanas ar draugiem nav nekāda izprieca, tomēr elementāru piesardzības normu neievērošana nedrīkstētu kļūt par paradumu šajā nebūt ne spīdošajā situācijā. Vienlaikus biedējoši ir arī citi skaitļi, proti, pēdējās iedzīvotāju aptaujas uzrāda arvien satraucošāku ainu – kļūst arvien vairāk to cilvēku, kas Covid-19 sērgu uzskata par “uzpūstu” problēmu vai vispār par “izdomātu slimību”. Un atbilstoši šai “loģikai” šie cilvēki arī rīkojas – neievēro nekādus ierobežojumus (ko gan tur ievērot, ja problēma šķietās izdomāta?), pakļaujot riskam ne tikai sevi, bet arī mūs, visus pārējos.
Ir saprotams, ka vīrusa izplatību ar policejiskām metodēm var ierobežot tikai īsu brīdi, bet pēc šī brīža paiešanas visas sabiedrības veselība jau ir tikai mūsu pašu apzinīguma un izpratnes rokās. Mediķi šajā situācijā atsaucas uz kādu citu statistiku – ja pret bakām vai masalām potējas vismaz 85 procenti iedzīvotāju, tad arī atlikušajiem 15 procentiem (tiem, kuri ir aktīvākie pretvakcīnu cīnītāji) saslimt ar minētajām slimībām ir ļoti maza iespēja. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka šiem 15 procentiem pretvakcīnu cīnītāju sastapt kādu saslimušo un inficēties pašiem ir visai maza iespēja. Tā teikt, tie apzinīgie 85 procenti ir devuši iespēju “spītēties” un nevakcinēties atlikušajiem. Taču šis piemērs radikāli mainās uz slikto pusi, ja mediķu ieteikumus neievēro jau krietni lielāks iedzīvotāju skaits.
Un pašreizējās tendences Covid-19 apkarošanā liecina tieši par to – krītoties apzinīgo skaitam un palielinoties vienaldzīgo un “ko jūs te ņematies” viedokļa atbalstītāju daudzumam, riska zonā nokļūstam mēs visi. Līdz ar to ievērojami palielinās risks inficēties. Kā liecina pieredze, te nelīdz pat apelēšana pie paša veselības. No gandrīz 120 pasažieriem, kas bija braukuši autobusos no Liepājas uz Rīgu un atpakaļ kopā ar saslimušu cilvēku, Slimību profilakses un kontroles centra aicinājumam pieteikties atsaukušies tikai nepilni 20 cilvēki. Par ko tas liecina? Par vieglprātību, ka ar mani jau tas nenotiks? Par to, ka es taču neiešu te kaut kādu karantīnu ievērot (un tas neizbēgami būs jādara, ja pieteikšos), tādējādi pakļaujot riskam vairs nevis sevi, bet visus apkārtējos?
Vīruss joprojām ir agresīvs un sasodīti lipīgs. Par to liecina vienā mašīnā ar vienu inficēto braukušie futbola amatvīri, kuri saslima visi. Par to liecina saslimusī visa draugu kompānija Rīgas kafejnīcā “Aqua Luna”, kur no viena pašizolāciju ignorējušā un, kā izrādās, slimā no ārzemēm atbraukušā jaunieša kroņa vīrusu saķēra arī visi pārējie. Taču tie jau, protams, ir tikai gadījumi ar citiem, bet ar mani jau tā nenotiks, vai ne?
Lai kā tur arī būtu, no savas puses varam vienīgi aicināt – būsim taču saprātīgi. Nespiedīsimies viens otram virsū veikalos, nepulcēsimies pamatīgos baros kādā sabiedriskā uzdzīvē, rīkosimies atbildīgi. Jo, kā saka šī brīža Latvijas populārākais cilvēks, infektologs Uga Dumpis, “vīruss ir tepat, tas nekur nav pazudis”. Jo patreiz mūsu veselība vairs nav valdības, policijas vai mediķu, bet gan mūsu pašu rokās…
27.07.2020. / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
