“Dānijā valdībai izdevies noturēt stingru un nepārprotamu vēstījumu par slimības radītajiem draudiem un nepieciešamo rīcību, lai tos mazinātu. Tas palīdz skaidrot, kāpēc 79% Dānijas iedzīvotāju vēlas vakcinēties pret jauno koronavīrusu. Tikai nedaudz zemāki rādītāji ir Lielbritānijā, bet iepriekš veiktas aptaujas citās valstīs uzrādījušas pesimistiskākus rādītājus, pat kaimiņos – Zviedrijā – potei bija gatavi vien 53%, Francijā – ap 45%, bet atbilstoši pirms divām nedēļām publicētiem “Kantar TNS” datiem Latvijā vakcinēties vēlas vien 34%.”
(Ziņu portāls “TVnet”, 18. janvārī)
***
Smagnējā iešūpošanās uz “pasaulē lielāko loģistikas izaicinājumu” Latviju pagaidām ierindo Eiropas Savienības valstu vakcinācijas tempu ja ne gluži pašā apakšgalā, tad ļoti tuvu apakšgalam gan. Protams, šajā ziņā jau pieminētā Dānija ir pilnīga pirmrindniece – jau pirmajā potēšanas nedēļā vakcinēto skaits sasniedza 2 procentus no iedzīvotājiem, kamēr pašā apakšgalā esošā Īrija bija sapotējusi vien 0,2% (Latvijā – 0,7%). Un arī potenciālo vakcīnas brīvprātīgo saņēmēju skaits tieši Dānijā ir visaugstākais – četras piektdaļas no iedzīvotājiem grib vakcinēties, kas dāņu sabiedrībai dotu tik ļoti nepieciešamo “pūļa imunitāti” (turklāt vēl ar pieklājīgu rezervi).
Nav vērts tagad filozofēt par to, kādēļ sabiedrības “kolektīvā apziņa” ir tik augsta tieši Dānijā, Somijā, Norvēģijā (valstis ar procentuāli vislielāko vakcinēties gribētāju skaitu) un Lielbritānijā. Drīzāk svarīgi uzdot jautājumu – kādēļ pie mums šis rādītājs ir tikai viena trešdaļa, kas ne tuvu nedod vajadzīgo “sapotēto skaitu”, lai nodrošinātu vismaz relatīvu drošību un laiku, lai atgūtos no krīzes un nostabilizētu veselības sistēmu.
Un te nav viena pilnīgi droša atbilde. Jo diezin vai mēs varam runāt par “plakanās zemes” un “atmiņas ūdens” piekritējiem, “čipotāju” un sazvērestības teoriju faniem vai tiem, kas visur saskata globālu vai vietēja mēroga “slepenās valdības roku”. Tādu kopumā uz visu iedzīvotāju “fona” nav daudz un tie tomēr vairāk izraisa līdzjūtīgu smīnu, nevis bažas par kopējā sabiedrības viedokļa ietekmēšanu… Un diezin vai mēs visu vainu varam uzvelt arī varas nespējai komunicēt ar sabiedrību un izskaidrot, jo, kā rāda skaitļi, skepticisms ir gana spēcīgs arī demokrātiski daudz sakārtotākās valstīs (piemēram, Zviedrijā vai Francijā). Tātad iemesli jāmeklē citur.
Latvijā, līdztekus mūsu “padomju mantojumam” – neticībai nekam, ko saka pie varas esošie vai jebkuri citi speciālisti –, nāk līdzi arī tendence, kas raksturojama ar vienkāršu idiomu: “viena tante teica”… Mēs ieklausāmies kādā drauga drauga kaut kur dzirdētā apgalvojumā, kas “kluso telefonu” procesā sen zaudējis sākotnējo vēstījumu, bet neklausāmies Ugā Dumpī. Mēs noticam tam, ka pirmais uz Mēness ir bijis Nezinītis no savulaik populārā bērnu grāmatas, bet apšaubām, ka tur bijuši amerikāņu astronauti, bet Nīls Ārmstrongs ir tikai literārs tēls. Un šī laikam ir Latvijas sabiedrības mentālā iezīme, jo, kā rāda pētījumi, tad tajā pašā Igaunijā un Lietuvā uzticēšanās “klusajiem telefoniem” un “viena tante teica” viedokļiem ir daudz mazāka, nerunājot nemaz par Rietumeiropas valstīm. Diemžēl vakcīnas gadījumā šī no pagātnes nākusī mentalitāte tieši korelē ar dažādiem “atmiņas ūdens” un “plakanās zemes” piekritēju argumentiem. Un tas pārliecinoši dod Latvijai vietu Eiropas attīstītāko valstu apakšgalā…
Kā viens no Dānijas “veiksmes stāstiem”, kā liecina pašu dāņu veiktie pētījumi, ir mediķu attieksme pret vakcinēšanos. Pat tie, kas ir skeptiskāki, tur svētu Hipokrāta zvērestu un, mediķi būdami, neizplata publiski informāciju par to, par ko nav pārliecināti vai nezina, jo uzticas konkrētās nozares – šajā gadījumā infektoloģijas un virusoloģijas – ekspertiem. Neviens ausu, kakla vai deguna ārsts, zobārsts vai “ātrās palīdzības” feldšeris nemēģina publiski apstrīdēt infektologu pausto. Jo gan ārstu, gan sabiedrības vidū ir izpratne un uzticēšanās. Mums ir citādi – medicīnas māsa vai “ātro” šoferis publiski un, pats galvenais, aktīvi izplata informāciju, ka viņi kā mediķi var “droši pateikt”, ka vakcīnas ir kaitīgas, bet sapotējušies cilvēki mirst kā mušas… Un varbūt tieši tur meklējama atbilde, kāpēc Latvijā situācija ir tāda, kāda tā ir…
28.01.2021. / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
