«Labā ziņa» medijos: valdība pēkšņi atrada papildus naudu augstskolu pasniedzēju algām jau no 1. septembra. Tāpēc viņu pikets, ar ko draudēja arodbiedrība, nenotiks.
Vai nav dīvaini – politiķi, kuri nesen spēja ignorēt iespaidīgus mediķu protestus, pēkšņi kļuva tik sabiedējami? Pikets, protams, notiktu galvaspilsētā, bet tur 29. augustā ir domes vēlēšanas. Tās visām Saeimas partijām ir nervozs pārbaudījums – pēc rīdzinieku balsojuma rezultātiem tiks vērtēts, kas tagad vairs ir palicis no tautas dotā mandāta, kas saņemts 2018. gada oktobrī.
Valdības partijām šķiet bīstamas jebkādas protesta akcijas, kas ietekmētu vēlētāju noskaņojumu. Var teikt, ka augstskolu mācībspēkiem vienkārši paveicās īstajā brīdī iebakstīt politiķiem vājā vietā. Taču docētāju pikets būtu pavisam “sīki ķirši”, salīdzinot ar to postu, ko Rīgas atslēgu kārotājiem no Saeimas vairākuma spētu nodarīt Finanšu ministrijas publiskotās idejas par tās iecerēto nodokļu reformu.
Tas jau ir kļuvis pašsaprotami, ka “reforma = lielāki nodokļi”. FM piedāvāja celt vairākus no tiem – mikrouzņēmumu, pašnodarbināto, patentu, autoratlīdzību režīmu, akcīzes un transportlīdzekļu nodokļus. “Sprādzienbīstamākā” te varētu būt autotransporta reģistrācijas nodeva. Tās ieviešanu politiķi un ierēdņi pamato ar nepieciešamību iznīdēt Latvijā vecus spēkratus ar lielu CO2 izmešu daudzumu. It kā to īpašnieki tikai iesīkstējušas gaunerības dēļ nespertu savu kāju autosalonos pēc žilbinoši “zaļākiem” braucamrīkiem…
Paredzētais veselības apdrošināšanas obligātais maksājums 5 procentpunktu apmērā, kā apgalvo FM, nepalielināšot darbaspēka nodokļu slogu. Vienkārši tikšot pārdalītas valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un solidaritātes nodokļa likmes.
Taču, kā aizrāda gan politiķi, gan Latvijas Banka, šāds piedāvājums palielinās nodokļu slogu strādājošiem ar apgādībā esošām personām (bērniem). Arī komercbanku ekonomisti uzskata, ka šāds risinājums var sekmēt strādājošo vēlmi pāriet ēnu ekonomikā, bet valdībai – izvairīties palielināt finansējumu medicīnai. Pati FM to faktiski atzīst – apgalvojot, ka nelāgais iespaids ir mīkstināms, plānojot ģimenēm maksāto valsts pabalstu.
Sabiedrība gan nepaguva vēl īsti satraukties, kad viss šis piedāvājums tika nobloķēts. Jaunā konservatīvā partija un Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK, jau laikus paredzot tādu vajadzību, bija noslēgušas “saprašanās memorandu par sadarbību fiskālās politikas jautājumos” un tagad to laida lietā. Gan šo partiju, gan citu uz Rīgas domi saposušos sarakstu kandidāti var atviegloti uzelpot.
Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam – lai viņa partija neizskatītos pēc tādas, kas to vien kāro, kā tautai plēst septiņas ādas – atlika vien “dot atbildes triecienu”. Viņš paziņoja, ka arī lielu troksni jau sacēlušajā nekustamā īpašuma nodoklī patlaban izmaiņas nav iespējamas. Šis sāpīgais jautājums paliks nekustināts vismaz līdz 2022. gadam. Taču tā veikli tiek “iesaldēts” arī piedāvājums atcelt nodokli vienīgajam vai deklarētajam mājoklim!
Tomēr lieki nesapriecāsimies, ka briesmas garām. Rīgas domi ievēlēs, un partiju tautmīla tūlīt pat strauji atslābs. Uzreiz pēc tam skolās sāksies – joprojām nav zināms, kāds! – jaunais mācību gads ar saviem kreņķiem, un sabiedrības uzmanība atslābs. Savukārt FM sola 15. oktobrī iesniegt Saeimā budžeta projektu. Kopā ar to likumdevējiem atkal tiks piedāvāta šobrīd nostopētā nodokļu “reforma”.
Kur valdības partijām sprukt? Reira aprēķini draud, ka nākamgad budžeta ieņēmumi var būt par veselu miljardu eiro mazāki nekā šim gadam plānotie. Taču vajadzību kļūst vairāk. Piemēram, lai pildītu Satversmes tiesas spriedumus, Labklājības ministrijai vajag 150 miljonus eiro pensiju bāzes celšanai. JKP kategoriski prasītie 500 eiro lielie neapliekamie ieņēmumi valsts budžetam izmaksātu vairāk kā 100 miljonus. Turklāt mediķu, pedagogu, policistu un glābēju pacietība arī nav bezgalīga.
Kaut kur nauda būs jāmeklē – un jāatrod. Mūsu kabatās. Visticamāk, budžeta pieņemšana Saeimā noritēs skarbā “asfaltruļļa” stilā – gluži kā pašvaldību reformas tapināšana pavasarī. Interesanti, vai pēc pārbaudījuma ar galvaspilsētas domes vēlēšanām partijas vēl atcerēsies pašu teikto, ka nedrīkst celt nodokļu slogu ekonomikas recesijas apstākļos?
27.08.2020. / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
