Fizikas doktores Gitas Rēvaldes vārds ventspilniekiem ir labi zināms. Viņa ir Ventspils augstskolas Viedo tehnoloģiju centra vadošā pētniece, no 2013. gada līdz 2016. gadam bijusi arī šīs augstskolas rektore. Tomēr tikai retais zina, ka šobrīd Gita Rēvalde strādā pie pētījumiem, kuri nākotnē var būt ārkārtīgi nozīmīgi tik nāvējošas slimības kā plaušu vēzis agrīnai diagnostikai. Ar ko vēl šobrīd nodarbojas Gita Rēvalde, un kāds ir viņas redzējums uz Ventspils augstskolas tālāko attīstību?
Kā Ventspils Augstskolas vadošajai pētniecei, kādas ir Jūsu zinātniskā darba aktualitātes?
Nav noslēpums, ka ļoti daudzi cilvēki Latvijā un arī Ventspilī slimo ar plaušu vēzi, ko var izraisīt gan smēķēšana, gan gaisa piesārņojums un tā ir nāvējoši bīstama slimība. Lai šo slimību veiksmīgi ārstētu ir nepieciešama agrīna diagnostika, jo pārsvarā slimība tiek atklāta pārāk vēlu. Tieši šobrīd nodarbojos ar pētījumiem, lai izstrādātu metodi agrīnai un ātrai dažādu slimību, sevišķi diabēta un vēža agrīnai diagnostikai, izmantojot cilvēka izelpu. Savā darbā esam jau izveidojuši iekārtas prototipu, izmantojot optiskās metodes, un veicam testa mērījumus, lai iekārtu graduētu un atrastu šo slimību marķiervielas – vielas, kuru klātbūtne elpā liecina par saslimšanu. Pētījumi prasīs vēl ļoti daudz darba, jo šī problēma ir aktuāla visā pasaulē. Pētījumi tiek veikti sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti, ar Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti un P.Stradiņa klīnisko slimnīcu.
Vai šie pētījumi varētu būt noderīgi arī Ventspilij?
Šāds pētījumu virziens ceļ Ventspils Augstskolas prestižu; veiksmes gadījumā iekārtai ir liels komercializācijas potenciāls, jo šādas iekārtas ir pieprasītas visā pasaulē. Otrkārt, arī slimnīcā Ventspilī, šāda iekārta varētu atrasties ātrai diagnostikai un iedzīvotājiem tā būtu iespēja ātri veikt diagnostiku. Protams, līdz tam vēl tāls ceļš ejams.
Kāda ir Jūsu iepriekšējā pieredze, kādos pētījumos vēl iepriekš esat piedalījusies?
Pēc Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes beigšanas, mani uzaicināja palikt strādāt Latvijas Universitātē, Spektroskopijas problēmu laboratorijā. Savu doktora darbu izstrādāju Vācijā, Maincas Universitātē pasaulē slavena profesora Verta grupā. Profesors Verts 2015.gada rudenī pēc mana uzaicinājuma viesojās arī Ventspils Augstskolā un lasīja lekcijas studentiem. Mani pētījumi Vācijā bija saistīti ar ļoti modernu virzienu lāzerfizikā, kad izmantojot lāzera gaismu var “apstādināt” un pētīt mazas daļiņas – jonus, kas iesprostoti jonu slazdos. Šādas ierīces var izmantot kvantu datoros un kvantu pulksteņos. Latvijā mani pētījumi bija saistīti ar inovatīvu gaismas avotu izgatavošanu un diagnostiku izmantošanai praktiskiem pielietojumiem, piemēram, piesārņojuma noteikšanai ar dzīvsudrabu un citiem smagajiem metāliem, kas kaitīgi cilvēku veselībai. Man ir izveidojusies sadarbība ar vairākām zinātnieku grupām gan Vācijā, Francijā un citās valstīs.
Jūs esat strādājusi Ventspils Augstskolas rektores amatā, ko labu Jums izdevās izdarīt laikā kamēr bijāt rektore?
Manuprāt relatīvi īsā laikā izdevās izdarīt ļoti daudz. Svarīgi, ka izdevās uzkrāt finanšu līdzekļus, jo kad sāku strādāt, Ventspils Augstskolai nepietika naudas, lai izmaksātu algas 2013.gada decembrī. Prieks, ka trīs gadu laikā izdevās palielināt personāla algas vidēji par apmēram 32%, kā arī izdevās palielināt ienākumus uz 1 studentu vidēji par apmēram 60%. Izdevās iepirkt iekārtas, atjaunot datorus, programmnodrošinājumu un palielināt augstskolas pamatkapitālu par vairākiem miljoniem eiro.
Izdevās noturēt stabilu studentu skaitu, laikā, kad citās augstskolās studentu skaits samazinājās. Uzskatu, ka ļoti veiksmīgi izdevās panākt, ka ārzemju studentu skaits pieaug no 5 studentiem 2013./2014.mācību gadā līdz 2-3 % no studentu kopskaita 2015./2016.gadā. Šie studenti dzīvo Ventspilī, tērē šeit naudu – tātad stimulē izaugsmi. Uzskatu, ka izglītības eksports ir viena no svarīgām Latvijas eksporta nozarēm. Izdevās izveidot sadarbību ar daudzām ārzemju un Latvijas augstskolām un uzņēmumiem, noslēdzot vairāk kā desmit jaunu sadarbības līgumus, piemēram ar Valensijas Politehnisko universitāti, ar Oulu Universitāti ar vairākām augstskolām Turcijā, kā arī ar augstskolām Kazahstānā, Uzbekistānā un citās valstīs, no kurām gaidām studentus. Mūsdienās augstskolai jāstrādā aktīvi un jābūt redzamai pasaulē, citādi nav iespējams konkurēt. Tāpat priecājos, ka man izdevās atbalstīt jaunos zinātniekus un nodrošināt viņiem darba vietas Ventspils Augstskolā. Izveidojām Starptautisko zinātnes padomi. Tomēr tas viss vēl jāattīsta.
Kā Jūs vērtējat Ventspils Augstskolas attīstības iespējas kopumā?
Manuprāt, Ventspils Augstskolu nākotnē gaida vairāki lieli izaicinājumi. Pirmkārt – studējošo skaits – ja augstskolā turpināsies samazināties studentu skaits, tad Izglītības un zinātnes ministrijai agri vai vēlu būs vēlme veikt vēl kādas uz taupību vērstas reformas, ņemto vērā jau notikušo RPIVA slēgšanu. Ap 800 studentu ir pārāk mazs skaits augstskolai ar vairākiem studiju virzieniem. Un tikai mārketings nepalīdzēs, jāveic reāli pasākumi – jāuzlabo studiju piedāvājums, piemēram, ieviešot tālmācību, kā arī jānodrošina izcila kvalitāte, jāoptimizē struktūra. Šo to jau mums izdevās izdarīt laika posmā no 2013. -2016. – piemēram, atteicāmies no 2-3 cilvēku “lielajām” katedrām un izveidojām Viedo tehnoloģiju pētniecības centru modernajiem pētniecības virzieniem.
Otrkārt – reģionu augstskolai grūti nodrošināt kvalificētus cilvēkresursus gan studijās, gan zinātnē. Daudzi lektori brauc no Rīgas. Raisa bažas, ka jaunus cilvēkus augstskolas kolektīvs negrib pieņemt.
Treškārt, attīstību apdraudoši ir arī tie pārvaldības aspekti, kas parādījušies pēdējo 2 gadu laikā, proti, augstskolā ļoti grūti panākt “uzrāvienu” un veikt reformas, jo rektora padotie (nodaļu vadītāji u.c.) īstenībā ir viņa priekšnieki, kuri iekļauti Senātā un kuri var apstādināt jebkuru rektora virzītu reformu un pat atcelt rektoru. Nu kurš gan mēģinās veikt kādus sāpīgākus pasākumus?
Kā arī tas, kas noskaidrojās intervijās ar darbiniekiem, ka darbinieki nezin, kam klausīt Ventspils pilsētas domei vai rektoram. Šāda neskaidra pārvaldes struktūra traucē augstskolas attīstību. Jo haosa sajūta rodas apstākļos, kad ir vairāki priekšnieki.
Treškārt – finansējuma trūkums nākotnē un atkarība no Ventspils pilsētas nodokļu maksātāju naudas, jo nav noslēpums, ka liela daļa algām tiek maksāta no domes līdzekļiem. Augstskolai ir ļoti dārga fundamentālās zinātnes infrastruktūra Irbenē, kuras uzturēšanai nākotnē vajadzēs ļoti lielus līdzekļus.
Ko varētu uzlabot Ventspils Augstskolas pārvaldībā?
Vispirms jānodrošina radoša atmosfēra, atklātība, jānodrošina augsti akadēmiski standarti, jo jāatceras, ka mācībspēkiem ir jābūt kā paraugam. Šobrīd ir dīvaini, ka ilgi gaidītais Ventspils Augstskolas veiktspējas audits tiek pasludināts par slepenu. Kāpēc? Vai tāpēc, ka tur nav gaidīto negatīvo rezultātu? Pie tam par to, ka nopublicēju pozitīvu informāciju no šī audita ziņojuma facebook un twitter kontos, pret mani tiek ierosināta disciplinārlieta… Šāda slepenība liekas nepieņemama un neatbilstoša sabiedrības interesēm.
Jūsu skatījums uz izglītības sistēmas pilnveidošanu Latvijā kopumā un Ventspilī? Kāds būtu Jūsu piedāvājums, lai stiprinātu augstskolas konkurētspēju?
Būtu jāveic izdevumu – ieguvumu analīzi lielajām būvēm Ventspilī, jo iespējams līdzīgu rezultātu var panākt mazākiem līdzekļiem. Ventspilī manuprāt augstskolai būtu vairāk jāpiemērojas reģiona vajadzībām, gan pētījumi, gan ieguldījumi studijās jāveic tādos virzienos, kas dod labumu Ventspils iedzīvotājiem, Ventspils rūpniecībai, attīstībai, lai mazinātu bezdarbu, veicinātu inovācijas, sakārotu ilgstoši ar vides un gaisa piesārņojumu nerisinātās problēmas, ostas attīstību. Tas pats attiecas uz Ventspils Tehnikumu – attīstīt tos virzienus, kas vajadzīgi pilsētai un reģionam. Veidot izglītību tā, lai audzēkņi brauc uz Ventspili, nevis prom! Katram ventspilniekam ir tiesības uz kvalitatīvu izglītību!
Tāpat arī jāmainās iekšējai kultūrai ne tikai augstskolā, bet pilsētā – jāļauj cilvēkiem būt radošiem, ar savām domām, iniciatīvu – tikai radoši cilvēki var veikt izgudrojumus un veicināt inovācijas, kas ir labklājības un attīstības pamatā!
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: No G.Rēvaldes personīgā arhīva
