Dīvaini un pat neticami, taču neapstrīdami – Latvijas ekonomika gada beigās uzrāda vērā ņemamu vitalitāti, spītējot Covid-19 upuru statistikai un tās izraisītiem ierobežojumiem.
Izrādās, mūsu rūpniecība (protams, pateicoties pietiekami labvēlīgiem apstākļiem visā ES un citos mūsu eksporta tirgos) kopumā ir izrādījusies pietiekami spēcīga, elastīga un izturīga. Centrālās statistikas pārvalde ziņo, ka 2020. gada novembrī – salīdzinot ar to pašu mēnesi pērn – industriālās produkcijas apjoms auga par 2,7%. Īpašs kāpums bija ieguves rūpniecībā – par 20,5% (kūdras eksporta pieauguma ietekmē) – un apstrādes rūpniecībā – par 4,3%.
Šajā nozarē ievērojams izlaides pieaugums bija poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 22%; elektrisko iekārtu ražošanā – par 20,4%, vēl kāpums jūtams arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Arī pēc īpatsvara lielākajā Latvijas rūpniecības nozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – uzrādās nozīmīgs produkcijas apjoma pieaugums – par 14,6%. Eksports, salīdzinot ar pagājušā “miera laiku” gada novembri, palielinājās par 9%. Ļoti ceru, ka šis uzrāviens ir taustāmi izjūtams arī Venstpils brīvostā un tās industriālajās teritorijās.
Savukārt kritums par 10% ir elektroenerģijas un gāzes apgādē, būtiski samazinoties hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjomam un gāzes piegādei patērētājiem. Iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – samazinājums par 40,7%; dzērienu ražošanā – par 13,8%. Produkcijas izlaide, kaut nedaudz, samazinājās arī metālu ražošanā, farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, kā arī pārtikas produktu ražošanā un gatavo metālizstrādājumu ražošanā (izņemot mašīnas un iekārtas).
Latvijas komercbanku ekonomisti – galvenie (un uzticamākie) mūsu tautsaimniecības vērtētāji un tās attīstības prognozētāji – ir vienkārši priecīgi par tik labiem rezultātiem tik sliktā laikā. Viņu komentāros starp rindām var izlasīt pat to, ka mūsu ražotāju darbaspars ekspertiem ir izrādījies ļoti patīkams pārsteigums.
Tiesa, dažai veiksmei var būt arī pārejošs raksturs. Piemēram, lielais lēciens poligrāfijas nozarē ir vienkārši skaidrojams: mūsu tipogrāfijas tradicionāli drukā daudz ārvalstu pasūtījumu – kamēr cilvēkiem ir noteikta mājsēde, viņi lasa vairāk, pasūtot vairāk grāmatu internetveikalos…
Protams, milzu nozīme labajās ziņās ir vispārējam saimnieciskā optimisma pieaugumam visas Eiropas Savienības rūpniecībā. (Sava daļa nopelnu te ir arī vakcinēšanās uzsākšanai.) Tās “motorā” – Vācijas industrijā – šajā ziņā valdot teju vai eiforija, un tas nozīmē jaunus pasūtījumus citu valstu piegādātājiem. Pat “breksits” esot īstenots pietiekami labvēlīgi, saglabājot iespējami brīvu tirdzniecību starp ES un Apvienoto Karalisti. Tāpēc šis gads Latvijas ekonomikā solās būt jau daudz normālāks, ar pamanāmāku izaugsmi.
Vai banku ekonomistiem izdosies savu optimismu “vakcinēt” arī Latvijas sabiedrībai? Diez vai. Saimnieciskās un sociālās paralīzes uzskatāmie simboli – slēgtie veikali un kafejnīcas, nogurusī un pārslogotā medicīna, prasība veselības ministrei demisionēt – ir acīs krītoši. Sausi statistikas skaitļi un eleganti ģērbtu “TV seju” visgudri izteikumi uz to fona šķiet pārāk abstrakti.
Sabiedrībā valda neticība un – diemžēl pavisam pamatots! – aizdomīgums. Ir vēl arī pietiekami liels loks ļaužu, kuri “skaidri zina”: mums nekādas rūpniecības nav, tā sen tika iznīcināta… Tāpēc jebkura optimisma izpausme (arī šis raksts) cilvēkiem var šķist “valdības nopirkta”.
Taču šos dažus “gudreļus” nealgo ne Ministru kabineta “piāristi”, ne arī kāds masu medijs vai uzņēmēju asociācija. Ekspertu izteiktajās prognozēs kredītiestādes balsta sava biznesa plānošanu, tāpēc viņiem nepamatots optimisms (vai citkārt arī tikpat nepamatots pesimisms) varētu izmaksāt pārāk dārgi – zaudējot gan darbavietu, gan reputāciju.
15.01.2021. / Autors: Dainis Lemešonoks, publicists, speciāli “Ventspilnieks.lv” / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
