Tieši dažas dienas pirms Latvijas jaunās pilsoniskās iniciatīvas “Demokrātijas nedēļas” uzsākšanas, proti, šī gada 27. aprīlī, Ventspils pilsētas dome ir veikusi pāris simptomātiskas darbības, kas, kā ierasts, ir demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības tīšana ap pirkstu, respektīvi, provinciāli “pāķisks” mēģinājums sabiedrību muļķot.
Pirrmkārt, Ventspils pilsētas dome ir vērsusies Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senātā, lai pārsūdzētu Administratīvās apgabaltiesas šī gada 27. marta spriedumu, kas uzliek domei pienākumu iekļaut visus mazākuma deputātus – Ģirtu Valdi Kristovski, Daci Kornu, Aivi Landmani un Ivaru Landmani – domes komisiju sastāvos. Joprojām to nevēloties pieļaut, pat pēc zaudētiem procesiem visās trīs tiesu instancēs, dome turpina spriedumus pārsūdzēt, un kā bezcerīgs slīcējs ķeras pie pēdējā salmiņa, izmisīgi cerot saglabāt iespēju turpināt tik ierasto opozīcijas deputātu mērķtiecīgu diskriminēšanu.
Savukārt otru pašvaldības 27. aprīļa “Demokrātijas nedēļas” izpausmi, lietojot Ventspils pilsētas domes oficiālo interneta portālu, ir sarūpējis neleģitīmais domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Viņš, ironizējot un ķiķinot par valdības nodomu atjaunot Satversmes 81. panta darbību, turklāt pilnībā izkropļojot šī valsts pārvaldes mehānisma būtību, savā iknedēļas preses konferencē apsūdzēja valsts vadību, tās prezidentu Egilu Levitu lielā blēdībā! Lembergs uzsver, ka Satversmes 81. panta darbības atjaunošanas apsvēršana esot valdošās koalīcijas nodoms, lai atkratītos no opozīcijas, lai “parlamenta opozīcija sēž pie saviem ratiem savā parlamentā!”.
Valsts vadības nodomus viņš izkropļo un dramatizē tiktāl, ka pašam piemērotās ASV OFAC sankcijas jau atkal viņš piedēvē Saeimas mazākumam. Absurdā trika aprēķins ir vienkāršs. Tas ļauj “apsūdzēt” Parlamenta vairākumu, kurš mazākumam aizbāžot muti! “Kā var atļaut citu partiju pārstāvjiem vispār izteikties!” ironizē Lembergs un turpina: “Es domāju, ka tas ir nepieļaujami!”
Tas tiešām ir nepieļaujami! Un tomēr demokrātija iecietīgi pieļauj šādu inscenētu liekulību, prātojumus, kuriem mazāk informēti, no varas gaiteņiem attālināti ļaudis pat varētu noticēt! Ir vēlreiz jāatgādina, ka Lemberga rūpe par opozīcijas tiesībām diametrāli pretēji materializējas Ventspils pilsētas domē. Kasācijas sūdzībā AT Senātam tiek pieprasīts un uzstāts uz tiesībām turpināt diskriminēt mazākuma deputātus, liegt tiem dalību domes komisijās.
Protams, šāda rīcība nav ne konsekventa, ne ētiska, ne arī cienījama. Tomēr smejies vai raudi, argumentu blēdīšana ir Ventspils autoritārā režīma un Lemberga divkosības izpausme pat “Demokrātijas nedēļā”. Tās laikā Lembergs pamanās sunīt Latvijas demokrātiju, viņš uzsver, ka to “mums ienes Rietumos izaugušais Latvijas prezidents Egils Levits”. Šādi izteikumi nepārsteidz, jo ironiskais spriedelētājs ir ASV Globālo Magņitska sankciju režīma sarakstā (cīņa ar cilvēktiesību pārkāpumiem un cīņa ar korupciju) iekļauta persona, kuram termins “izaudzis Rietumos” (pretstatā acīmredzot terminam “izaudzis Austrumos”) šķiet galēji nepiemērots prezidentam.
Šādām personām raksturīgo izkropļoto izpratni par demokrātiskas un tiesiskas valsts būtību, uzrāda arī Lemberga atmiņas par valsts neatkarības atjaunošanas notikumiem pirms 30 gadiem. Diemžēl 1990. gada 4. maija balsojuma Augstākajā Padomē faktus šis cilvēks jau sen ir aizmirsis. Lembergs tautai stāsta, ka esot piecēlies un paziņojis sava balsojuma rezultātu. Patiesībā nekas tāds nenotika. Katra deputāta balsojumu no tribīnes secīgi nolasīja deputāts Indulis Ozols. Neviens balsotājs kājās necēlās.
Diemžēl katastrofālu nezināšanu uzrāda arī Lemberga vaļsirdīgi teiktais, ka “nekāds likums jau nenosaka, ar cik balsīm pārtrauc dalību Padomju Savienībā”. Acīmredzot šī cilvēka dalībai Latvijas neatkarības atgūšanas procesos ir bijis tikai gadījuma raksturs. Tas skaidro, kāpēc Lembergs nav pat zinājis, ka Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšana notika saskaņā ar LPSR konstitūciju, kas pieprasīja 2/3 balsu jeb kvalificēto vairākumu tik svarīgajā neatkarības balsojumā.
Nezināšana nepārsteidz. Iespējams tāpēc, ka neatkarības atgūšanas procesu skaidrošanu Ventspilī ir uzurpējusi persona, kura Atmodas gados turpināja uzsvērt, ka Ventspilī viņš strādā tāpēc, ka viņu tur ir norīkojusi Latvijas komunistiskās partijas centrālā komiteja. Iespējams, tāpēc pašreiz smagos noziegumos apsūdzētais autoritārais vietvaldis ar provinciāla mutes bajāra naskumu apsūdz Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu (reizē arī Latvijas neatkarības deklarācijas autoru) ne tikai neesošos demokrātijas pārkāpumos, bet arī meklē līdzības prezidenta izteikumos ar nacistiskās Vācijas režīma ideoloģiju. Iespējams, tāpēc Lembergs Atmodas laika LTF priekšsēdētājam un garīgajam līderim spēj atvēlēt vien nožēlojamu komentāru: “Dainis Īvāns, kurš tagad tiek pasniegts kā baigais disidents, he, nu tā.”
Tik tiešām, nu tā… “Demokrātijas nedēļa” laikā no 1. maija līdz 9. maijam ir jauna pilsoniska iniciatīva Latvijā. Pirmais mēģinājums Ventspilī, kas vērsts uz valstiskuma un demokrātisko vērtību apzināšanos, iznācis nu tā, he, provinciāli “pāķisks”…
Latvijas Satversmes sapulces sasaukšanas simtgade, Neatkarības atjaunošanas 30. gadadiena un Eiropas diena 9. maijā ir notikumi, kurus nespēj aizēnot nekas. Tās pašas par sevi ir tiesiskuma un Rietumu demokrātijas vērtību izvērtēšanas laiks. Ir ļoti svarīgi, lai cilvēkiem būtu skaidrs redzējums par demokrātisku vērtību nozīmi mūsu valsts Latvijas nākotnei. Tieši tāpēc par runām par demokrātijas kā ideālas sabiedrības pārvaldības modeli svarīgāka ir pašas demokrātijas īstenošana.
11.05.2020./Autors: Ģirts Valdis Kristovskis, Ventspils domes opozīcijas deputāts/ Foto: Unsplash.com
