Diez vai mēs spējam ar entuziasmu atskatīties uz šo gadu. Pārāk daudz no tā nodzīvojām ar Covid-19 radītām problēmām, ar izmisumu un pagurumu. Tāpēc ir vērtīgi atcerēties visu desmitgadi, no kuras šķiramies.
Protams, te nav iespējams pilnībā uzskaitīt Ventspilij svarīgo. (Īpaši man, raugoties uz pilsētu no malas.) Atvainojos, ja šī hronika šķiet pārāk saimnieciski ievirzīta vai nevajadzīgi atgādina solījumus, kas jau ir piemirsti. Ceru, ka tādējādi ļaušu Tev, lasītāj, arī pašam atcerēties to, kas bijis patiesi svarīgs.
2011. gads
Ventspilī tūrisma veicināšanas programmas ietvaros sākas atlaižu kuponu jeb “savas naudas” – ventu – projekts. Veiksmīgo ideju kompromitē domes vadības pārspīlētā “pilsētas suverenitātes” retorika, pat tukši niecinot latu un eiro. Tiek pabeigta Ordeņa pils rekonstrukcija.
Aprīlī Anglijas un Velsas Augstākā tiesa, izraisot sensāciju Latvijā (“Izrādās, kāds to drīkst!”), liek Aivaram Lembergam ar zvērestu atklāt visus savus aktīvus.
Augustā darbu sāk saldēto produktu terminālis “Reefer Cargo Terminal”, solot ostas kravu apgrozījumu palielināt par 100 tūkstošiem tonnu. Oktobrī AS “Ventspils Grain Terminal” piesaka plānus, ieguldot 25 miljonus eiro, paplašināt graudu termināli un būvēt arī makaronu fabriku.
2009. gadā celtā Pārventas bibliotēka gūst atzinību Maskavas un “Dedalo Minosse” arhitektūras konkursos un Tokijas arhitektu kongresā. “Latvijas Pasts” izdod pastmarku ar bibliotēkas attēlu (nomināls 1 lats, 70 000 eksemplāru).
2012. gads
Ventspilī, mulsinot Rīgu, izvēršas “tranzīta karš”. Pašā gada sākumā “Ventbunkerā” dažu dienu laikā ir fiksētas trīs vadības maiņas. Uzņēmēju strīdu pamatā, kā raksta prese, atsaucoties uz pašiem “karotājiem”, ir Lemberga nespēja pieņemt citu partneru pēkšņo nepaklausību.
Ventspils lidosta ar Satiksmes ministriju maijā paraksta līgumu par 2,25 miljonus latu vērtu un ES līdzfinansētu skrejceļa pagarināšanu, lai sāktu regulārus reisus.
Metālapstrādes ražotne “Izoterms” nodod ekspluatācijā savas jaunās rūpnīcas pirmo kārtu. Lielgabarīta stiklaplasta izstrādājumu ražotājs “Ventspils-Andren” nogādā pirmo pasūtījumu uz Talvivāras urāna atradnēm Somijā. Darbu pēc ugunsgrēka atsāk “Ventspils metināšanas rūpnīca”, viena no Latvijā modernākajām metāla konstrukciju ražotnēm.
2013. gads
Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā maijā atklāj šķidro kristālu displeju rūpnīcu, vienīgo visā Eiropas Savienībā, un IT programmatūras kvalitātes kompetences centru “Squalio”.
2014. gads
28. februārī Krievija sāk Ukrainai piederošās Krimas okupāciju, tā izraisot hibrīdkaru ar NATO, ES ekonomiskās sankcijas un savu saimniecisko izolēšanos. Ventspilij, Latvijas ostām un Latvijas tranzīta nozarei tiek laupītas cerības uz normālu izaugsmi – sākas izdzīvošanas cīņa.
4. augustā Ventspils meteoroloģisko novērojumu stacijā gaisa temperatūra sasniedz +37,8 °C, kas ir Latvijas teritorijā augstākais reģistrētais rādījums.
Uzņēmums “Baltic New Technologies” jūnijā sola brīvostai, ka līdz 2018. gadam uzbūvēs naftas pārstrādes vai ķīmijas ražotni. Ja projekts īstenotos, tā būtu lielākā investīcija rūpniecībā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.
2015. gads
Ventspils brīvostas teritorijā pilnsabiedrība “Hochtief Solutions/LNK Industries” aprīlī nodod ekspluatācijā 12. piestātni. Vasarā Augsto tehnoloģiju parkā tiek atvērtas jaunas rūpnīcas. Rīgas biržā gada notikums ir “Ventspils naftas” akciju atpirkšanas piedāvājums.
2016. gads
23. jūnijā ar Indijas nesējraķeti tiek palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis “Venta-1”. Tā izveide ir Ventspils Augstskolas ideja, ierīces radīšanā līdzdarbojas VA un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka speciālisti. “Latvijas Pasts” izdod pavadonim veltītu pastmarku 100 000 eksemplāru tirāžā (nominālvērtība 0,85 eiro) un aploksni 1500 eksemplāru tirāžā.
Saldumu ražotāja “Pobeda” īpašnieki februāri piesaka plānu ražotnes izveidei pilsētā – atsakot Klaipēdai kā, iespējams, jūtami piesārņotākai vietai. Martā par deviņu miljonu eiro vērtas atkritumu pārstrādes rūpnīcas celtniecību ziņo uzņēmumu “Green Oil”.
5. augustā tiek atklāta strūklaka “Fregate “Valzivs””.
2017. gads
Gada sākumā Ventspilī atklāta “Immer Digital” iepakojuma rūpnīca, kurā, ieguldot privāto kapitālu, “ABLV Bank” un attīstības finanšu institūcijas “Altum” līdzfinansējumu, investēti vairāk nekā pieci miljoni eiro.
Februārī ir uzsākta Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles būvniecība par 31 miljonu eiro (ar PVN) – pabeigta 2019. gadā.
8. aprīlī par godu Latvijas 100 gadu jubilejai Ventspilī tiek uzstādīts jauns Ginesa pasaules rekords “Visātrāk un visvairāk cilvēku vienlaicīgi iestāda sīpolpuķes”, izveidojot figurālu sniegpulkstenīšu stādījumu Latvijas kartes veidolā.
2018. gads
Ventspilī biedrība “Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija” atklāj Latvijā lielāko, 2,9 miljonus eiro izmaksājušo zivju saldētavu. Pojektā ieguldīti biedrības pašas līdzekļi, “Swedbank” finansējums un ES Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzfinansējums.
Šokolādes ražotājs “Pobeda” Ventspils ražotnē iedarbina jaunu ražošanas līniju vairāk nekā divu miljonu eiro vērtībā. Kopējais īpašnieka ieguldījums pārsniedz 10 miljonus eiro.
Priecējot ostas ļaudis, pilsētniekus un tūristus, par 2,4 miljoniem eiro tiek atjaunots Dienvidu mols.
Novembrī – pēc ZZS sakāves Saeimas vēlēšanās – partiju “Ventspilij un Latvijai” pamet tās valdes locekle (par Lembergam pilnīgi lojālo ilgi uzskatītā) Dana Reizniece-Ozola.
2019. gads.
11. septembrī tiek atklāts elektroenerģijas pārvades tīkla “Kurzemes loks” noslēdzošais posms, savienojot 330 kV apakšstaciju “Ventspils” ar apakšstaciju “Imanta” Rīgā.
Decembrī ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs, pamatojoties uz Magņitska likumu, iekļauj šīs valsts sankciju sarakstā Aivaru Lembergu un ar viņu saistītas organizācijas. Lembergs 10. decembrī atkāpjas no Ventspils Brīvostas pārvaldes valdes locekļa amata. Birojs 18. decembrī paziņo par sankciju atcelšanu Ventspils Brīvostas pārvaldei. Valsts ar Saeimas balsojumu savā pilnā pārvaldībā pārņem Ventspils un Rīgas brīvostas.
Ventspilī durvis ver akustiskā koncertzāle “Latvija” (ar mūzikas skolas funkciju).
Investējot vairāk nekā 16 miljonus eiro, Ventspils Brīvostas pārvalde novembrī sāk polikarbonāta lokšņu ražotnes izveidi.
2020. gads.
Saeima 10. jūnijā atbalsta administratīvi teritoriālo reformu: no 2021. gada jūlija pašvaldību skaits samazinās no 119 līdz 42, ieskaitot 10 valstspilsētas (to vidū – Ventspils).
Valdības jūnijā atbalstītie grozījumi Ventspils brīvostas likumā dos VBO iespēju saņemt 15,3 miljonu eiro valsts aizdevumu ES līdzfinansētu infrastruktūras projektu īstenošanai.
Sākas vēsturiskā Gūtšmitu nama pārbūve, te plānots izvietot klientu centru piecām iestādēm. Darbus par 4,2 miljoniem veic “Ostas celtnieks”, plānojot tos pabeigt līdz 2022. gada 31. decembrim.
Tiek sākti sagatavošanas darbi topošā daudzfunkcionālā pakalpojumu centra būvniecībai Gāliņciemā. Centrā rīkos izstādes un koncertus, te darbosies interešu klubi un tiks sniegti jauni pakalpojumi, saistīti ar tradicionālā dzīvesveida un savdabības saglabāšanu (ventiņu valoda, folklora u.c.), kā arī digitālo tehnoloģiju pielietošanu.
31.12.2020. / Autors: Dainis Lemešonoks, publicists, speciāli “Ventspilnieks.lv” / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
