Kad Lembergs vadīja Ventspils brīvostas valdi, apskatot kravu apgrozības radītājus ostā, viņš regulāri kritizēja ostas komersantus, piemēram, 2016. gada 11. novembrī norādot, ka “par kravu piesaisti un apstrādi atbild termināļi. Termināļu darbs ir ļoti slikts.”.
Gadu vēlāk Lembergs problēmu raksturoja plašāk, uzsvērdams, ka “tikai termināļi pārkrauj kravas. Ventspils Brīvostas pārvalde nekādas kravas nepārkrauj, nodrošina tikai publiskās infrastruktūras stāvokli. (..) Ļoti bieži parādās nepareiza informācija jeb tā saucamā “fake” ziņa, ka Ventspils Brīvostas pārvalde kaut ko pārkrāvusi. Brīvosta neko nekad nav pārkrāvusi.”. (07.11.2017.)
Šādi un līdzīgi Lembergs neskaitāmas reizes ventspilniekiem ir piekodinājis, ka ne Brīvostas pārvalde, ne tās valde kravas nepārkrauj. Tas neapšaubāmi tika darīts vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt jau tāpēc, ka Ventspils ostā pārkrauto kravu apjomi pēdējos gadu desmitos bija sarukuši vismaz reizes divas, salīdzinot ar 40 miljoniem tonnu, ko ikgadēji pārkrāva astoņdesmito gadu beigās, tas ir laikā, kad osta nonāca Lemberga neierobežotā mantkārīgo interešu un ietekmes sfērā.
Lembergam, protams, negribas atzīt, ka Ventspils osta ir zaudējusi Baltijas jūras Austrumkrasta ietekmīgākās ostas statusu tieši viņa valdīšanas desmitgadēs. Tāpēc viņš centās norobežot savu līdzatbildību no, visticamāk, neapturamā kravu krituma tendences, lai tikai neviens neaizdomātos tajā vērtēt tieši viņa, brīvostas valdes vadītāja, faktoru un spēju sabojāt attiecības kā ar pašmāju, tā arī Krievijas un Baltkrievijas komersantiem.
Par to, cik Lemberga ietekme ir bijusi iespaidīga un negatīva, pēc pirmās instances sprieduma nolasīšanas tagad var pārliecināties katrs pats. Taču šī persona nav un nebija kravu krituma Ventspils ostā vienīgais faktors. To ne mazākā mērā noteica arī atsevišķi objektīvi ģeopolitiski, Krievijas eksporta, tranzīta un ostu industrijas attīstības faktori.
Ne velti pirms dažiem gadiem Lembergs centās skaidrot: “Šobrīd Krievijas kravu situācija Latvijas virzienā, kā es jau to teicu sen, pasliktinās un pasliktināsies. (..) Šī veida kravas – nafta, dīzelis, benzīns – masveidā Latvijā nebūs. Būs naftas ķīmija. Tāpat akmeņogles nebūs, jo krievi būvē savas ostas. (..) Tas ir Putina skaidrs uzstādījums, tāpēc vēlreiz saku – nevajag sevi mānīt. Tā ir ģeopolitika.” (07.11.2017.)
Tātad Lembergs lieliski zināja, ka Ventspils ostas komersantiem būs arvien grūtāk piesaistīt kravas no Krievijas. Tas nebija nekas oriģināls. Jau gadiem ilgi visa tranzīta industrija, nozares analītiķi un valsts vadītāji zināja, ka Krievija ir deklarējusi, ka ap 2020. gadu tā jau spēs pārņemt un novirzīt visas Krievijas izcelsmes kravas uz savām jaunizbūvētajām ostām pie Baltijas jūras. Tātad komersantu, termināļu un stividoru iespējas piesaistīt kravas un novirzīt uz Ventspils ostu ievērojami saruks. Tas būs ļoti smags, no viņiem vairumā gadījumu pilnībā neatkarīgs process. Katra piesaistīto kravu tonna būs smaga, ilgstoša darba un nereti pat labvēlīgu apstākļu sakritības rezultāts.
To lieliski izprot arī Ventspils brīvostas valdes bijušais priekšsēdētājs Lembergs un viņa līdzgaitnieki – Jānis Vītoliņš, Gunts Blumbergs, Didzis Ošenieks un Imants Sarmulis. Tomēr šie pieredzes bagātie nozares eksperti, pretēji Lemberga paša pirms dažiem gadiem teiktajam, ka nevajag sevi mānīt, tieši to, vaigus piepūtuši, tagad dara.
Viņi ventspilniekiem mēģina iestāstīt, ka 2020. gada ostas kravu kritumam ir gluži citi iemesli. Tie vairs nav Lemberga paša iepriekš gadiem piesauktie faktori. Tās nav pat Lembergam piemērotās ASV OFAC sankcijas, ne arī Covid-19 pandēmijas sabremzētā pasaules ekonomika, ne arī klimatneitralitātes un Eiropas enerģētikas pārmaiņu faktori, kas jau tā sarežģīto Ventspils ostas komersantu darbu padara vēl sarežģītāku.
Tagad Lembergs un Co ar pirkstu rāda Ventspils Brīvostas pārvaldes pašreizējās vadības un valdes virzienā. Neilgi pirms nonākšanas cietumā Lembergs preses konferencē pat pašapmierināts sēdēja zem transparenta: “Par kravu apgrozījuma kritumu jāpateicas Ventspils brīvostas valdei – Kristovskim un Strautmanei!”.
Tas ir lēti un bezgaumīgi. Taču ne tikai. Šāda diametrāli pretēja Lemberga retorika un argumentācija ir bezatbildīga un apzināti ļaunprātīga rīcība. Lembergs un Co duļķo ūdeni, ļaunprātīgi dezinformē un melo ventspilniekiem acīs skatīdamies.
Protams, Lemberga radītās viltus jeb “fake” ziņas var kādai atsevišķai personai celt neslavu un iedragāt reputāciju. Taču šāda primitīva rīcība neved pie risinājuma, pie gadiem ilgi samilzušo Ventspils ostas problēmu atrisinājuma, pie ostas konkurētspējas un reputācijas celšanas.
Pašreizējā brīvostas vadība mantojumā ir saņēmusi smagu mantojumu. Brīvostas infrastruktūra ir nolaista. Iepriekšējo pārvaldītāju sarūpētā parādu nasta un iedragātā brīvostas reputācija vēl vairākus gadus neļaus uzņemties jaunus attīstības projektus. Ostas komersantiem un termināļiem būs sakostiem zobiem un sviedriem vaigā jāapliecina, ka arī šādos ģeopolitiskos apstākļos spēj piesaistīt kravas Ventspils ostai.
Tas prasīs jaunu Ventspils ostas attīstības redzējumu, kuru izstrādā pašreizējā Brīvostas pārvaldes vadība kopā ar uzņēmējiem. Meliem un Lemberga fleitēšanai šajā procesā nav vietas.
15.03.2021. / Autors: Ģirts Valdis Kristovskis, Ventspils brīvostas valdes loceklis / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
