Kā vidusmēra ventspilnieks sagaidīju jaunās valsts vadības rīcībā kardinālas pārmaiņas. Sākumā arī viss liecināja, ka tādas būs.
Pašvaldības lietu ministrs Juris Pūce ar atrotītām piedurknēm ķērās pie reģionālās reformas. Igauņi jau sen to paveikuši. Dānijā tāda ir veikta neskaitāmas reizes. Tad nu cerēju, ka Latvijas bāleliņi arī beidzot ņems vērā labāko pieredzi kaimiņvalstīs un likvidēs vecās sarkano baronu un zaļzemnieku barotavas reģionu pašvaldībās, lai jauni, izglītoti un spējīgi cilvēki var nākt vietā un sakārtot Latviju. Diemžēl ar laiku kļuva skaidrs, ka Ventspils rajonā bijušais ministrs Pūce nekādas izmaiņas neveiks. Kas tāds ar viņu pēkšņi notika, grūti spriest, lai gan aizdomu ēna radās.
Nākamais stāsts par Ventspils pašvaldību un brīvostu. Valsts tiesiskuma aizsardzības frontē stāvošie ierēdņi, starp kuriem, iespējams, joprojām ir arī tie, kam savulaik pirms iecelšanas nācās ciemoties Puzē, joprojām nesaskata neko dīvainu apstāklī, ka par smagiem noziegumiem tiesājamā Aivara Lemberga un viņa jaunās sievas par pašvaldības naudu pirktās automašīnas gandrīz katru dienu stāv pie Ventspils domes ēkas, bet viņš pats regulāri savos kontrolētajos masu medijos izsakās par darbiem un nedarbiem, kurus paveicis domes varas gaiteņos. Tātad “de facto” politiskā korupcijā un kukuļņemšanā apsūdzētais nemaz nav atstādināts no iespējas ietekmēt ne tikai Ventspils pilsētā notiekošo vien. Kur tad ir viens likums visiem? Arī daļai sabiedrības šķiet pilnīgi normāli, ka par smagiem noziegumiem tiesājams darbonis var pilnīgi atklāti kontrolēt pašvaldību, kuru padarījis par ieroci tādās darbībās, kuras prokuratūra formulējusi kā īpaši smagus noziegumus.
Par minētajiem noziegumiem tuvākajā laikā lems tiesa. Taču ir arī citi, pilnīgi atklāti un visiem redzot veikti nedarbi! Kā visas sabiedrības acu priekšā varēja notikt tā, ka no katra pašvaldības uzņēmuma tāda “mafioza struktūra”, kura bija nosaukta par Ventspils Attīstības aģentūru, iekasēja reketa naudu? Iespaidīgas summas maksāja gandrīz visi pašvaldības vai tās ietekmē esoši uzņēmumi – sākot ar “Kurzemes filharmoniju”, kura maksāja 40 000 eiro gadā un beidzot ar Ventspils brīvostu, kura maksāja jau apmēram 100 000 eiro gadā. Maksāja un nekurnēja, lai pēc tam domes finanču komitejas sēdēs paši atskaitītos par katru nopirkto tualetes papīra rullīti un salvetīti no atlikušā trūcīgā budžeta. Vai tas nebija murgs, kad šī “attīstības” aģentūra darīja vienīgi to, ka maksāja pasakainu, teju 100 000 eiro lielu algu gadā par smagiem noziegumiem apsūdzētajam “trūcīgajam” Ventspils mēram. Tikai vienā dienā vien viņš šādā veidā saņēma aptuveni 255 eiro! Un ventspilniekiem tas likās normāli un ierasti.
Tad kādu gan laimes lāci mēs gaidām, ja pilsētā vēl pilnā sparā iet vaļā “deviņdesmitie gadi”! Turklāt ne KNAB-am, ne tiesībsargam, ne kādai citai attiecīgajai valsts iestādei tas viss nelikās uzmanības vērts. Varbūt attiecīgie ierēdņi savulaik devuši kādu zvērestu nevis valstij, bet smagos noziegumos tiesājamajam?
Es varu saprast, ka pašvaldības iestādes vada vēl paša Lemberga iecelti ierēdnīši, no kuriem nevar gaidīt dižus darbus. Bet Ventspils brīvosta ir Ministru kabineta pārraudzībā Satiksmes ministrijas personā! Tad nu, lūdzu, noskaidrojiet, kā brīvosta ik gadu varēja vienkārši tāpat pārskaitīt milzīgas summas kaut kādai attīstības aģentūrai, kura no šīs naudas maksāja pasakainu algu par smagiem noziegumiem tiesājamam ierēdnim? Ir taču konkrēti cilvēki gan pašvaldībā, gan pašvaldības uzņēmumos, kuri šos maksājumus veica, kuri parakstīja rīkojumu par šādas darbības legalizēšanu. Tad lai atmaksā pilsētai atpakaļ, vai atstrādā piespiedu darba iestādēs! Vienreiz tas ir jāsāk darīt!
Atskatoties uz iepriekšējo gadu izšķērdību, nevajag brīnīties, ka pašlaik brīvostā valda tāds posts un nabadzība, pat ostas akvatoriju tīrošais kuģis “Dzelme” ir tik sagrabējis, ka vairs pat nevar pakustēties. Jautājums, ko visas iepriekšējās desmitgades darīja brīvostas tehniskais dienests? Vai “Dzelme”, ostas piestātnes un viss pārējais pēkšņi sadila un novecoja viena pēdējā gada laikā? Vai brīvostā tiešām viss bija tik labi un pareizi, kad Satiksmes ministrija uzņēmās kontroli pār Ventspils brīvostu? Nekas nebija jāmaina, ne kadros, ne plānos, ne vīzijā?
Nevajag būt pārāk gudram, lai saprastu – visdrīzāk tie komersanti, kuriem pašvaldība iznomājusi zemi uz 25-50 gadiem, ir dziļi iesakņojušies zināmās ģimenes un tās redzamāko kalpu ofšoros. Savukārt komersanti, kuriem pašvaldība iznomā zemi vien uz gadu, vēl nav sapratuši, ka jāpadalās ar akciju kapitālu. Mani kā mednieku interesē arī tādi sīki faktiņi par lauksaimniecības tehniku un džipiem, kura it kā par brīvostas naudu bijusi sapirkta Lemberga Puzes mednieku saimniecībai. Laikam jau iepriekšējā brīvostas vadība, kuru pārstāvēja Ventspils domes spices vīri, atzina šo ģimeni par trūcīgu un atbalstāmu. Sākumā jau Lembergs esot bijis pārbijies, un pēc brīvostas vadības maiņas pats salicis džipus, traktorus, kvadraciklus un piekabes pie žoga. Satiksmes ministrijai laikam nekas nav par to visu sakāms, bet varbūt esmu ko palaidis garām. Ja tā, tad laikam arī varu pieteikties ar savu mednieku klubu brīvostā uz kādas medību saimniecībai nepieciešamās tehnikas dabūšanu par velti uz brīvostas rēķina?
Visiem ir skaidrs, ka gan Ventspils pilsēta, gan Ventspils brīvosta pašlaik ir zaudētājos tieši dēļ Lemberga bezprecedenta uzvedības pēc tam, kad pret viņu tika ierosināta tiesvedība par patiesi smagiem noziegumiem. Vēl jo vairāk, kad arī ASV tiesībsargājošās iestādes pieņēma lēmumu ierobežot Lemberga visatļautību, uzliekot viņam sankcijas. Jebkurš godīgs un atbildīgs ierēdnis tādā reizē, lai neapkaunotu savus kolēģus un savas vadītās iestādes, momentā pats atkāptos no visiem amatiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka turpmākā viņa atrašanās šajos amatos apdraudēja gan pašvaldības, gan Ventspils brīvostas tālākas darbības iespējamību.
Valdība, lai glābtu situāciju, izveidojusi pagaidu uzraudzības instrumentu brīvostā, kurš nevar būt pilnīgs, kā jau jebkurš pagaidu instruments. Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, VARAM un Ekonomikas ministrija norīkojušas pa cilvēkam, kuriem jāuzrauga tiesiskums un likumu ievērošana iepriekš korupcijas ēnā nonākušajā brīvostā. Bet šīm ministrijām tomēr katrai ir savas intereses. Nav kopīgas vīzijas un plāna, kas steidzīgi jādara, lai korupcijā un stagnācijā grimstošo Ventspili un brīvostu izvestu no krīzes. Visi esam kļuvuši par Lemberga bezkaunības ķīlniekiem. Un krīze, saistībā ar paša Lemberga dēļ savulaik zaudētajām kravu plūsmām, tikai aug!
Ventspils nebūt vēl nav tikusi laukā no drūmās pagātnes ēnām, no mahinatoru kontroles un līdz ar to no iegūtās inerces virzienā uz izputēšanu. Joprojām nav visiem saprotama un ticama plāna, kā šo ekonomisko lejupslīdi apturēt.
Ventspilī ir spējīgi un darīt griboši cilvēki, kuri “saprot drēbi”. Varam lepoties, kā reālie “Ventspils siltuma”, “ŪDEKA” un daudzu citu pašvaldības uzņēmumu vadītāji, neskatoties uz despotisko un aprobežoto vadības stilu pašvaldībā, ir spējuši labi sakārtot savas saimniecības. Arī tranzītbiznesā ir vadītāji, kuri, neskatoties uz vienvirziena izlaupīšanas lielo politiku, spējuši sakārtot un atjaunot attiecīgos uzņēmumus. Tāpēc nākamajās pašvaldības vēlēšanās galvenais ir spēt atšķirt, kuri cilvēki ir darītāji, bet kuri turpinās mafiozo struktūru uzturēšanu, atbalstīšanu un zagļu piesegšanu.
Ventspilniekiem ir svarīgi zināt, vai rīt viņiem būs, kur strādāt, jo pašlaik izbijušā korumpantu komanda nevar un nespēj neko mainīt ekonomiskajā lejupslīdē. Viņus neuzklausīs ne kaimiņu tranzītbiznesa komersanti, kuri savulaik Ventspilī šmaukti un apkrāpti, ne Latvijas valdība. Vēl jau par valsts un Eiropas naudu tiks pabeigti kādi pompozi objekti, kur bijušajiem padižoties un “karināt makaronus” uz vēlētāju ausīm. Tomēr man, kā ventspilniekam, nav skaidrs, kā mēs tagad vienlaicīgi uzturēsim gan teātra namu, gan jauno koncertzāli, kuras jaunās telpas mūzikas skolas vajadzībām praktiski neatbilst! Kas maksās algas tiem 250 darbiniekiem, kurus Lembergs sola izvietot jaunceļamajā monstrā tilta galā?
Minēšu kādu piemēru, pēc kura var spriest par Ventspils mēra “izpratni un kompetenci” un viņa “patiesumu” faktu izklāstā ventspilniekiem. Runa ir par 2005. gada 8.–9. janvāra lielo vētru, kad puse ventspilnieku naktī bailēs bija izbraukuši uz Kuldīgu, noticot pašu domnieku izplatītajām baumām par bīstamu amonjaka noplūdi.
Tas būs mans redzējums, un nepretendēju uz absolūto patiesību. Es toreiz biju “LatRosTrans” Ventspils struktūras vadītājs. Un vētra tiešām bija nopietna. “LatRos Trans” teritorijā vējš pacēla un aizmeta citā vietā pat metāla ugunsdzēsības stendu, stiprais vējš nopūta arī AS “Ventamonjaks” teritorijā esošo tehnoloģisko lāpu, kurā tiek sadedzināti amonjaka uzglabāšanas tehnoloģiju tvaiku izmeši. Staldzenes virzienā pa vējam tādēļ parādījās amonjaka smaka.
Savukārt Ventspilī “Latvenergo” komunikāciju bojājumu dēļ atslēdzās elektrība. Reāla apdraudējuma pilsētai nebija, jo amonjaka uzglabāšanas tehnoloģijas paredz darbu arī šādos apstākļos. Bet faktisko īpašnieku, tai skaitā arī “dižā ekonomista” skopuma dēļ, AS “Ventamonjaks” toreiz nebija nopirkts un uzstādīts avārijas ģenerators.
Atbildīgie darbinieki visādam gadījumam vētras naktī noorganizēja steidzamu rezerves ģeneratora piegādi, bet faktiskie īpašnieki un viņu pakalpiņi savā apstākļu nepārzināšanā bija tā pārbijušies, ka metās uz savām mašīnām, lai naktī bēgtu laukā no Ventspils Kuldīgas virzienā. Protams, arī viņu draugi, radi un paziņas darīja to pašu. Kā stāstīja toreizējie “LatRosTrans” šoferi, Lemberga šoferis esot lielījies, ka viņi tai naktī jau sēdējuši mašīnās pie Polijas robežas… Taču pēc vētras Lembergs savā avīzītē aizgūtnēm stāstīja, kā viņš varonīgi stāvējis pie Ventspils robežas un skaitījis, kuri bēg uz Kuldīgu. Vētras laikā vairākkārt braucu gar Ventspils robežu, un nevienu Lembergu tur neredzēju. Tādēļ vien vairāk gribas ticēt stāstiem par Polijas robežu. Taču lai ventspilnieki paši salīdzina patieso situāciju ar sev zināmajiem faktiem, un paši izspriež.
Mani visvairāk nomāc tā reālā bezatbildība, kāda attiecībā pret Ventspili un ventspilniekiem bijusi visus šos gadus no toreizējo un šībrīža faktisko saimnieku puses. Tāpēc neloloju nekādas cerības, ka šie cilvēki varētu jelko izdarīt pašu sagrautā tranzītbiznesa labā.
Jaunajā Ventspils domes sasaukumā vajag godīgus, darīt spējīgus cilvēkus, kuri spēj reāli novērtēt situāciju, izveidot vīziju, kas darāms, lai mēs varētu kopīgiem spēkiem izrauties no pagātnes ēnām pār Ventspili. Lielajiem komersantiem jāatbalsta šie jaunie spēki, jo arī viņi ir pārliecinājušies, ka Lemberga vadībā gan pilsēta, gan Ventspils osta bija uzņēmusi viennozīmīgu kursu uz izputēšanu. Nedrīkst dalīt un teikt – tas ir Meroni, tas Stepanova, tas Lemberga, tas Berķa cilvēks. Cilvēkus jāvērtē pēc darbiem. Katram pašam sev jāatbild uz jautājumu – vai gribam turpināt eksistēt feodālajā Ventspilī, kur labākās darba vietas bija tikai ģimenei pietuvinātajiem un tiem, kuri prata īpaši zemu klanīties sevi par dievu iecēlušajam komunistu laiku ierēdnim.
Vai arī gribam paši būt saimnieki savā Ventspilī, savā brīvostā, un gribam, lai mūsu pašu bērniem šeit ir pieejamas darba vietas visos līmeņos un visās jomās!
Vai mēs gribam Ventspili atvērtu godīgam biznesam, vai arī vēlamies tikai tos, augt un attīstīties vairs nespējīgos uzņēmumus, kuriem par īpašniekiem ofšoros sēd visiem zināmie bāleliņi. Vai arī gaidam komersantus, kuri ir ar mieru “uzdāvināt” 30% sava uzņēmuma akciju kapitāla tikai par to, lai varētu uzsākt biznesu Ventspilī? Būsim taču vienreiz reālisti! Laimes lācis nepalīdzēs.
P.S. Esmu pateicīgs Ventspils domei Lemberga personā par manas atpazīstamības vairošanu pašvaldības mājaslapā. Gribētos jau, lai šo atpazīstamību vairotu arī “Ventas Balss”, nra.lv un pārējie tā vai citādi mana oponenta ietekmējamie masu mediji. Labprāt tomēr atgādināšu tiem, kuri nav bijuši ne Palangā, ne Valmierā, faktus, ka Palangā jau kopš padomijas laikiem darbojās atklātais baseins ar veselīgo jūras ūdeni. Pašlaik tas ir novecojis un slēgts. Valmierā ir uzprojektēts, uzcelts un atklāts baseins, kurš darbojās ar nehlorētu ūdeni. Pašlaik, pandēmijas laikā, tur ūdeni gan hlorē. Bet visi tie ventspilnieki, kuri iepriekš ir ceļojuši uz Valmieru un Palangu labi zina, kādi tur bija baseini un kāds tajos bija ūdens.
4.02.2021. / Autors: Juris Orinskis / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
