Valdībā rodas amizanta situācija. Šķiet, visas koalīcijas partijas noteikti nevēlas balsojumu par jaunajām pašvaldībām pārcelt no 5. jūnija uz vēlāku laiku – vai uz to neuzstāj. Taču nez kāpēc “diskusija notiek”.
Šaubos, ka pats acīmredzamākais pamatojums – tautas veselības apdraudējums – tiešām ir būtiskākais apsvērums šādas iespējas iztirzāšanā. Protams, veselības ministru, kurš pārstāv neuzstājīgo “Attīstībai/Par!”, un arī medicīnas ekspertus satrauc problēmas, ko radītu daudzu cilvēku pārvietošanās uz/no vēlēšanu iecirkņiem un pulcēšanās pie tiem. Taču bažās trūkst kategorisma.
Kā uzsver Uga Dumpis, Veselības ministrijas galvenais infektologs (“Latvijas Avīze”, 9.02.), viņu vairāk par 5. jūniju uztrauc epidemioloģiskie riski priekšvēlēšanu kampaņu pasākumos. Ārsts cer, ka vasarā stāvoklis uzlabosies, un iecirkņu darbinieki tiks vakcinēti.
Profesors Ģirts Briģis, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs (la.lv, 3.02.) būtu “drīzāk pret”, ja vēlēšanas notiktu pašreizējā ārkārtas situācijā – “tas būtu neprāts”. Vai tās rīkos 5. jūnijā, būšot pilnībā “atkarīgs no politiķu dūšas”, uzskata epidemiologs.
Nacionālajai apvienībai jau ir spēcīgs pieteikums uz pārstāvniecību 34 no 42 pašvaldībām. “Vienotība” vēlas cīnīties par 35 pašvaldībām, kaut savu sarakstu līderus neatklāj. Jaunās konservatīvās partijas vai “KPV LV” (atvainojiet, “Par cilvēcīgu Latviju”) plāni nav skaidri, taču arī šie koalīcijas partneri negrib vēlēšanu nobīdi.
Tādēļ pa Jēkabielas kaktiem sākas ņirgas: pēc Jura Pūces kaunā krišanas partijai “Latvijas attīstībai” ir grūti savos vēlēšanu plānos atrast sabiedrotos. Pat Saeimas partneris, “Kustība Par!”, nevēloties veidot kopējas listes. Taču paši pavļutieši arī nejūtoties droši, tāpēc radusies ideja vēlēšanas piebremzēt. Ja Rīgā varēja, kāpēc ne vēlreiz?
Vēlēšanu organizēšana, kas jau ir iedarbināta, prasa ilgu laiku, tā prasa lielus valsts un kandidātu tēriņus. Turklāt ir piemēri, ka stingra epidemioloģiskās drošības noteikumu ievērošana (un attālinātas balsošanas risinājumi) ļauj tās rīkot bez krasiem infekcijas “uzliesmojumiem”. Uzskatāms, grūti apstrīdams apliecinājums tam ir prezidenta vēlēšanas ASV – pasaules “līderī” saslimušo un mirušo skaita ziņā.
Kā atzīst valdības politiķi, priekšlikums pārcelt vēlēšanas radās pēc aprēķiniem, ka stratēģisko skaitli – vismaz 70 procenti vakcinētu Latvijas iedzīvotāju – varētu sasniegt vien septembrī. (Rēķinoties ar vakcinācijas pretinieku kampaņošanu un tīri cilvēciskām šaubām – nu, nu…)
Covid-19 dēļ atliktās Rīgas domes vēlēšanas – krietni labākos apstākļos! – spēja nodrošināt tikai 40,58 procentu balsstiesīgo pilsētnieku došanos uz iecirkņiem. Ja cilvēki baidīsies aplipt ar vīrusu, viņi, 5. jūnijā paliekot mājās, daudzviet var uzstādīt šokējošus līdzdalības antirekordus.
Mums vēlēšanās nav minimāla balsotāju skaita sliekšņa, lai tās tiktu atzītas par notikušām. Zemai pilsoniskai aktivitātei ir pat, manuprāt, zināmas priekšrocības – pie urnām dodas tiešām motivētie sarakstu atbalstītāji, kopējais balsojums ir ļoti konsekvents. Šķiet, tas uzrādās arī Rīgas vēlēšanās.
Pilsētas vai novada dome, kuras deputātus ir ievēlējuši, pieņemsim, tikai 20 procenti no visiem balsstiesīgajiem pilsētniekiem vai novadniekiem, ir pilnīgi leģitīma. Taču cik “leģitīma” tāda pašvaldība šķitīs iedzīvotājiem, valsts varai, masu medijiem? Cik rīcībspējīga jutīsies pati dome?
Tā tiešām ir nopietna politiska problēma, par ko valdībai vajag nervozēt. Īpaši tāpēc, ka jaunievēlētajām pašvaldībām būs jāpierāda “Pūces reformas” lietderība vai vismaz tās dzīvotspēja. Neveiksme smagi ķers visu koalīciju. Taču vēlēšanu pārcelšana te nav nekāds brīnumlīdzeklis.
17.02.2021. / Autors: Dainis Lemešonoks, publicists, speciāli “Ventspilnieks.lv” / Foto: CVK
