Parlamentārā politika reizēm kļūst par gaļas maļamo mašīnu, kuras piltuvē stumjot smuku cūkas pleciņu, tiekam pie pilngraudu makaroniem.
Būtu naivi domāt, ka ministra Jura Pūces piedāvātā administratīvi teritoriālā reforma (ATR) izies cauri likumdošanas labirintiem, paliekot neskarta tās sākotnējā iecerē. Taču par likumprojektu atbildīgā Saeimas komisija, gatavojot to galīgajam balsojumam, aprīļa beigās dokumentā veica dīvainus, pat absurdus labojumus. Koalīcijas pozīcija tādējādi tika ievelta no viena grāvja otrā.
Ziņa, ka sīkāk neskaidrotas “politiskas vienošanās” rezultātā Ventspils un novads var palikt šķirti, pieļauju, raisa prieku ne tikai pilsētas vadībā vien, bet arī daudzos ventspilniekos. Cik zinu, neviena no lielpilsētām, kurām plānoja pievienot “lauku apvidu”, par šādām izredzēm nepriecājās un ar dažādām sekmēm centās no apvienošanās izvairīties. Nevienam pilsētniekam negribas, atvainojos, “ar novada plikadīdām auklēties”… Taču uzjundītais prieks var izrādīties priekšlaicīgs. Ir pārāk liels risks piedzīvot vilšanos.
Projekta 2.lasījums Saeimas sēdē visa cita starpā beidzās ar klaji demonstratīvām “represijām” pret Ventspili un Jelgavu – Aivara Lemberga, “zemsavieša” Rāviņa un ZZS varas bastioniem. Pilnīgi nevajadzīgi sabiedrībai tika izrādīts, ka ATR tiešām tiek pārpolitizēta un padarīta par partiju savstarpējo rēķinu kārtošanas ieroci.
Jura Pūces sākotnējais piedāvājums bija skarbs, pat nežēlīgs, taču tieši tāpēc loģisks un konsekvents. Tas, gluži kā ideāls valsts budžets (citējot senaizmirstu finanšu ministru), bija taisnīgs, jo neapmierināja nevienu. Nav nekāda cita praktiska risinājuma, kā pasargāt tagadējos lauku novadus no pilnīga sabrukuma, tos “neuzgrūžot kaklā” pilsētām. Taču ātri vien no šāda netīkama pienākuma atbrīvojās “politiski pareizā” Liepāja, “saskanīgās” Daugavpils un Rēzekne, un ATR loģika vienā mirklī izgaisa. Tā pārvērtās deķīti, ko partijām, spēkiem mērojoties, raustīt katrai uz savu pusi.
Skaidrs, ka Saeimas ATR komisijas manevros slēpjas kas vairāk par vēlmi novērst 2. balsojuma bardzības radītās nekonsekvences. Apjautājies Saeimas kuluāros par “politiskas vienošanās” iespējamo būtību, biju pārsteigts par tās banalitāti. Pat sametās kauns, ka pats neaizdomājos…
Ventspilij un Jelgavai paliekot nošķirtām no lauku novadiem, “zaļzemnieki” esot solījuši “Attīstībai/Par!” palīdzēt cīnīties pret azartspēļu ierobežošanu. Par to vienojoties, abas frakcijas panākušas, ka komisija rada vēl divas “brīvpilsētas”. Šāda versija elementāri izskaidro, kāpēc pašvaldību lietu ministrs ATR komisijas vadītājam Arturam Tomam Plešam (A/P!) nenorāva ausis par “pīšanos ar lemberģistiem”.
Šī ir Jura Pūces personiska sāpe – azartspēļu ierobežojumi putina viņa draugu un partijas atbalstītāju. Ne velti Nils Ušakovs, Rīgas pilsētas galvas amatā cīnoties ar ministru, sāpīgi un pazemojoši sita politiķim “zem jostas vietas”, panākot galvaspilsētā spēļu zāļu slēgšanu, jo tā rodas zaudējumi miljonāram un mākslas mecenātam Jānim Zuzānam.
Ušakovs ir tālu projām Briselē, taču “Saskaņai” viņš joprojām ir godāts, kaut tagad vien neformāls, vadonis. Tāpēc, kā apgalvoja uzticams avots kādā valdības partijā, saskaņieši darīšot visu, lai ZZS un “A/P!” vienošanās tiktu anulēta likumprojekta galīgajā lasījumā. To gan varu droši apgalvot – ja šī partija ir ko nolēmusi, tad no tā neatkāpsies.
Pret azartspēlēm (un “paristiem-liberastiem”) naidīgā Jaunā konservatīvā partija bez īpašām problēmām sabloķēsies balsojumā ar “Saskaņu”. Nacionālā apvienība izdomās, kā palīdzēt izgāzt Pleša – Valaiņa darījumu, neafišējot savu sadarbību ar “kremliniem”. Turklāt valdības partijas nedrīkst ATR padarīt pavisam bezzobainu, lai pašas nekļūtu par izsmieklu publikai.
Man, rūdītam politikas apcerētājam, šāds politveikals nešķiet nekas īpašs, pat izraisa profesionālu cieņu: partijām – gluži kā žurnālistiem ziņu avoti – ir jāaizstāv savi atbalstītāji. Taču diemžēl šoreiz tas notiek, radot darījuma ietekmētajos cilvēkos tukšas ilūzijas, kuru sabrukums drīz vairos viņos rūgtumu un neticību.
21.05.2020. / Autors: Dainis Lemešonoks, speciāli “Ventspilnieks.lv” / Foto:Ventspilnieks.lv arhīvs
