Birokrātu rūdījumam ir liela priekšrocība politiskās krīzēs. Draudīgos laikos mums vismaz būs acīmredzamas izaugsmes budžets un pietiekami stabila valdība. Kopējā (konsolidētā*) budžeta izdevumu daļa, 10,76 miljardi eiro, ir par 176 miljoniem eiro lielāka nekā šim kā pavisam ikdienišķam gadam (pērn vīruss pat nebija zināms) plānotais apjoms jeb 9,9 miljardi.
Sabiedrības revolucionārākajai daļai – mediķiem un pedagogiem – tiek ierēķināts papildus algu palielinājums (attiecīgi par 183 un 33 miljoniem eiro). Papildus 95,7 miljoni eiro ir paredzēti garantēto minimālo ienākumu nodrošināšanai trūcīgām personām. Ar 70,7 miljoniem paaugstinās minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. 23,8 miljoni, tiesa gan, pašvaldību budžetos tiek paredzēti garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta finansēšanai.
Minimālā darba alga būs 500 eiro mēnesī. Līdz 1800 eiro (tagad 1200) paaugstinās slieksni, līdz kuram piemēros diferencēto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Maksimālais neapliekamais minimums paaugstinās līdz 300 eiro (tagad 250) mēnesī. Pensionāriem neapliekamais minimums būs 330 eiro (tagad 300) mēnesī.
***
Jā, šie skaitļi nav debesmanna, taču tie ir pavisam pieklājīgi šādā krīzes brīdī. Pateicoties tam, ka Jānis Reirs un “Vienotība” balstās savas ilggadējās pieredzes rutīnā, budžets tika aukstasinīgi veidots un raiti apstiprināts. Rutīnai, kaut pelnīti kritizētai, ir reizēm pat neatsverama īpašība nomierināt – līdz pat garlaicībai un žāvām.
Reirs atceras (kā 9. Saeimas premjerpartijas deputāts) 2008. – 2010. gada ekonomisko krīzi. Toreiz vispārējā – apjukušās valsts varas, buma izlutināto uzņēmēju, pārticības neizbēgamībai noticējušās sabiedrības – izbīļa pieredze ļauj ministram tagad aukstasinīgi noraudzīties “kovidkrīzē” kā valsts makam ne pārāk kritiskā problēmā.
Jācer, budžeta rātnā pieņemšana (kaut Saeimas sēdes ilga astoņas dienas, tas koalīcijas “balsošanas mašīnu” nekādi neapgrūtināja) līdzsvaro sabiedriskajā domā neizpratni, ko izsauca Ministru prezidenta dramatiski pieteiktā, bet saturā, mazākais, viegli nesaturīgā uzruna tautai.
Valdība un koalīcija apliecināja: vajadzīgā brīdī tās spēj klusināt ķildas un savākties, lai rīkotos saliedēti un apņēmīgi. Varbūt tieši tāpēc – lai ar publiskiem mājieniem šādu disciplīnu sasniegtu – Krišjānis Kariņš bija gatavs, klāstot “Draugi, nav labi!”, kļūt par TV ekrāna pajoliņu?
***
Budžetu veidojot, valdība atļāvās dažas fiskālas vai ideoloģiskas “kaprīzes”. Tiek paaugstināts – “zaļās politikas” vārdā! – dabas resursu nodoklis, piemēram, par atkritumu apglabāšanu poligonos. Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli kravas automašīnām piemēros atkarībā no oglekļa dioksīda izmešu daudzuma. Nodoklis pieaugs uzņēmumiem, kuri nodarbina jaudīgas automašīnas (tā, atļaušos aizrādīt, pelnot valstij nodokļus!); vieglajiem un kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem tas būšot “līdzsvarots”.
Pati Finanšu ministrija, saistībā ar budžetu veidojot izmaiņas nodokļos, ļāvās netīksmei pret īpašiem nodokļu režīmiem. Varam būt tai gluži vai pateicīgi, ka uz trim gadiem tomēr ir saglabāta PVN 5% likme Latvijas augļiem, ogām un dārzeņiem. Mainās patentmaksas izmantošana. Pašnodarbinātiem – protams, viņu labklājības vārdā – no nākamā gada jūlija minimālās sociālās iemaksas no ienākumiem būs jāveic 10 procentu apmērā (tagad – 5). Mikrouzņēmuma nodokli varēs maksāt tikai tā īpašnieks, par darbiniekiem nodokļi būs jāmaksā vispārējā kārtībā.
***
Pat tas, ka mums pēc ilgāka laika ir ļoti nopietns – 3,9 procenti no IKP jeb 118 miljoni eiro – budžeta deficīts, nelec ārā no birokrātiskās rutīnas rāmjiem. Finanšu ministrs un premjers vēl ilgi (īpaši pirms 14. Saeimas vēlēšanām) dzirdēs pelnītus pārmetumus, kāpēc šis skaitlis nav krietni lielāks. Brisele taču ļauj dalībvastīm šāda “forsmažora” laikos pārkāpt Māstrihtas kritērijos noteikto 3% robežu! Tad būtu vairāk operatīvas naudas ekonomikas glābšanai, un valdībai nevajadzētu sev “šaut kājā”, demonstratīvi aplaupot reformas māktās pašvaldības.
Nevajadzīgo knapināšanos pārmet koalīcijas partneri. Eiroparlamentārietis Roberts Zīle (NA) aizrāda: mēs atkal nevajadzīgi izceļamies, jo Latvijai deficīts būs trešais mazākais visā ES (aiz Kipras un Luksemburgas – bagātiem “pusofšoriem”). Taču Reiram, Kariņam un “Vienotībai” dziļi prātā ir iecirsts Valda Dombrovska “veiksmes stāsts” – ticība taupības nemaldībai un tautas pacietībai.
***
Turklāt, kas zina, varbūt deficīts būtiski vairosies pats, ja/kad Covid-19 iespaidā nodokļu ieņēmumi kritīsies** vēl nopietnāk? Valdība noteikti ar to rēķinās. Tagad Saeima gatavojas vismaz līdz nākamā gada vidum pagarināt Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai paredzētos atbalsta pasākumus. Vakar likuma attiecīgi grozījumi tika skatīti pirmajā lasījumā, spēkā tiem jāstājas vēl šogad.
Paredzēts līdz 30. jūnijam pagarināt laiku, kad ikviens nodokļu maksātājs var pieteikties to (arī jau kavēto) samaksas termiņa pagarinājumam. Saimnieciskā darba veicēji drīkstēs neveikt UIN avansa maksājumus arī par 2021. gadu. Pašvaldības varēs atlikt nekustamā īpašuma nodokļa samaksu, neaprēķinot nokavējumu. Ar UIN neapliks izdevumus, kas uzņēmējiem radušies, sniedzot sociālo atbalstu Covid-19 izraisīto grūtību pārvarēšanai. Vēl vismaz pusgadu plānots saglabāt dīkstāves pabalstus un citus līdzšinējos atbalsta pasākumus.
***
Man bija neērti klausīties, kā pēc budžeta pieņemšanas Saeimas opozīcija cītīgi slavināja sevi par tā rūpīgo caurlūkošanu. Kaismīgo debašu maratons divu nedēļu garumā, ko sarīkoja “Saskaņas”, ZZS un ārpusfrakciju deputāti, patiesībā tukši tricināja gaisu un uzskatāmi apliecināja – koalīcija var pilnībā ar tiem nerēķināties.
Mums taču nav ietekmīgu masu mediju, kas simpatizētu opozīcijai un krāšņi atstāstītu publikai tās teatrāli pašaizliedzīgo cīņu. Vai kāds cits, ne pati “Saskaņa”, sagrāva vairākumu Rīgas domē? Tikai tādēļ ar ušakoviešiem rēķinājās Jēkaba ielā un valdībā (ak jā, arī mediju redakcijās un reklāmas nodaļās)? Vai pati ZZS nedevās uz Saeimas vēlēšanām apjukusi, maldoties “starp divām priedēm” – starp “īsto premjerkandidātu” Aivaru Lembergu un plakātos likto Māri Kučinski? Pašu problēmas ar budžeta kritizēšanu nav risināmas.
———-
* Valsts pamatbudžeta plānotie ieņēmumi – 6,68 miljardi eiro; izdevumi – 7,84 miljardi eiro. Speciālā jeb valsts sociālās apdrošināšanas budžeta plānotie ieņēmumi ir 3,15 miljardi eiro, izdevumi – 3,17 miljardi eiro.
** Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu apmērā, bet izdevumu palielinājums – 744 miljonu eiro apmērā. Budžeta veidotāji prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad samazināsies par 7 procentiem. Nākamgad izaugsme atjaunosies, IKP augot līdz 5,1 procentam; 2022. un 2023. gadā tā kāpums stabilizēsies un būs 3,1 procents.
15.12.2020. / Autors: Dainis Lemešonoks, publicists, speciāli “Ventspilnieks.lv” / Foto: Pixabay
