Vēsts, ka pašvaldības pārraugošā ministrija ir apņēmusies pārskatīt administratīvi teritoriālās reformas (ATR) nosacījumus, bija vienkārši neizbēgama. Cits jautājums – vai VARAM varēs?
Vairāku mūsu lielpilsētu atbrīvošana no pienākuma apvienoties ar apkārtējo “lauku teritoriju” ir Saeimas opozīcijas (Saskaņas un ZZS & CO) – protams, arī to pašvaldību vadības – lielākā uzvara 13. Saeimas līdzšinējās darbības vēsturē. Skaidrs kā diena: panākums tiks sargāts ar zobiem un nagiem. Tostarp ar parlamentāro cīņu “efektīvāko ieroci” – aizkulišu politiskajiem veikaliem. Jo tieši tādā veidā, likumu pieņemot, arī tika panākta ATR pamatā likto principu klaja piesmiešana – atstājot valstspilsētas kā “oāzes tuksnesī”. (Dažviet, jo diez vai to var teikt par bagāto un bramanīgo novadu ap Jelgavu.)
Tolaik Vecrīgā muldēja, ka viens no šīs piesmiešanas organizētājiem bijis arī Artūrs Toms Plešs. Jā, pats tagadējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, tolaik – VARAM parlamentārais sekretārs. Viņa partijai “Latvijas attīstībai” tiek (baidos, tīši sabiezināti) piedēvēta spēļu biznesa lobēšana. Lielpilsētu neapvienošana ar novadiem bijusi samaksa par to, lai azarspēlēm nenoteiktu smacējoši bargus aizliegumus.
Taču tagad partijai vairs galva nesāp par “laimētavu / zaudētavu” biznesa – vai pilnīgi konkrēta Jāņa Zuzāna konkrētām – likstām. Tā sāp par pašas nākotni. Jo “Latvijas attīstībai” ir cieši sasaistīta ar ATR. Ar tās ieviešanu un uzspiešanu šī partija, kā mēdzam kaimiņu TV iespaidā teikt, “pacēlās”. Tās līderim Jurim Pūcem vairojās nepiekāpīga, barga un tāpēc pašvaldībnieku bijāta ministra reputācija – viņā jau tika saredzēts nākamais Ministru prezidents. (To visu pats politiķis sabojāja, cerot ģimenes budžetā ik mēnesi ieekonomēt 250 eiro ar sievai “saķīmiķotu” Rīgas domes deputāta autostāvvietas caurlaidi…)
Skaidrs, ka Latvijas sabiedrībai un vēlētājiem jo īpaši nīkulīgi novadi ap – pat ja ne vairs tik bagātām bet joprojām vitālām un cerīgām – lielpilsētām būs visuzskatāmākais apliecinājums tam, ka ATR ir izgāzusies. To nevar pieļaut ne partija (kam draud politisks bankrots), ne arī valdības koalīcija, kas šo “Latvijas attīstībai” virzīto reformu atbalstīja un turpina realizēt.
Atvainojos par patosu, bet arī visa tauta nevar pieļaut “divu ātrumu” Latviju. Tādu, kurā lauku novadi kļūst par arvien depresīvākiem lāčukaktiem, no kuriem tiek aizmukts uz Rīgu vai tās lidostu. Pat ja valstspilsētu pašvaldībām (kuru deputātu sastāvu pēc apvienošanās neizbēgami “atšķaidīs” novada pārstāvji) tiešām gribētos un pat izdotos sadumpot iedzīvotājus uz protesta akcijām, tās tikai panāktu Latvijas sabiedrības vairākuma aizkaitinājumu. Ministrijā to noteikti apzinās, tāpēc arī rodas dūša “pārspēlēt” pērnajā pavasarī zaudēto cīņu.
Likvidējamajiem novadiem aizklauvējoties līdz Satversmes tiesai, tiek atzīts, ka reformas apvienotās teritorijas nevar iztikt bez saviem attīstības centriem. Poētiski izsakoties, bez saimnieciskās augšupejas “motoriem”. Protams, rupjāk izsakoties, daudzviet reālo situāciju drīzāk raksturo tikai medicīniski termini: ir vajadzīgi “donori”, ar kuru “asinīm” var “uzturēt pie dzīvības” nomaļus pagastus… Tādēļ VARAM nav pat mazākās iespējas atkāpties no riskantās cīņas Saeimā.
Protams, daļa ventspilnieku būs nelokāmi pārliecināti, ka šī iecere ir vērsta tikai un vienīgi pret galvaspilsētā ienīsto pašvaldību un tās joprojām patieso vadītāju. Jo īpaši – dzirdot, ka Saeimā tiek virzīts piedāvājums ieviest “aizliegumu Saeimā ielaist bijušos deputātus, pret kuriem noteiktas sankcijas”.
Tieši tāpat būs pārliecināti arī daudzi “zem “Saskaņas” dzīvojošie” daugavpilieši vai rēzeknieši, tāpat arī “pusopozicionārie” liepājnieki – Rīga mūs nemīl, Rīga mums tā ieriebj… Taču kur gan patiesībā galvaspilsētas lepnie kungi un dāmas var likties?
P.S. Jāsaka, ka “valstspilsētas” ir izdevies un pat lepni skanošs apzīmējums, kas ir beidzot ļāvis dokumentos atbrīvoties no padomiskās “republikāniskās nozīmes” pieskaņas mūsu lielpilsētu apzīmēšanā. Taču vai pašvaldības iestādēm vajag šo statusu piesaukt katrā savā rakstugalā, ko tās laiž tautā? Atvainojos, bet “Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome” lasās (un skan) birokrātiski bezgaumīgi un tāpēc smieklīgi.
20.09.2021. / Autors: Dainis Lemešonoks, speciāli “Ventspilnieks.lv / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs