Baznīcai ārkārtas situācijas laikā ir jāpārvar ne tikai tehniski, bet arī finansiāli sarežģījumi. Ja nav ticīgo dievkalpojumos, tad nav arī ziedojumu, intervijā BNN norāda katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Proti, garīdznieki un kalpotāji, kuri darbojas Baznīcā un kuru iespēja saņemt atalgojumu balstās ziedojumos, šobrīd palikuši bez finansēm.
Tieslietu ministrija norāda, ka tā kopā ar Finanšu ministriju, sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un reliģiskajām organizācijām, meklē risinājumu šiem sarežģījumiem. Tas notiek, apzinot tās personas, kurām būtu nepieciešams atbalsts, kā arī vērtējot iespējamā atbalsta sniegšanas kritērijus, tā apmēru, iespējamo ietekmi uz valsts budžetu un citus aspektus, skaidro Tieslietu ministrijā.
«Papildus norādām, ka uz reliģisko organizāciju darbiniekiem ir attiecināms regulējums par atbalstu dīkstāves gadījumā, ja tie atbilst kritērijiem,» komentē ministrijā.
Eksāmens valsts struktūrām un riski
Stankevičs atzīmē, ka daudziem cilvēkiem «valsts struktūras noteikti ir cerības saliņas, kas šobrīd strādā vaiga sviedros».
«Pašreizējā situācija ir eksāmens mūsu valsts struktūrām – kā tās spēj sevi parādīt grūtā brīdī un cik lielā mērā spēj pildīt savu misiju? Valsts, es teiktu, cenšas šobrīd,» vērtē arhibīskaps.
«No valsts tas ir materiālais, organizatoriskais atbalsts, protams, arī visa veselības aprūpes sistēma.»
«Koronavīrusa pandēmijas krīze noteikti mudina mūs no jauna pārdomāt prioritātes, gan valstiskā, gan personiskā līmenī. No tās varam daudz ko mācīties.»
Baznīcas pārstāvis uzsver: «Ja cilvēki redz, ka valsts viņiem sniedz atbalstu, valsts rūpējas un domā par viņiem, tas, dabiski, atstāj pozitīvu iespaidu arī emocionālo stāvokli.»
Kurš tad risinās problēmas – pasaulslaveni futbolisti vai virusologi?
Runājot par valsts prioritātēm finanšu sadalē, lai tā būtu spējīga pārvarēt radušos krīzi, Stankevičs norāda uz nesen manītu interviju, kur viedokli pauž Spānijas virusoloģe. «Viņai jautā, kad beigsies pandēmija. Un viņa atbild – jūs jautājiet [Lionelam] Messi (pasaulslavens futbolists – aut.). Virusoloģe sacīja, ka viņas alga ir mazāka par diviem tūkstošiem eiro, bet Messi alga ir lielāka par 8 miljoniem mēnesī. Kur jūs ieguldāt naudu? Tas nozīmē – kam jūs uzticaties? Jautājiet Messi, jo jūs viņā investējat un tātad – liekat savu cerību,» virusoloģes sacīto atstāsta Stankevičs. «Ļoti trāpīga doma. Man, protams, nav nekas pret sportu, pats esmu nodarbojies ar sportu. Toreiz (smejas) gan neviens man par to nemaksāja. Es to darīju sava prieka pēc!»
Atsaucoties uz Spānijas virusoloģes pausto, Stankevičs retoriski vaicā – cik tad Latvijā daudz naudas tiek iedalīts zinātnei, pētījumiem, medicīnas kvalitātes celšanai? «Kaut vai medicīnas darbinieku atalgošanai – kādas ir summas? Kādas ir bijušas prioritātes? Kas mums tagad var palīdzēt? Vai mums var palīdzēt labi atalgoti sportisti kā Messi, vai arī mums var palīdzēt infektologi, slimību pētnieki un tie, kuri rada vakcīnas, kuri rada jaunus medicīniskos instrumentus, aparātus, kuri noder krīzes brīdī.»
Viņš turpina: «Pirms vēl pie mums bija sākusies koronavīrusa epidēmija, reliģisko konfesiju pārstāvjiem bija tikšanās Aizsardzības ministrijā tieši par līdzīgiem krīzes jautājumiem. Jutos iepriecināts, ka pie mums tiek domāts par šādiem jautājumiem. Un es pateicu tikšanās organizatoriem – es sniegšu visu iespējamo atbalstu no savas puses, lai virzītu šīs lietas uz priekšu, lai mudinātu mūsu ticīgos un arī visu sabiedrību iesaistīties šāda veida sistēmas izstrādāšanas atbalstā.»
«Šobrīd mums ir koronavīruss, bet tā ir tikai viena no iespējamajām krīzes situācijām, jo var būt arī vētras, negaisi, plūdi un sausumi, un viss kas, vai ne?»
08.05.2020 / Autors: Elizabete Mežule, BNN / Foto: Unsplash.com
