“Tērauda ielas jaunbūvēm tuvojoties Ventai, Dampeļu laivu novietnes teritorija kļūst par aizvien iekārojamāku kumosu ļoti pārtikušiem ļaudīm. Vieta ir vienkārši lieliska, tai ērti var piebraukt gan ar auto, gan kuteri, atrodas pavisam netālu no pilsētas – praktiski jau pilsētā. Ar to arī varētu būt izskaidrojama Ventspils vadības nevēlēšanās uzklausīt savus iedzīvotājus.”
(“Ventspilnieks.lv”, 7. maijs)
***
Iepriekšējā nedēļā “Ventspilnieks.lv” ziņoja par saspringto situāciju Dampeļu laivu novietnē, kur jau gadu desmitiem laivotāji ierīkojuši savu “laivu pilsētiņu”, bet šobrīd Dampeļiem ar pilsētas varasvīru gādību virs galvas pakārts teju vai Damokla zobens. Un tam, kā zināms no senajām leģendām, ir tendence kādā brīdī krist pār mierīgo iedzīvotāju galvām. Jā, protams, pārfrāzējot populārās latviešu kinofilmas teicienu: “Dokumentiem jābūt kārtībā.” Taču! Kāpēc gan pašu laivotāju, laivinieku un atpūtnieku gaumīgi iekoptā teritorija, par kuras arī dokumentālu sakārtošanu taču “vietējie” runājuši gadiem, pēkšņi kļuvusi tik interesanta arī pilsētas “tēviem”?
Un te nu varam tikai izvirzīt hipotēzes, teorijas un minējumus. Tiesa gan, potenciālais Dampeļu laivu “pilsētiņas” neapskaužamais liktenis var liecināt arī par zināmu tendenci pašmāju “politiski – saimnieciskajos tikumos”. Skaidrs, ka ērtā, ainaviskā un arī turīgiem ļaudīm iekārojamā teritorija pašā Ventas krastā ir gards kumoss, kur perspektīvā būvēt jaukas privātmājas. Tā teikt, “apgūt” piedāvātās iespējas. Un tad nu Dampeļu “aborigēnu” interese turpināt saimniekot un sakārtot visu arī no būvniecības dokumentācijas viedokļa nekādi nevar būt iegansts, lai “aborigēniem” ļautu šeit darboties, jo ko tad no tiem nabadziņiem paņemsi. Kamēr šo ļautiņu izsvēpēšana no Dampeļiem, vēlāk zemi dažādos veidos pārdodot, izīrējot, iznomājot vai citādi nododot lietošanā daudz maksātspējīgākai publikai, var dot zināmus “bonusus” arī pašiem varas ešelonos esošajiem. Lai kādi, ziniet, šie “bonusi” arī nebūtu.
Un ko gan varam pārmest? Jo viss taču ir likumīgi. Ir Dampeļos dokumenti kārtībā? Nav. Ir saņemtas vajadzīgās atļaujas un saskaņojumi? Nav. Tātad nelikumīga būvniecība, kas steidzami jāpārtrauc. Ak, ir bijusi vēlme visu sakārtot? Nu un? Nevajag mums tur šādu patvaļīgi iebūvētu “ciematiņu”, kas pilns ar maksātnespējīgiem ierindas laiviniekiem. Daudz estētiskāk tur noteikti izskatītos smalkas privātas villas un lepnas motorjahtas, kas radīs iespaidu par Ventspili gluži kā par bagātnieku paradīzi Monako. Un arī labumiņš no šādas Dampeļu pārtapšanas atlēks…
Dampeļi ir tikai piemērs. Jau iepriekš esam pieredzējuši dažnedažādus īpatnējus lēmumus ar kādu “interesantu” zemes gabalu nonākšanu lietošanā personām, uzņēmumiem vai citiem gribētājiem, kuru vēlme apgūt piedāvātās iespējas ir klajā pretrunā ar iedzīvotāju vēlmēm. Un – kas zīmīgi – vienmēr taču viss ir likumīgi. Vienalga, vai runa būtu par kāda jauna lielveikala celtniecību visai diskutablā vietā, par dabas teritorijas atdošanu privātmāju apbūvei, meža zemes piešķiršanu “rūpnieciskajai apbūvei”, jo zeme izrādījusies “mazvērtīga”, kāda odioza “infrastruktūras objekta” privātu celtniecību. Galu galā – ja arī kāds “nepareizs” zonējums kaut ko aizliedz, tad zonējumu vienmēr var mainīt. Protams, attīstības vārdā. Ja arī kādi saistoši vai mazāk saistoši noteikumi kaut ko ierobežo, tad vienmēr taču ar “absolūtā vairākuma” atbalstu ir iespējams grozīt normatīvo regulējumu. Kā senāk teica Staļins – būtu tik cilvēks, pants atradīsies, tā arī tagad – būtu tik “interesents”, normatīvi izgrozīsies kā vajadzīgs… Ar laipnu vajadzīgo amatvīru atbalstu.
Savulaik, uzsākot tagad tik populārās “Arēnas Rīga” celtniecību, tika nojaukts šajā vietā esošais “mazdārziņu rajons”. Tad galvaspilsētā lēmums par mazdārziņu rajona likvidēšanu izsauca pamatīgu iedzīvotāju viļņošanos. Taču Rīgā stāsts bija par patiešām nolaistu graustu rajonu, kur pulcējās vien vietējie stiprās dziras cienītāji un ļautiņi, kuru nolūki tikai attāli savienojami ar likuma ievērošanu. Nav šaubu, ka arguments par “neestētisku vidi” var tikt likts lietā arī Dampeļos. Bet – atšķirībā no “Arēnas Rīga” teritorijas bijušajiem īpašniekiem un lietotājiem – Dampeļos situācija ir cita. Pavisam cita. Jo Dampeļi ir sakopta, iekārtota un laivinieku iecienīta vieta…
Iespējams, ka Dampeļu “aborigēnu” cīņa var beigties arī ar uzvaru. Taču līdzšinējie likumi un tikumi pilsētā liecina, ka dzīve pēc principa “kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim” var turpināties. Jo naudīgajam romiešu dievam noteikti “sviras” lēmumu ietekmēšanai ir lielākas nekā laivinieku vēršiem…
19.05.2020./Autors: Ventspilnieks.lv/ Foto:Ventspilnieks.lv arhīvs
