Cerēsim, lai šo garāko brīvdienu atpūtā, vai arī dārza un sadzīves rosībā mums sanāktu kādā brīdī atcerēties un padomāt par tām vērtībām, kuru godināšana ik gadu iesāk Lapu un Sējas mēnesi. Par darbu, kas visam pamats, un par cilvēkiem, kas to dara. Par mūsu neatņemamām cilvēciskām un pilsoniskām tiesībām, ko sargā pamatlikums. Par savu valsti, savu Latviju, uz kuru paļaujamies – bet ko mums pašiem ir jāturpina veidot.
Tie ir mūsu dzīves pamatakmeņi, kas jo īpaši vērtīgi kļūst šajā sarežģītajā laikā, kas nekādi “nebeidz beigties”. Covid-19 klātbūtne mums vairs neraisa bezspēka apjukumu un paniku, pateicoties valsts un daudzu līdzpilsoņu apņēmīgam darbam. Turklāt tie ir ne tikai mediķi, deficītās vakcīnas rokā dzenājošā valdība vai tālmācībā izmisušie skolotāji. Pat Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi, kuri nodokļu piedziņas vietā – varbūt zobus sakoduši – rēķina un izmaksā dīkstāves pabalstus. (Jā, protams, ne visiem, un ne tik cik, cik šķistu taisnīgi…)
Tie ir arī visi uzņēmumos, zemnieku saimniecībās, mežos un ostu piestātnēs strādājošie cilvēki. Viņu darbs turpina pelnīt valstij naudu, uztur tai augstu kredītreitingu un makroekonomisko stabilitāti. Jo arī šie “pārgudrie ekspertu termini” mums patlaban ir tikpat svarīgi kā iepriekšējās desmitgades iesākumā, pēc globāli ekonomiskās krīzes.
Tagadējā krīze – pandēmija – neizbēgami saasina arī visus citus mūsu tautas un valsts ikdienas procesus. Sabiedrības politisko dienaskārtību radikalizē gan pavisam tuvais 5. jūnijs, gan it kā vēl ne tik drīzās 14. Saeimas vēlēšanas. Arī Ventspilī kļuvis arvien tiešāk sajūtams, ka vairs nedarbojas agrākie “sabiedriskie līgumi”, pilsoņiem savas balsis pasīvi iemainot pret “pilsētas saimnieku” dotajiem stabilitātes solījumiem. Tiem sen nav reāla seguma, taču ilūzija tiek izmisīgi uzturēta.
Ventspils tālākā attīstība – gan pašvaldības politikā, gan arī saimnieciskā ziņā – kļūst būtiski atkarīga no pilsētnieku apņēmības pašorganizēties un pašiem iesaistīties savas nākotnes veidošanā. No spēka pārvarēt sevī “ko nu mēs, mazi ļautiņi, varam…”. No apziņas, ka piepildīt Satversmes dotās pilsoniskās tiesības ir mūsu pašu pilsonisks pienākums.
04.05.2021 / Autrors: Ventspilnieks.lv / Foto: Unsplash.com
