Klausoties kārtējo t.s. Lemberga preses konferenci š.g. 18.februārī, neviļus pārņem sajūta, ka esi nokļuvis itāļu rakstnieka Džanni Rodāri radītajā “Dželsomīno Melu zemē”, kur maize tiek saukta par tinti un patiesība nevienu neinteresē.
Melot ir slikti. To zina pat mazs bērns. Tomēr klausoties Lembergā, arvien vairāk pārņem sajūta, ka mūsu Ventspils tiek padarīta par Džanni Rodāri darbā radīto zemi, kurā, tāpat kā pasakā, patiesību runāt drīz tiks aizliegts ar likumu. Tad arī pie mums, lai saskaitītu, būs jāatņem, bet, lai sareizinātu – jādala.
Pēc visa spriežot, Lembergs jau sen kā iejuties Melu zemes karaļa tēlā.
Šoreiz liksim mierā Lemberga melu teorijas. Pievērsīsim uzmanību kunga komentāram attiecībā uz valdības piešķirto vienreizējo ģimenes pabalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu kā atbalstu Covid pandēmijas seku mazināšanai.
Lembergs atgādina, ka arī viņam ģimenē ir divi bērni un ka šī naudiņa lieti noderēšot. Dažas dienas nesenajā pagātnē Lembergs raidījumā “Uz līnijas” pauda, ka savus miljonus viņš esot atdevis bērniem un uz jautājumu, kāda ir viņa pensija, saņēmām atbildi, ka tā esot 6000 eiro mēnesī.
Cilvēks, kuru tiesā par koruptīvā ceļā iegūtajiem simtiem miljonu eiro vērtiem īpašumiem, kurš savu super lielo pensiju ir ieguvis, pateicoties aģentūrām un asociācijām, caur kurām Lembergs izblēdīja kārtējos sabiedrībai piederošos miljonus, nu tēlo pēdējo nabadziņu.
Diez vai ir daudz tādu Latvijas iedzīvotāju, kuri pēc šādas informācijas saņemšanas uzskata, ka arī Lemberga ģimenei 1000 eiro ir nepieciešami “pandēmijas seku mazināšanai”.
Melu zemē, kā jau melu zemē.
19.02.2021. / Autors: Rita Krasta / Foto: Pixabay
