Neviena valdība nav tik ātri iesēdusies peļķē, kā šī. Valdības deklarācijas projektā pausto solījumu neizpilde sākusies vēl pirms valdība īsti sākusi darbu. “Deklarācijas projektā solījām, ka žogs uz robežu ar Baltkrieviju un Krieviju būs līdz 2023.gada beigām? Aizmirstiet! Tas būs 2024.gada beigās.”
Solīja medicīnai papildus finansējumu? Ir indikācijas, ka šis solījums pilnībā netiks pildīts. Paplašinātās koalīcijas vietā uztapināja sašaurinātu koalīciju? Nu un? Kuru te interesē sabiedrības domas?
Kad no topošās valdības apspriežu telpas dzīlēm tika izvilkts Evikas Siliņas valdības deklarācijas projekts, tajā bija konkrēts solījums – pabeigt žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju līdz 2023.gada beigām. Tagad šis vienīgais konkrētais solījums piedzīvojis metamorfozi – kā izriet no Ministru Kabineta mājas lapā publicētās Siliņas valdības deklarācijas, žogu pabeigsim līdz 2024.gada beigām.
Poļi sešos mēnešos, mēs – sešos gados
Protams, par žoga pabeigšanas termiņiem kāds var teikt, ka tā bijusi cilvēcīga pārrakstīšanās kļūda, kuru – kā tautā saka, tapinot valdību “mērkaķa ātrumā” – Jaunās Vienotības (JV) bonzas nepamanīja. Taču šis žogs Siliņas valdības apstiprināšanas laikā Saeimas debatēs tika piesaukts ne reizi vien, turklāt kā pozitīvais piemērs.
“Kā vienīgais jautājums, kas ir saistīts ar reālu darbu, nevis vērtībām, ir žoga uzbūvēšana uz Austrumu robežas līdz šī gada beigām. Vienotība, kas vairāk nekā desmit gadus vada šo valsti, sola, ka nu beidzot pēc desmit gadiem žogs tiks uzbūvēts. Apskatīsimies,” Saeimas sēdes debatēs teica Ainārs Šlesers (LPV).
“[..] es no sirds tiešām vēlu, bez ironijas, vēlu, lai beidzot šis process beigtos, lai beidzot mums būtu nostiprināta austrumu robeža, lai mums tas žogs gan uz robežas ar Baltkrieviju, gan Krieviju tiešām būtu, jo tas ir tiešām eksistenciāli svarīgi mūsu drošībai. [..] Sevišķi Latgalē, pierobežas rajonos, kas acīmredzot tuvākajā laikā būs Krievijas un Baltkrievijas hibrīdkara mērķis,” tā savukārt deputāts Edvīns Šņore (NA).
Te vietā ir atgādināt Evikas Siliņas teikto par drošību – iekšējo un ārējo – kā vienu no lielākajām prioritātēm. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, žogs uz robežas tiešām ir nepieciešamība. Tad kāda vella pēc mēs ap tā būvniecību muļļājamies jau kopš 2018.gada?
Neliels piemērs. Latvijas – Baltkrievijas robežas garums ir 172,912 kilometri. Polija 180 kilometrus garu un 5,5 metrus augstu tērauda žogu uz robežas ar Baltkrieviju pērn uzbūvēja pusgada (!) laikā. Kādēļ mēs nevaram?
Ļoti ceru, ka cilvēciskā pārrakstīšanās kļūda bijusi MK mājas lapā publiskotajā valdības deklarācijā, nevis tās projektā. Pretējā gadījumā mums būs visas iespējas sagaidīt banketu par godu žoga būvniecības sākuma desmitgadei.
Meņģelsones vervēšana jeb traips uz JV mundiera
Vēl viens šokējošs moments bija bijušās veselības ministres Līgas Meņģelsones atklāsmes valdības apstiprināšanas dienā. Viņa nedēļas sākumā vēl grasījās papildināt JV biedru rindas – jo tas bijis viens no šīs partijas nosacījumiem, lai veselības nozarei garantētu solīto finansējumu –, bet piektdien savu pieteikumu atsauca, skaidrojot, ka tapis zināms: solītā finansējuma pieauguma tomēr nebūs.
Vai tikai man vienai šķiet, ka tamlīdzīgas izdarības (ar to nedomāju Meņģelsoni) vairāk izskatās pēc, tautas valodā runājot, “slima suņa murgiem”, nevis normāla politikas procesa? Te prasīties prasās citēt Viļa Krištopana (LPV) debatēs teikto:
“Ja jūs, Vienotība, apsoliet, ka jūs mēneša laikā realizēsiet visus tos priekšlikumus, ko ir iesniegusi parlamentārā izmeklēšanas komisija [par finanšu sektora “kapitālā remonta” sekām], visus tos priekšlikumus, kurus iesniedzis Harijs Rokpelnis (ZZS, parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis – I.B.) … likvidēsiet Finanšu izmeklēšanas dienestu kā nevajadzīgu, parazitējošu struktūru, ja jūs samazināsiet mēneša laikā darbaspēka nodokļus uz viszemākajiem Baltijā, es esmu gatavs rakstīt iesniegumu, lai iestātos Vienotībā!”
Uzņēmējus gaida atbalsts vai lozungi?
Ministru prezidente Siliņa lepojas, ka viņas valdības deklarācija ar tās 40 punktiem ir daudz, daudz īsāka, nekā viņas priekšgājēja Artura Krišjāņa Kariņa valdības deklarācija ar 328 punktiem. Tā sakot, tikai prioritāri veicamie uzdevumi, nekā lieka. Taču jāpiekrīt Aivas Vīksnas (AS) no Saeimas tribīnes paustajam – kur palikusi ideja par mazajiem un jaunajiem uzņēmumiem labvēlīgu nodokļu reformu, režīmu?
Vai Latvijai ir vajadzīgs mazais un vidējais bizness, kurš veido ap 98% no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita, 70% – no pievienotās vērtības un nodarbina ap 80% Latvijas strādājošo? Kā risināt finanšu pieejamības problēmu biznesa attīstībai?
Citējot Aivu Vīksnu: “[..] valdība neko jau nerada, tā tikai pārdala nodokļu maksātāju naudu, ko jaunās valdības veidotāji savā dažbrīd egocentriskajā retorikā, šķiet, piemirsuši. Situācija Latvijas ekonomikā ne tuvu nav spīdoša, es pat teiktu – dramatiska. Apstrādes rūpniecība kā Latvijas ekonomikas motors stājas.
Eksports stājas, kritums ir vērojams gandrīz visās nozarēs. Vai par to nebeidzamajās diskusijās par jaunās valdības mērķiem ir minēts kaut vārds? Nevajag, lai jau paši tiek galā, gan jau izķepurosies. Galvenais, ka lozungos viss ir kārtībā.”
Bet varbūt visa sāls slēpjas Artūra Butāna (NA) teiktajā, ka “tagad, kad Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts ar saviem iebildumiem būs pagājuši malā, izmesti no valdības, tad valdība jau drīzumā varēs privātās rokās dot gan Latvijas valsts mežus, gan Latvenergo, Rīgas ūdeni un citas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības. Jā, un tieši šīs, nevis varbūt Latvijas Loto vai kādas citas, bet tieši tās, kas ir ar valsts resursu, kuras ir nacionālo interešu objekti savā ziņā.”
Varētu jautāt, kādēļ gan es te cepos ap valdības deklarāciju, ja reiz Evikas Siliņas valdība ir apstiprināta, ministru portfeļi sadalīti , bet ZZS un Progresīvie savu uzvaras šampanieti jau izdzēruši? Tomēr tieši valdības deklarācija ir tas dokuments, uz kuru balstoties, visa šī sašaurinātā koalīcija atrotīs piedurknes un metīsies cīņā par “ilgtspējīgu valsti, uzlabojot ģimeņu dzīves kvalitāti, līdzsvarojot sociālo, ekonomikas un vides politiku dimensijas.”
Valdība, “aiz kuras stāv viens mazs cilvēks”
Ja šis dokuments ir nekāds, tad, baidos, arī tajā uzstādīto mērķu realizācija būs nekāda. Saprotams, ka opozīcijas darbs ir raudzīties pozīcijai uz pirkstiem un kritizēt to uz nebēdu, taču attiecībā uz valdības deklarāciju ļoti lielā mērā var piekrist opozīcijas pārstāvjiem .
Edgara Tavara (AS) vārdiem runājot: “Jā, maza deklarācija, mazi mērķi un valdība, aiz kuras stāv viens mazs cilvēks. Tāda, kolēģi, ir šī cena, tāds ir šis līgums noslēgtais, par ko šobrīd Jaunā Vienotība maksā, lai izpildītu solījumu, kas ir dots Lemberga “Zaļo un Zemnieku savienībai” un Progresīvajiem.”
Attiecībā uz valdību, “aiz kuras stāv viens mazs cilvēks”, derētu ieklausīties Andra Kulberga (AS) atgādinājumā, ka visiem uzņēmumiem, neatkarīgi no tā, vai tas būtu liels vai mazs, jāaizpilda dzelžaina anketa, ka uz nevienu šī uzņēmuma sadarbības partneri, ar to saistītajām fiziskajām un juridiskajām personām, kur nu vēl patiesā labuma guvēju, nav attiecinātas Latvijas Republikas nacionālās sankcijas vai starptautiskās sankcijas.
Ar šādām personām nedrīkst nedz turpināt vecos līgumus, nedz arī noslēgt jaunus. Tieši šajā kontekstā Aivara Lemberga tuvība ar ZZS arī ir tik toksiska.
Kā norāda Kulbergs: “Politiskā darbība ir cieši saistīta ar ekonomisko aktivitāti, ko tieši un nepārprotami Aivars Lembergs, būdams Latvijai un Ventspilij partijas priekšsēdētājs, var un varēs caur ZZS Ekonomikas ministriju, Zemkopības ministriju… un es pat nerunāšu par Saeimas spīkeru pie nacionālā drošības krēsla… ietekmēt gan budžetu, gan Eiropas fondu apguvi, kas ir sankciju likumā noteikts 11.2 punktā, īpaši par Eiropas fondiem.” Tā vairs nav nekāda bērnu spēle.
Klausoties, ka “šī valdības deklarācija ir skaidra, ar skaidriem plāniem, skaidriem uzdevumiem un pareizām prioritātēm: valsts iekšējā un ārējā drošība, dzīves dārdzības samazināšana, izglītības un veselības sistēmas uzlabošana” (Edmunds Jurēvics, JV), man ļoti gribētos ticēt, ka tā tiešām arī būs. Tomēr sazin kādēļ nāk prātā Imanta Ziedoņa epifānijas rindas: “Lēksim bedrē, lēksim bedrē! Redzēs, kas mūs ārā vilks.”
19.09.2023. / Autors: Ilona Bērziņa, BNN / Foto: Valsts kanceleja
