Atkal par divām trešdaļām nomainīsies Saeimas sastāvs – mūsu likumdevējs vēlreiz tiek “izskalots” no kaut cik pieredzējušiem politiķiem. Izrādās, joprojām daudz balsu var dabūt ar tīriem meliem: piesolot Ministru prezidentu, kurš “sīkā drukā skaidro, ka ies vien tad, ja ZZS būs Saeimas mandātu vairākums”, vai saucoties par “zaļajiem zemniekiem”, kaut Zaļā partija aizgājusi. Tas radīs kārdinājumu citiem balsu zvejotājiem. Ar šīm rūgtām domām vērsos pie Kurzemes vēlēšanu uzvarētāja Māra Kučinska (Apvienotais saraksts, AS).
– Par jūsu bažām: nedomāju, ka jaunajā Saeimā ies tik traki kā šajā. Toreiz ne tikai ap 60 procentiem nomainījās deputātu sastāvs, bet apmēram tāda pati daļa atnāca uz sev neredzētu algu paaugstinājumu. (Kaut, salīdzinot ar privāto sektoru, tas nemaz tik liels nav – deputāta alga ir nepilni divi tūkstoši, bet reizē ar aizliegumu kaut ko citu vēl dzīvē darīt…) Tagad Saeimā ienāks cilvēki ar pieredzi – vai jau ir bijuši parlamentā, vai guvuši to citur. Protams, tur būs arī pilnīgi nezināmie “tumšie zirdziņi” – gan “Progresīvie”, gan Rosļikova kompānija, kurus vēl neviens nezina.
– Kādi ir jūsu paša domas par nākotni, ko mums noteicis 1. oktobris?
– Parlaments savu darbu nesāks no nulles, un mani vairāk satrauc, kā mēs izvilksim šo mēnesi vēl 13. Saeimā. Tik daudzi ir zaudējuši vēlēšanās – vai viņi atturēsies no kārdinājuma “ja nav man, lai nav nevienam”? Savā laikā tā gandrīz pensiju sistēmu iznīcināja. Iepriekšējā nedēļā aizejošie deputāti jau paguva “atstāt atvadu sveicienu” 14.Saeimai, nobalsojot par dīvaino projektu “Skultes gāzes terminālis”. Lielākā daļa, šķiet, pat nesaprata, par ko viņi balso. Vēl šis tas, visticamāk, būs drīz jālabo.
Par nākotni. Mēs, Apvienotais saraksts, stingri turamies pie savas programmas uzstādījumiem, un tagad, pirmajās sarunās par koalīciju, tos “liekam galdā”. Mēs nebūsim kaut kāds iepriekšējās valdības turpinājums, kad visi sasēžas pa [iegūtām ministru] vietām un rušinās tikai pa savu apcirkni. Vai, vēl vairāk, tikai “dīlo” [tirgojas – D.L.] par savām biznesa interesēm. Mūsu interesēs ir veidot ātru, dinamisku valdību, kas piesaista ekspertus un sadarbojas gan ar uzņēmējiem, gan pašvaldībām. Tādu, kas atjauno to, kas ticis noārdīts, un rada valstij jaunu atspērienu. Jo mums būs jāizdzīvo divi grūti gadi – šī ziema un nākamā –, kamēr nostabilizēsies energoresursu piegādes. Turklāt mēs esam saslēgti vienotā tīklā.
Mums pašiem ir jāatbrīvojas no Krievijas gāzes, jāatrod cits kurināmais par labu cenu, jānojauc nozarē birokrātijas šķēršļi. Taču esam ļoti atkarīgi no Eiropas tirgus, un, ja [energokrīzes dēļ] sašūpojas Vācija, mūsu eksporta galvenais galamērķis, tad… Katru dienu ir jābūt modriem ne tikai drošības jautājumos, jo karš nebeidzas, bet arī ekonomiskajos. Mūsu nostāja – ja “Vienotība” ir uzvarējusi, tad tai pienākas pirmais piegājiens valdības veidošanā. To neviens nevar noliegt. Jautājums vien, vai Kariņš var būt citādāks, nekā viņš bija šajā valdībā?
– Jūsu nupat pateikto var saprast arī tā: esat gatavi “čakarēt” valdības veidošanas sarunas, lai pats AS ar savu Ministru prezidenta kandidātu jaunās sarunās “sēstos galda galā”!
– Nē, nē un nē! Mēs respektējam vēlētāju izvēli, netaisāmies kaut ko “čakarēt”. Mēs tikai valdības deklarācijā iespiedīsim savus prioritāros punktus un savus risinājumus, kā tos īstenot.
Vēl, par nākotni domājot, man ir kas sakāms par “zaļajiem zemniekiem”. Ziniet, arī mānīšanās var būt kampaņas taktika, taču tas ir Austrumeiropas fenomens, ka cilvēks, esot jau ar vienu kāju cietumā, var kļūt daļai sabiedrības par pielūgsmes objektu. Mēs šajā ziņā neesam gluži unikāli – kaut kas līdzīgu tagad piedzīvo Rumānija, Bulgārija. (..) Šoreiz ZZS tika ievēlēta ar krievvalodīgo balsīm. Es nezinu, kā tādēļ jūtas Zemnieku savienības biedri. Mēs, aizgājušie, bijām ļoti korekti pret bijušajiem frakcijas kolēģiem – Uldis Augulis taču bija manas valdības ministrs! Neapsaukājām debatēs visādos vārdos… Taču es viņiem vaicāju: kā jūtaties, ja esat vairs ne “zaļi”, bet sarkani? Ne tikai dēļ sabiedrošanās ar sociāldemokrātiem, vairāk tādēļ, ka par ZZS balsoja tie, kuri novērsās no “Saskaņas”. Man atbildēja, ka jūtoties labi. Neesot nozīmes līdzekļiem, tikai mērķim. Vai atkal sēdēt opozīcijā ir mērķis? Ja tā, tad tur neko vairs nevar palīdzēt.
– Vai nebūs tā, ka ne jūs, Kučinska kungs, un citi Saeimā ievēlētie AS politiķi kaut ko valdības sarunās noteiksiet un piedāvāsiet, bet gan vēlēšanās nepiedalījies Liepājas miljonārs ar savām iegribām un kaprīzēm? Man rodas iespaids, ka Pīlēna ieskatā AS ir viņa “rotaļlieta”!
– Kā zināt, man ir liela pieredze ar tā saucamajiem “oligarhiem”. Tautas partijā ar Andri Šķēli, “Par labu Latviju” ar viņu un Šleseru, ZZS ar Lembergu. Pēc visiem piedzīvojumiem ar manis minētajiem personāžiem – vai es būtu gatavs piesēsties pie šāda ceturtā personāža? Tāda ir mana atbilde uz šo jautājumu. Visas mūsu sarunas jau no aprīļa ir visai interesantā formātā: bez galda pa vidu, sēžam vienkārši viens otram pretim. Mums nav bijis vēl neviena tāda balsojuma, pirms kura “saimnieks” būtu izsaucis pie sevis un noteicis, kādam tam jābūt. Tad šāda projekta vispār nebūtu. Atteiktos ne tikai es, arī Zaļā partija, kas tad nepamestu zemsaviešus.
– Atļaušos gan aizrādīt, ka Tavars, Zaļās partijas “prihvatizētājs”, spēj būt darvas karote, kas sabojās jebkuru medus mucu!
– Klau, viņš ir izaudzis! Tavars spēja uzrādīt mugurkaulu, aizejot no ZZS. Tas bija smagi, ņemot vērā gan kolēģu, gan Ventspils ietekmi. Es viņam paspiedu roku un teicu: tu audz! (..) Ir izturējis, ir ievēlēts ar lieliem plusiem Zemgalē. Tikai lai viņš un neviens no jauniešiem nedomā, ka tādēļ kaut ko ir nopelnījis. Vēlēšanas tikai atver durvis uz kāpnēm – vai nu pa tām pakāpsies, vai tevi samīdīs. Politika ir diezgan nežēlīga.
Apmēram tā. Tikai nerakstiet atkal par “uzvalciņiem”! [Kučinskis ar ironiju piesauca manu rakstu par pirmo AS preses konferenci un par viņa necilo drēbju kārtu, kas dūrās acīs uz citu politiķu švītīgā fona.]
– Ko tad redzēju, to atstāstīju – melots nav. Lai veicas!
– Paldies par labiem vārdiem!
10.10.2022. / Autors: Dainis Lemešonoks / Foto: R.Inkēns, Saeimas Kanceleja
