Jaunais būvniecības likums, kas pieņemts uz karstām pēdām pēc Zolitūdes traģēdijas, nav izskaudis Latvijas būvniecības iedzimto grēku, kas pie tās noveda, aģentūrai LETA pastāstīja holdinga LNK Group priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs.
Katrā būvniecības projektā ir svarīga daļa – aprēķins par konstrukcijas stiprību. Avārijas situācijas izraisa kļūdas šajā aprēķinā. Nevis materiālu, darba kvalitāte, bet sākotnējais aprēķins, skaidro Milovs.
“Es runāju profesionāli, jo esmu zinātņu doktors tieši konstrukciju stiprības jomā. Taču traģēdijas brīdī attiecīgais aprēķins pat nebija būvniecības projekta daļa. Tagad, lūk, ar jauno likumu tieši iekļāva. Projektētājs arī agrāk to darīja, bet tas bija viņa darba materiāls, kas palika uz galda. Bet tālāk administratīvās iestādes apspriež visu, ko vēlas, izņemot to – apbūves blīvumu, zaļās daļas attiecību ar solu skaitu, augstumu. Bet stiprības aprēķins – tas ir par materiālu pretestību, tā ir būvniecības mehānika. To nevar pārbaudīt ar administratīviem paņēmieniem,” norādīja LNK Group vadītājs.
Viņš par piemēru min Vāciju, kur kompānija ir sertificēta. Pēc viņa teiktā, tajā valstī ir vairāki īpaši valsts sertificēti biroji, kas kontrolē stiprības aprēķinus. Projektētājs, pabeidzis projektu, nodod stiprības aprēķinu šajā birojā, kas pārbauda aprēķinu un apstiprina to ar savu atzīmi. Taču kļūdas gadījumā par rezultātu nes pilnu atbildību, pat kriminālatbildību. Likums arī liek tos dokumentus glabāt 100 gadus. Ja projektētājs divas reizes kļūdās, bet birojs to ir apliecinājis, viņam vispār tiek atņemtas tiesības veikt darbu. “Tātad, ja Vācijā stiprības aprēķinam tiek atvēlēta galvenā nozīme, tad pie mums – vispār nekāda. Vai ko tādu var iedomāties?” jautā Milovs.
Maxima gadījumā kļūda stiprības aprēķinā bija pieļauta vairākas reizes. Lai arī aprēķini projektā nebija iekļauti, tomēr tos arī tad bija pieņemts veikt un pat saņemt eksperta slēdzienu. “Zolitūdes Maxima gadījumā, taisnība, bija gan aprēķins, gan pozitīvs eksperta slēdziens, bet mums ir maza valsts, tādu speciālistu ir ārkārtīgi maz. Tās ir, tā teikt, vienas un tās pašas sejas. Nevēlies ne par vienu teikt neko sliktu, bet kopumā pārbaudes bieži vien ir formālas. Šobrīd taču pie atbildības saukts gan projektētājs, gan tas, kas pārbaudīja aprēķinu,” norāda Milovs.
Ar jauno likumu stiprības aprēķins iekļauts projektā, bet tā pārbaudes problēmas palikusi, viņš turpina. “Es ticu procedūrai, un te tai arī ir jābūt, lai nevajadzētu ticēt tikai dažiem cilvēkiem. Medicīnā ir jēdziens protokols, kas pie mums valstī, starp citu, arī ļoti slikti iesakņojies. Protokols ļauj ierobežot cilvēciskā faktora ietekmi. Attīstītajās valstīs būvniecība notiek tā, bet pie mums ne. Mēs līdz bezgalībai varam palielināt pārbaudes institūciju skaitu. Tas nepalīdzēs, ja tās pārbaudīs ne to, kas jāpārbauda,” paziņoja uzņēmējs.
Viņš uzskata, ka ar Rīgas cirku situācija ir atšķirīga. Ja Maxima gadījumā bija rupja kļūda aprēķinos, tad te ir acīmredzams nolietojums. No sākuma viss tika darīts pareizi, bet šobrīd notiek novecošanas, degradācijas process. Laiks taisīt remontu. Ja netaisīs, tad, protams, ikviena māja beigās sabruks, noslēdz Milovs.
