Ārvalstu naudas plūsmas norāda, ka investoru acīs Latvijas valsts ir pievilcīga, ir izdevīgi ar Latviju sadarboties un ka var Latvijai uzticēties. Līdz ar to investīciju kritums kopumā nav labs rādītājs. Tā, komentējot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) šā gada pirmajā pusgadā piedzīvoto piesaistīto ārvalstu investīciju straujo kritumu, intervijā Latvijas Radio norādīja LIAA vadītājs Andris Ozols.
Jautāts, kāds tad varētu būt skaidrojums investīciju apjoma straujam kritumam, Ozols atzīmēja, ka, piemēram, ražošanā investīciju apjoms ir pat nedaudz pieaudzis. «Investīciju kritums ir banku sektorā. Te ir arī būtisks fakts tam, ka Swedbank būtiski samazināja savu pamatkapitālu no teju miljarda līdz 575 miljoniem eiro. Tātad būtisks samazinājums, kas patiesībā nenozīmē ne rūpnīcu slēgšanu, ne darba vietu samazināšanu, bet statistiska šo izmaiņu rāda,» teica Ozols.
Kā salīdzinājumu viņš minēja kādas lielas bankas pārdošanu ārvalstniekiem, tautsaimniecībā vizuāli nekam nemainoties, šāds grāmatojums tomēr parāda naudas un īpašuma tiesību pāreju – kaut kas Latvijas teritorijā pieder ārzemniekiem. «Tas zināmā mērā ir labi, jo norāda uz ekonomisko aktivitāti, bet tas nevar būt uzdevums, iztirgot valsti. Tas ir jāskata kopskatā ar secīgo sekundāro efektu – ko šie ārzemju uzņēmēji dara. Ja viņi attīsta jaunas darba vietas, būvē jaunas rūpnīcas, pakalpojumu centrus, palīdzi izglītības sistēmai, tas ir ļoti labi,» pārliecināts Ozols.
Pēc Ozola vārdiem, ārvalstu investīciju piesaistē būtiski jāattīsta infrastruktūra un aktīvi jāiesaistās arī pašvaldībām, tām jābūt pretīmnākošākām. «Svarīga ir arī iedzīvotāju izpratne, ka ražotnes Latvijā ir vajadzīgas, nevis protestiem, ka Latvijai to vajag, taču tikai ne pie mums – meklējiet muļķus citur, kādā citā pašvaldībā. Man šķiet, ka mums ir jābūt atvērtākiem,» tā Ozols.
Pēc viņa teiktā, tieši dažādu iebildumu dēļ Latvija ir pazaudējusi salīdzinoši nozīmīgas ražotnes, kas ir aizgājušas uz kaimiņvalstīm.
Ozols norāda, ka Latvija ir joprojām pievilcīga ārpakalpojumu centru, dažādu datu apstrādes un informācijas tehnoloģiju pakalpojumu centru izveidei, metālapstrādē, kokapstrādē, farmācijā. «Manuprāt, tuvākās nākotnes tendences liecina, ka perspektīvākie lielie sektori Latvijā būs tradicionālie – kā transports un loģistika, tāpat arī jaunie – kā informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un arī tradicionālā kokrūpniecība, bet jau ar augstāku pievienoto vērtību,» komentēja Ozols.
