Demokrātija nav pašsaprotama, tā ir izcīnīta un to jāspēj noturēt, Latvijas Universitātes (LU) 75.konferences atklāšanas akadēmiskajā plenārsēdē teica Eiropas Savienības (ES) tiesas tiesnesis Egils Levits.
Levits norādīja, ka savam priekšlasījumam izvēlējies tēmu Cīņa par demokrātiju – Latvijas un Eiropas Savienības tuvākās nākotnes izaicinājumi, jo ne tikai Latvija, bet arī ES un visa Rietumu pasaule nonākusi “nemierīgākos ūdeņos” kā līdz šim.
ES Tiesas tiesnesis norādīja, ka demokrātija nav pašsaprotama un nav darbojusies ilgu laiku, tāpēc jāapzinās, ka tās apdraudējumu apmērs ar laiku palielinās. Esošajiem demokrātijas apdraudējumiem klāt nāk jauni, tāpēc jārod politiski un sabiedriski risinājumi, lai ar tiem cīnītos.
Levits norādīja, ka vieni no jaunajiem apdraudējumiem ir populisms, viltus ziņas, kā arī puspatiesību izplatīšana.
Populisms izmanto demokrātijas diskursu, vienlaikus manipulējot un deģenerējot to, tāpēc šiem pārmetumiem sabiedriskajā telpā jānonāk racionālā diskursā, tomēr jāatceras arī, ka, ielaižoties šādās diskusijās, zaudē arī racionālais priekšlikums, norādīja Levits.
Savukārt, runājot par viltus ziņām, viņš minēja Vāciju, kur par viltus ziņu izplatīšanu plānots krimināli sodīt, tomēr arī šim risinājumam varot rasties dažādas juridiskas problēmas, piemēram, grūtības nodalīt viltus ziņas no “vienkārši muļķībām”.
Pēc Levita domām, lielāks apdraudējums demokrātijai ir nevis viltus ziņas, bet puspatiesību izplatīšana, kas ir komplicētāks jautājums. Viens no iespējamajiem risinājumiem Latvijas mediju telpā varētu būt “mēslu vietnes” ieviešana, proti, mediji varētu nodalīt reģistrētu cilvēku komentārus no tiem, kas vēlas rakstīt anonīmi.
Vienlaikus ES tiesnesis atzīmēja, ka nepieciešams veidot institūcijas un instrumentus, kas nodarbojas ar manipulāciju, viltus ziņu un puspatiesību identificēšanu.
Levits atzīmēja, ka Latvija ir dibināta kā demokrātiska valsts, jo tā balstās uz pašnoteikšanās idejām. Turklāt Latvijai, atšķirībā no citām valstīm, līdzīgi kā Igaunijai un Somijai, nebija vēsturiska valstiskuma un savas aristokrātijas, tāpēc cita veida valsti dibināt nebija iespējams. Demokrātija ir “ielieta” Latvijas identitātē, atzīmēja Levits.
