Lemberga viltus ziņas ir kļuvušas par ikdienišķu parādību. Arī nepieciešamība tās atmaskot. Pirms dažām dienām nācās pievērst uzmanību Ostas ielas promenādei, kur Rīgā vai Klaipēdā iepirktu portālceltni GANZ Lembergs un viņa līdzdalībnieki vēlas iesmērēt kā Ventspils vietējo industriālo mantojumu, turklāt reizē “izbrāķējot” paša iepriekš iepirkto vietējo portālceltni un nevajadzīgi pārtērējot Ventspils pilsētas domes publiskos līdzekļus.

Nu ir pienākusi kārta Lemberga kārtējās iknedēļas “preses konferences” 17. septembrī tiražēto safabricēto sižetu izvērtēšanai. Diemžēl arī to kopums uzrāda negatīvo apņēmību, ar kādu bijušais brīvostas valdes priekšsēdētājs turpina graut Ventspils vēsturiskās dzīvības artērijas – pilsētas ostas – reputāciju. Ir nepārprotami redzams, ka, Lembergprāt, Ventspils brīvosta bez Lemberga ir vairs tikai Lemberga kritikas vērts objekts…

Protams, nevar noliegt, kravu kritums Ventspils ostā šī gada laikā ir bijis ievērojams. Taču, meklējot vainīgos notiekošajā, Lembergs, kā paradis, turpina izkropļot patieso un objektīvo situāciju, vienlaikus noņemot atbildību no sava personīgā devuma kravu izsīkumam Ventspils ostā. Tā vietā Lembergs uzsver, ka aina būtu pavisam citāda, ja viņš un Ventspils pilsētas domes pārstāvji nebūtu atlaisti (patiesībā atkāpās pats ASV OFAC sankciju dēļ, kuras viņa koruptīvo darbību dēļ tika piemērotas Ventspils brīvostai 2019. gada decembrī!). Sak, būtu palikuši pie ruļļiem, būtu ļāvuši strādāt, osta plauktu un zeltu!

“Ne tāpēc, ka es tur būtu baigais ģēnijs, bet vienkārši tāpēc, ka ir bizness, tas ir jūtīgs, reaģē uz neprognozējamām izmaiņām un nepamatotām izmaiņām. Tās izmaiņas, kas bija decembrī, bija absolūti nepamatotas. Tāpēc ir tāda arī reakcija.” Šādi ar nevīstošu lielummāniju pirms dažām dienām “lietu kārtību” un cēloņsakarību procesus ostā sabiedrībai skaidro kritušais ostas runasvīrs. Tomēr tā nav tikai sava “nozīmīguma, personīgā faktora vai izcilības” pārlieka uzsvēršana. Diemžēl tā ir klasisks Lemberga stila sabiedrības dezinformēšanas paraugs.

Vērts atgādināt, ka laikā, kad Lembergs pats vadīja Ventspils Brīvostas pārvaldi, viņš mēdza akcentēt divas lietas, kas joprojām ir un paliek nemainīgi ostu vadības pamatprincipi. Pirmā: pēc pārkrautā apjoma nevar vērtēt to vai citu brīvostas pārvaldi. Brīvostas pārvaldei ir citas funkcijas, tā nenodarbojas ar darbu ar klientiem un pārkraušanu. Otrā: Latvijai nav pamata perspektīvā cerēt uz Krievijas izcelsmes kravām savās ostās. Ir skaidri jāapzinās, ka šīs valsts kravu apjomi mūsu ostās saruks.

Tātad Lembergs labi zina, ka nevis kaut kāds baigais ģēnijs no Ventspils pilsētas domes, bet gan ģeopolitika, Krievijas preču novirzīšana tikai uz savām ostām, Eiropas strauja atteikšanās no fosilā kurināmā (notiek straujš akmeņogļu un naftas produktu patēriņa samazinājums), siltā ziema un Covid-19 pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze nosaka Latvijas ostās un tranzīta jomā pēdējā laikā notiekošos procesus.

Tomēr par minētajiem aspektiem Lembergs pašreiz vairs nemin ne pušplēsta vārda. Jo, ja viņš ierunātos par daudzu gadu desmitu laikā briedušo pārmaiņu procesu, arī dažāda veida, tajā skaitā ASV OFAC sankciju cēloņsakarībām, tad izčākstētu gluži ar prokurora prasmi 17. septembra preses konferencē viņa celtā “apsūdzība” par akciju sabiedrības “Ventas osta” “nelikumīgajām darbībām”, un nebūtu pamata viņa kaismīgajiem solījumiem piestādīt valdībai rēķinu, raksturot situāciju kā ārkārtīgi bīstamu, nebūtu pamata piedraudēt ar likuma “Par valsts un pašvaldību mantas izsaimniekošanas novēršanu” bardzību!

Tā kā kopīgi ar “Ventas Balss” redaktori Gundegu Mertenu Lembergs šādu iespēju nodrošina, tad teatrāli iestudētās 17. septembra preses konferences laikā tika izteikti tādi apšaubāmi atzinumi, kā apgalvojums, ka AS “Ventas osta” pilnīgi nelikumīgi un nekontrolēti iztērējot naudu Rīgā, ka valdības totālā bezatbildība ir nodarījusi milzīgu, milzīgu morālu un materiālu kaitējumu Latvijas valstij, novedusi pie milzīgiem zaudējumiem, milzīgiem zaudējumiem! Jo kā gan citādi Lembergs būtu varējis atļauties teikt: “Es atklāti domāju, ka viņi [valdība] pat vispār nepadomāja un neparēķināja savā stulbumā, aprobežotībā, es teiktu idiotismā, viņi nodemonstrēja pilnīgu trulumu, jo ja viņi būtu, pieņemsim, man pajautājuši, kādas tam būs sekas, es viņiem visu to būtu uzrakstījis.”

Tomēr par to, ko Lembergs ar neizsīkstošo bravūru būtu uzrakstījis, nevaram pārliecināties. Taču par to, kā viņam pašam klājas ar padomāšanu un rēķināšanu, gan. Īsumā sakot – ne pārāk. “Mēs tikko bijām spiesti ieķīlāt savus aktīvus [Ventspils pilsētas domes nekustamie īpašumi ostā] par 16 miljoniem, lai Ventspils Brīvostas pārvalde varētu saņemt kredītu no Valsts kases,” 17. septembrī Mertenai publiski klāstīja Lembergs. Diemžēl to paziņodams, Lembergs domes ieguldījumu palielina divkārt, tas ir, pieskaita brīvostas pašas ieķīlātos otrus 8 miljonus! Vai neapzināti? Taču nē!

Par neapzinātu nav atzīstama arī nevēlēšanās atzīt, ka Ventspils pilsētas domes līdzdalības nesen veiktajos brīvostas “glābšanas” pasākumos nepieciešamība un cēlonis ir neviens cits kā ASV OFAC sankciju magnēts Lembergs. To apstiprina visiem zināmais fakts, ka tieši Lemberga toksiskuma dēļ Latvijas komercbankas atteicās Ventspils Brīvostas pārvaldei izsniegt jaunus kredītus! Taču, lai to notušētu vismaz mazāk zinošai publikai, Lembergs mēģina iebarot stāstu, ka bankas neuzticas esošajai Ventspils Brīvostas pārvaldei un valdei, ka tāpēc brīvostai neizsniegti kredīti! Pat vēl vairāk. Lembergs uzbur baltiem diegiem šūtu stāstu, ka panācis, lai Valsts kase izsniedz kredītu brīvostai! Patiesība gan ir pavisam cita. To paveica Lemberga “uzrēķinu saņēmusī” valdības koalīcija ciešā sadarbībā ar pašreizējo Ventspils brīvostas vadību un finanšu speciālistiem! Lembergam un viņa atbalstītājiem tur nav nekādu nopelnu! Labi vismaz, ka viņi nelika šķēršļus šajā procesā, kas prasīja tieši valdības izpratni, atbalstu un likuma grozījumus Saeimā.

Ir vērts uzsvērt, ka Brīvostas pārvalde maksātnespējas priekšā nokļuva ne tikai ASV OFAC sankciju “priekšmeta” (Lemberga) dēļ. Maksātnespējas pamatā bija nepieciešamība pārkreditēt aizņēmumus par Ventspils augsto tehnoloģiju parka un rūpniecības zonas ekspluatācijā jau nodotajiem objektiem, kā arī celtniecības procesā vēl esošo pilsētas attīstībai tik nozīmīgo pievadceļu un ražošanas ēku celtniecības turpināšanai. Šīs saistības un pienākums neapšaubāmi ir milzīgs slogs, kuru nodrošina ar brīvostas finanšu līdzekļiem. Tie būtu lieti noderējuši tieši ostas infrastruktūras attīstībai un tās konkurētspējas celšanai. Varētu pat teikt, ka, atvirzot šos uzdevumus otrajā plānā, Ventspils brīvosta gadu desmitiem ir dējusi zelta olas pašvaldības kasē, turklāt turpina to darīt joprojām! Šī gada laikā pilsētas attīstībā un infrastruktūras uzturēšanā Ventspils brīvosta (tātad Lemberga nīstie rīdzinieki) iegulda vismaz trīs miljonus eiro, Ventspils pilsētas pašvaldības budžetā iemaksā turpat vienu miljonu eiro!

Taču ar to joprojām ir par maz! Valdībai pat būtu no Ventspils pilsētas domes jāatpērk tās aktīvus ostā apmēram par 240 miljoniem… Lembergs uzskaita, ko vēl būtu no brīvostas jāpiedzen, ko būtu bijis pilsētai jāsamaksā. Tas gan disonē ar Lemberga 17. septembra preses konferencē apgalvoto, ka Ventspils Brīvostas pārvalde drīkst naudu tērēt tikai ostas vajadzībām! Nu, protams, Lembergs spriedelē, ko grib un kā nu kuro reizi nepieciešams. Jāpiebilst, ka vienlaikus Ventspils pilsētas dome brīvostas attīstībā neiegulda nevienu eiro.

5.10.2020 / Autors: Ģirts Valdis Kristovskis, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs