Konkurence tranzīta nozarē Baltijas reģionā neapšaubāmi ir saasinājusies, taču kravas būs arī Latvijas virzienā, uzskata AS Latvijas Dzelzceļš (LDz) meitasuzņēmuma LDz loģistika valdes priekšsēdētājs Verners Lūsis.
Taujāts, kā vērtē konkurenci reģionā kopumā un Krievijas piedāvātās atlaides Baltkrievijai, lai tā kravas vestu caur Krievijas, nevis Baltijas ostām, Lūsis sacīja, ka konkurence neapšaubāmi ir saasinājusies. “Taču nepiekrītu pesimistu viedoklim, ka kravu nebūs. Paskatīsimies, piemēram, uz Baltkrieviju un Krieviju. Virzienā uz Baltkrievijas robežpunktu Ezerišķe infrastruktūra ir ļoti novecojusi, un tās atjaunošana prasa laiku. Savukārt Krievijas dzelzceļa piedāvātās lielās atlaides, Baltkrievijai 25% un 50% apmērā uz Krievijas ostām drīzāk uzskatāmas par paņēmienu, kā panākt labvēlīgākus nosacījumus mūsu Latvijas ostu virzienā,” klāstīja uzņēmuma vadītājs.
Vienlaikus, pēc viņa teiktā, protams, jārēķinās, ka izmaiņas kravu plūsmās būs. “Krievija dod Baltkrievijai naftu pārstrādei un veido nosacījumus, lai tā daļu no savām kravām vestu caur Krievijas ostām, ne tikai caur Baltiju. Baltkrievijai ir princips, ka sākotnēji jānodrošina viss Baltkrievijas iekšējais tirgus, tad sūta uz Baltijas valstu iekšējiem tirgiem, un tikai to, kas paliek pāri, paredzēts eksportēt tālāk, izmantojot ostas,” norādīja Lūsis.
Runājot par konkurenci ar Lietuvu, viņš atzina, ka Lietuvas puse Baltkrievijā strādā aktīvi. “Iepriekš mūsu sadarbība ar Baltkrieviju bija vairāk dzelzceļu starpā, savukārt Lietuvas puse aktīvi strādā Baltkrievijā, piesaistot kravas, tieši sadarbojoties ar klientiem dažādos veidos. Par vienu no veidiem var minēt arī personīgo kontaktu dibināšanu. Mēs iepriekš strādājām vairāk biznesa segmentā, taču, mainoties tirgus situācijai, no 2017.gada arī Latvijas Dzelzceļam būs pārstāvis Baltkrievijā, kurš aktīvi strādās ar vietējiem klientiem. Es domāju, ka noteikti attīstīsim sadarbību šajā virzienā,” teica LDz loģistikas valdes priekšsēdētājs.
Savukārt, pievēršoties Krievijas paziņojumiem par arvien izteiktāku kravu virzīšanu uz savām ostām, nevis Baltijas, Lūsis atzīmēja, ka Krievijas ostu kapacitāte nav neierobežota. “Vislabāk to varētu raksturot ar vienu piemēru – Ukrainas un Baltijas ostas kopā apstrādā 150 miljonus tonnu. Krievijai pašai palielināt tranzīta plūsmu par 150 miljoniem tonnu caur savām ostām fiziski nav iespējams. Jebkurā gadījumā kaut kas tiks vests caur mūsu ostām. Vienkārša aritmētika. Kāpēc Latvijā tagad ir ogļu pieplūdums? Tāpēc, ka pacēlās ogļu cenas un Tālie Austrumi vairs netiek galā ar apmēru. Ļoti daudzi klienti tika izstumti no termināļiem – tika atstāti tikai lielie, vidēji lielie un mazie klienti tika izstumti ārā un netiek vairs apkalpoti, tāpēc tie ātri pārorientējās uz Latviju, kur ir labāks serviss,” klāstīja kompānijas vadītājs.
