Klāt pavasaris. Un līdz ar pavasara putniņu čivināšanu, pirmajām narcisēm un pirmajā zālītē noslēptajām Lieldienu olām valsti, kā ierasts, pārklāj melnu dūmu mākonis… Te vienā, te otrā vietā atkal parādījušies izdeguši lauki, krūmāji un ceļmalas. Tā teikt, ar pavasara dvesmu zināmā cilvēku daļā atkal mostas muižu dedzinātāju gēni vai, pareizāk sakot, gēnu mutācijas, kas liek ķerties pie šķiltavām un sērkociņiem…

Pagājušās nedēļas nogalē ugunsdzēsēju dzēsto kūlas ugunsgrēku skaits pārsniedzis 400, vēl četros gadījumos no kūlas ugunsgrēkiem aizdegušies arī meži. Sausajā statistikā, protams, uzskaitīti tikai tie gadījumi, kad uz notikuma vietu izsaukti glābēji, tiek aprēķinātas izdegušās platības un tuvējām ēkām radītie zaudējumi, bet netiek runāts par postu, kas – kā katru pavasari – tiek nodarīts dabai, dzīvniekiem un kukaiņiem… Taču laikam jau “dedzinātāja gēnam” šī informācija arī nebūtu svarīga. Ja ir, ko dedzināt, tad jāsvilina nost.

Mūspusē kūlas “sezona” tika atklāta jau 1. martā, kad tika dzēsts pirmais šī gada kūlas ugunsgrēks Tārgales pagastā, bet – kā norāda ugunsdzēsēji – tas jau tikai sākums. Un arī Ventspils puses dedzinātājiem šķērslis nav bijis ne martā uznākušais sniegs un lietus, ne ugunsdzēsēju brīdinājumi, ne veselais saprāts. Kāds ventspilnieks, komentējot ziņu par kārtējo kūlas ugunsgrēku piepilsētas pļavās, uzdeva retorisku jautājumu: “Vienmēr esmu gribējis ieskatīties acīs
kaut vienam šādam dedzinātājam, bet tā arī neesmu atradis nevienu, kas it kā  to būtu darījis? No kurienes viņi pavasaros izlien? Varbūt tie ir kādi svešie, kurus iesūtījuši tieši uz Latvijas teritoriju citplanētieši vai kādu naidīgu valstu  specdienesti?”

Katrā ziņā vēsts par latviešu dīvaino “nacionālo sporta veidu” – dedzināšanu – aizsniegusies ne vien līdz Eiropas un pasaules dabas aizsardzības organizācijām, bet pat Eiropas Komisijas vides ekspertiem, kuri uzstājīgi aicina mūsmāju dienestus tikt galā ar problēmu, kura gadu gaitā nebūt neiet mazumā… Un ja tā, tad dedzināšanas “kultūra” acīmredzot pāriet no vecās paaudzes svilināšanas “tradīcijām” arī uz jaunākajiem valsts iedzīvotājiem – sak, kaut kas tur tajā padarīšanā laikam ir…

Tikmēr dabas sargi un glābšanas dienesti uzskaita kārtējos hektārus, kārtējos (ikgadējos) bojāgājušos pēc pašu pastrādātās dedzināšanas, nosvilušās ēkas vai mežu, nodarītos postījumus florai un faunai… Un drīz “uzstājīgie aicinājumi” arī no kolēģiem citviet Eiropā var pārvērsties reālās sankcijās – par nespēju tikt  galā ar dabas postītājiem un dedzināšanas faniem.

Bet varbūt mums vajadzīgas nevis sankcijas, bet kāda plaša medicīniskās palīdzības programma, vai varbūt pat vakcīna? Tā teikt, lai saknē iznīdētu nepārvaramo vēlmi kaut ko nodedzināt, aizdedzināt un pēcāk priecāties, cik skaisti deg… Jo, atzīsim, normāla taču tāda vēlme nav. Un, kā mēdz teikt šādos gadījumos, viss ir galvā. Bet, ja viss ir galvā, tad kaite varbūt pakļaujas  ārstēšanai. Brīvprātīgā vai piespiedu kārtā…

Bet tikmēr Latvija atkal ir liesmās. Kā ikkatru pavasari. Ventspilij un Ventspils novadam tādā ziņā, šķiet, ir paveicies. Jo aktīvākie dedzinātāji šajā “melnajā statistikā” (šī vārda burtiskajā nozīmē, jo aiz dedzinātājiem jau paliek tikai melna, izdegusi zeme) mūsu pusē tomēr nedzīvo, turklāt ugunsdzēsēju apkopotā statistika liecina, ka gan Kurzemē kopumā, gan Ventspils pusē kūlas ugunsgrēku skaits pēdējā gada laikā tomēr ir samazinājies, kamēr citviet šī sērga pat iet plašumā… Kaut arī, būsim godīgi, kopumā piromānu netrūkst arī pie mums.

Siltais laiks un pavasaris, šķiet, beidzot ir pavisam padzinis pērno ziemu. Tātad dedzinātājiem, tā teikt, nelabvēlīgi laika apstākļi nedraud… Bet mēs ceram, ka siltais un sausais laiks vismaz Ventspilī un Ventspils novadā tomēr neliks vēl kādam pašpasludinātam “kūlas speciālistam” ķerties pie sērkociņiem. Un atgādinām, ka kūlas dedzināšana ir nelikumīga un sodāma rīcība. Ja ne paša veselais saprāts, tad varbūt bailes no potenciālā soda kādu tomēr atturēs no tieksmes “skatīties ugunī”… Kā zināms, ūdens un uguns nomierinot. Taču tas
noteikti nav uguns, kas posta visu sev apkārt, bet drīzāk tādas mīļas un sasildošas liesmiņas kamīnā.

20.04.2021 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Unsplash.com