Daudzi ventspilnieki pamatoti satraucas par ostas darbību radītajām blaknēm, proti, visdažādākiem izmešiem – putekļu, aromātu, smaku un kaitīgu ķīmisku savienojumu veidā.
Ko dara dome?
Vicemērs Jānis Vītoliņš nevarībā plāta rokas, stāsta par smakām, žēlojas, ka dome neko nevarot, un apgalvo, ka galvenās problēmas sagādājot naftas produktu pārkraušana, nepārprotami norādot uz “Ventbunkers” produktu noliešanas estakādi. Tiek piesaukta pašvaldības neatlaidība, spiediens uz valsts institūcijām, panākot likumu un normatīvo aktu maiņu, kas esot rezultējusies terminālu aprīkošanā ar nepieciešamajām iekārtām. Neesot izdarīta vēl tikai viena lieta, proti, vēl nav notikusi vienas naftas produktu pārkraušanas estakādes aprīkošana, kas šoreiz tad arī esot vainīga.
Un vispār… Pašvaldība neesot pat teorētiski atbildīga. Tad, kad viņi (domāts Aivars Lembergs, Jānis Vītoliņš, Guntis Blumbergs, Didzis Ošenieks, Imants Sarmulis) esot bijuši brīvostas valdē, tad varēja teikt, ka arī pašvaldība bija iesaistīta, bet tagad viņi neesot par šo atbildīgi, un iedzīvotājiem esot jāgriežoties atbildīgajās institūcijās. Vēl izrādās, ka viņi esot vienmēr iestājušies, lai ventspilnieki dzīvotu augstas kvalitātes vidē, lai šī dzīves telpa nebūtu apgrūtinoša.
Tiešām? Vītoliņ!
Zinoši ļaudis melš, ka gaisā ir jūtama nevis mazuta, bet gan pirokondensāta izgarojumi, kuriem raksturīga asa un kodīga smaka.
Varbūt Jānis Vītoliņš ir piemirsis, ka viņa norādītais vainīgais – mazuts – ir naftas atlikums, kas veidojas no naftas, atdalot vieglākās frakcijas. Citiem vārdiem, mazuts ir atlikums, kas paliek pāri atdestilējot no naftas gaistošās benzīna, ligroīna, petrolejas un dīzeļdegvielas frakcijas, tātad to, kas ātri iztvaiko un sajaucas ar gaisu.
Attiecīgi Ventspilī gaisā jūtamais pirokondesāts ir bezīna grupas produkts ar benzola saturu līdz 50%, tātad produkts, kurš no naftas ir atdalīts un vairs neatrodas mazutā un kuru pat teorētiski nevar pārkraut Jāņa Vītoliņa norādītajā terminālī.
Jānis Vītoliņš kā atbildīgais par Ventspils infrastruktūras jautājumiem labi zina, kurš ostā nodarbojas ar cilvēku veselībai bīstamā pirokondensāta pārkraušanu. Diemžēl Vītoliņš turpina apzināti muļķot sabiedrību, meklējot vainīgos pēc principa – zaglis sauc: ķeriet zagli!
Kāpēc jāmuļķo?
Atbildes uz šo jautājumu ir meklējamas Jāņa Vītoliņa un tā “krusttēva” Aivara Lemberga trīsdesmit gadu ilgušajā veikumā. Abi biedri acīmredzot cieš no amnēzijas, ja vairs nespēj atcerēties, ka tieši viņi bija tie, kuri trīsdesmit gadus lēma, kur un kādus infrastruktūras objektus celt, kādām iekārtām tajās ir jābūt un kādai vispār jāizskatās pilsētai un ostai.
Laikā, kad prettiesiski vajadzēja iespaidot uzņēmējus, lai viens otrs kļūtu par turpat vai visu ostas komercuzņēmumu īpašnieku un vēlāk stāvus bagāts, biedra Lemberga īpašumā nonākušajiem uzņēmumiem tika atļauts pilnīgi viss – gan palielināt jaudas un sortimentu, gan celt estakādes bez rekuperācijas iekārtām, gan pārkraut, kad un ko sirds vēlas. Problēmas termināļiem sākās, kad tajos mazinājās Lemberga ietekme, kad termināļi beidza maksāt minēto biedru uzspiestos meslus. Piemēram, graudu terminālim liedza attīstību, kamēr Aivars par supercenu nebija pārdevis savu ietekmi, ““Ventspils Nafta” Termināls” bija labs, kamēr maksāja piespiedmiljonus domei, “Ventbunkers” nesmirdēja, kad Lemberga makā krita miljoni.
Atšķirībā no “Ventbunkera” tā saucamie “ķīmiķi” patreiz nav iekļauti Lembergam konfiscējamo uzņēmumu sarakstā. Tāpēc arī Lembergam un Vītoliņam šie dažādu ķīmiju un bezīnu pārkraujošie uzņēmumi vēl joprojām nesmird, tie atmosfērā, viņuprāt, neizmet indīgas vielas, un vispār ir balti un pūkaini, jo, redz, tiem esot sen jau uzstādītas kaut kādas superiekārtas. Speciālistiem gan tikpat sen zināms, ka “ķīmiķu” iekārta nekad nav strādājusi, jo, lai tā pildītu savas funkcijas, tās filtri būtu jāmaina turpat vai pēc katras cisternas noliešanas. Bet kāpēc mainīt filtrus, ja vainu par ķīmiskajiem izmešiem var novelt uz termināliem, kuri vairs neatrodas Lemberga kontrolē, bet daži no kuriem ir iekļauti Lembergam konfiscējamo īpašumu sarakstā. Tātad ventspilniekiem var stāstīt, ka “ķīmiķu” termināļiem ir supertehnoloģijas, kuras it kā nepieļaujot izmešu nokļūšanu atmosfērā.
Vai ne tā, Vītoliņ?
Kā gan var smirdēt uzņēmumi, no kuriem Lemberga ģimene turpina baroties un kāpēc Lembergam būtu jāmaina filtri, ja var vienkārši piemuļķot tos, kurus indē.
P.S. Jānis Vītoliņš bija tā amatpersona, kura tiesās vajāja pensionāru un vides aktīvistu Ivaru Jansonu par it kā Vītoliņam nodarīto goda un cieņas aizskārumu. Vītoliņš necieta Jansona uzstājību novērst Lemberga un Vītoliņa mantkārības un lēmumu rezultātos radītos vides kaitējumus, kuri savukārt radīja pilsētniekiem un to viesiem nopietnas komforta un veselības problēmas. Kaunpilnais zaudējums Jansonam nav kļuvis par mācību Vītoliņam, jo tie, kuri melos sapinušies, vairs nav labojami.
16.03.2021. / Autors: Aivis Landmanis, Ventspils pilsētas domes deputāts / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
