Pirmdien, 5.februārī, Latvijas reģionos gaidāmi zemnieku protesti, kuru norisē tiks izmantota arī lauksaimniecības tehnika. Zemnieki pieprasa nekavējošu Krievijas un Baltkrievijas graudu importa aizliegumu, birokrātijas samazināšanu lauksaimniecības nozarē, plašāku pieeju apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām, kā arī samazināto 5% PVN Latvijas augļiem, ogām un dārzeņiem. Tikmēr zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) sarunā ar BNN norāda, ka lielākā daļa no šīm prasībām jau tiek risinātas un “atrodas procesā”.
Zemnieku prasībās kā pirmais punkts minēts visu Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu, arī lopbarības importa tūlītējs aizliegums. Armands Krauze uzsver, ka par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudu importa aizliegumu koalīcija jau ir vienojusies, un pirmdien (5.februārī) šāds likumprojekts tiks nodots koalīcijas partneriem un deputātiem Saeimā. “Tālākais vairs nav valdības, bet gan Saeimas pārziņā – cik ilgā laikā parlaments šo likumprojektu pieņems,” saka Armands Krauze. Viņš arī uzsver, ka Ministru Kabineta noteikumos tiek iestrādāta norma, ka tiem uzņēmumiem, kuri vēlas saņemt publisko finansējumu jebkādās valsts administrētās atbalsta programmās, izejvielas nedrīkstēs būt nākušas ne no Krievijas, ne Baltkrievijas. Tāpat Pārtikas un veterinārais dienests savas kompetences ietvaros pastiprinās kravu uzraudzību uz Latvijas valsts robežas.
Zemkopības ministrs norāda, ka Latvijai, saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, ir tiesības pēc dažādu risku izvērtēšanas savā valstī aizliegt importu no kādas citas valsts vai trešajām valstīm, taču ar tranzītu situācija ir citādāka. Vienpusēji aizliedzot Krievijas graudaugu tranzītu cauri Latvijai, mēs ne vien rīkotos pretēji Apvienoto Nāciju Organizācijas principiem par pārtikas piegādi valstīm, kurās draud bads, bet arī pārkāptu Eiropas Savienības kopējā tirgus principus.
“Absolūti lielākais Krievijas graudu apjoms tiek eksportēts caur citām ostām, nevis Latviju,” saka Armands Krauze. Pēc viņa teiktā lēmumu par graudu tranzīta aizliegumu var pieņemt tikai visām Eiropas Savienības dalībvalstīm vienojoties.
Starp zemnieku prasībām ir arī Ukrainas graudu tranzīta veicināšana uz trešajām valstīm. Armands Krauze atzīst, ka no Zemkopības ministrijas puses iespējams vien rūpīgi sekot līdzi, lai nav nekādu šķēršļu tām kravām, kas iet cauri Latvijai, jo Ukrainas graudus tranzītā vest nav ekonomiski izdevīgi. “Šos graudus ar vilcieniem nevar izvest uz mūsu ostām. Ja to gribētu darīt, tad šīs kravas dažādā sliežu platuma dēļ būtu divas reizes jāpārkrauj un tas ir ekonomiski neizdevīgi. Tas, ko mēs kā valsts varam darīt, ir palīdzēt Ukrainai ar savu juridisko padomu, lai Eiropā veicinātu šo Ukrainas graudu tranzītu.”
Taujāts par patreizējās Lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) atskaišu sistēmas pilnveidošanu, lai tā būtu lietotājam draudzīga un neradītu lauksaimniekiem liekas problēmas, Krauze atbild, ka patreiz jau notiek tās uzlabošanas darbs un sistēmas testēšanā piedalās arī lauksaimnieki. “Viss ir procesā un, domāju, līdz gada rudenim šis darbs tiks pabeigts un ātrāk lauksaimniekiem sistēma nebūs jālieto obligāti.” Savukārt par “Kopējās lauksaimniecības politikas Latvijas Stratēģiskā plāna” sadrumstalotību un neloģiskajām prasībām lauksaimniekiem, pēc Krauzes teiktā atbildība lielā mērā jāuzņemas viņa priekšgājējiem amatā. Arī situāciju labot nemaz tik vienkārši nevarot. “ Šī plāna grozījumiem nepieciešams Briseles akcepts, jo tas ir saistīts ar Eiropas Savienības kopējo lauksaimniecības politiku. Ministrs ar savu rīkojumu to izdarīt nevar,” viņš skaidro.
Runājot par zemnieku prasībās minēto plašāko pieeju apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām, tai skaitā līdzekļu pietiekamību kredītprocentu daļējas dzēšanas programmā, Krauze uzsver, ka valsts papildus šim gadam piešķīrusi 12 miljonus eiro kredītprocentiem un apdrošināšanai, un kopumā finansējums abām šīm pozīcijām sasniedzis 39,7 miljonus eiro.
“Kredītprocentu dzēšanai lauksaimniekiem “Lauku atbalsta dienestā” kopumā paredzēti 24 miljoni eiro. Salīdzinot ar 2023.gadu palielinājums ir 85,1%,” saka Krauze. “Pirms pāris dienām kāda zemniece no Latgales televīzijā teica, ka ir grūti tikt galā ar visiem šiem līzingiem un kredītiem, bet tāpēc jau šī programma ir, lai mēs ļoti mērķtiecīgi palīdzētu pārvarēt krīzi. Ņemot vērā pagājušā gada pieredzi ar salu, sausumu, plūdiem un krusu, arī apdrošināšanas polišu izmaksu daļējai segšanai esam panākuši kopējā finansējuma palielinājumu līdz vairāk kā piecpadsmit ar pusi miljoniem eiro. Arī tas ir mērķtiecīgs atbalsts,” tā Krauze.
Par zemnieku prasību atjaunot 5% PVN Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām, dārzeņiemzemkopības ministrs teic, ka šis jautājums nav tikai Zemkopības ministrijas ziņā, par to tikšot runāts koalīcijas nodokļu politikas pārskatīšanas darba grupā un zemkopības ministrs atbalsta samazinātu PVN pārtikai un ēdināšanai.
BNN atgādina, ka līdz šim lielākie zemnieku protesti notika 2009.gadā, kad protestējot pret krīzi piena sektorā, kā arī pret toreizējās valdības nespēju sniegt atbalstu no vispārējās finanšu krīzes cietušajiem lauksaimniekiem, zemnieki ar traktoriem no visas Latvijas ieradās Rīgā un pieprasīja toreizējā zemkopības ministra Mārtiņa Rozes demisiju, ko arī panāca. Lēmumu ar lauksaimniecības tehniku no visas Latvijas doties uz Rīgu protestēt, toreiz pieņēma arī Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padome (LOSP), kuras valdes priekšsēdētājs bija Armands Krauze.
2.02.2024. / Autors: Ilona Bērziņa, BNN / Foto: Gatis Rozenfelds, Valsts kanceleja
